Viss kas jāzin par savu māju!

Par žoga būvēšanu uz mājai piederošas zemes Drukāt E-pasts
Trešdiena, 19 septembris 2018 18:10

„Daudzdzīvokļu mājas īpašnieki Rīgā vēlas uzbūvēt žogu uz mājai piederošas zemes,” raksta Kristīne. „Patlaban mājas zeme tiek izmantota kā tranzītzona – cilvēki no malas brīvi kursē tai pāri, vakaros sēž pie mājas un atstāj aiz sevis atkritumus, kā arī staidzina suņus, pēc tiem neko nesavācot. Žogs ir vienkāršākā iespēja šo teritoriju slēgt un sakopt.

Jautājumi: vai drīkst būvēt pagaidu žogu, un vai pagaidu žoga būvēšanai pastāv kādi ierobežojumi? Mājas iedzīvotāji pagaidu žogu apsver kā risinājumu tādēļ, ka zemes teritorija ir liela, bet, lai uzlabotu dzīves kvalitāti mājā, primāri ir novērst cilvēku pulcēšanos pie pašas mājas un staigāšanu tieši gar māju. Pagaidu žogs ierobežotu nepiederošu personu piekļuvi mājai.

Ja mājas iedzīvotāji savāks pietiekami daudz līdzekļu pastāvīga žoga uzbūvei, kāda ir procedūra žoga saskaņošanai? Cik tuvu pie zemes robežas drīkst to novietot? Vai jāsaņem piekrišana tikai no tiem kaimiņiem, ar kuriem zeme robežojas? Vai jāsaņem tikai īpašnieku vai arī katra īrnieka, kas dzīvo kādā no tuvējām mājām, piekrišana?

Pašlaik pār privāto teritoriju ved pāris iestaigātu taku, taču tās nav nedz ietves, nedz ceļi. Vai šīs takas drīkst slēgt?”

Atbild Jūlija Samuilova, Rīgas būvvaldes Klientu apkalpošanas centra vadītāja:

– Žogs ir būve, tā novietojums un vizuālais risinājums ir jāsaskaņo pašvaldības būvvaldē, tādēļ, ja žogs tiks uzstādīts bez atļaujas, tā būs nelikumīga būvniecība ar visām no tā izrietošajām sekām.

Rīgas domes 20.12.2005. saistošie noteikumi Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” noteic, ka žogs ir būve, kas izvietota uz zemesgabala robežas vai ielu sarkanās līnijas, vai gar tām.

Žogs ir pirmās grupas inženierbūve, līdz ar to saskaņā ar MK noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 70. punktu žoga uzstādīšanai nav vajadzīga būvatļauja, bet būvvaldē jāiesniedz paskaidrojuma raksts. Lai tiktu saņemta atļauja žoga būvniecībai, nepieciešams arī saskaņojums ar citiem īpašniekiem.

Žogam jābūt saskanīgam ar ēku un blakus zemesgabalu žogu arhitektūru. Žogiem gar ielām jābūt caurredzamiem (vismaz 30%) un ne augstākiem par 1,8 metriem. Būtiska norāde – žogiem kultūras pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijās var būt atšķirīgas prasības.

Atbilstoši Ministru kabineta 09.05.2017. noteikumu Nr. 253 „Atsevišķu inženierbūvju noteikumi” 15. punktam būvniecības ierosinātājs iesniedz būvvaldē šādu būvniecības ieceres dokumentāciju (3 eks.): paskaidrojuma raksta I daļu un šo noteikumu 30. un 33. punktā minētos dokumentus. Veidlapa atrodama būvvaldes mājaslapā.

Noteikumu Nr. 253 6. punkts noteic, ka paskaidrojuma raksts (1. pielikums) vai cita būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama žoga būvdarbiem ārpus publiskās ārtelpas, no kā izriet, ka būvvalde saskaņo tikai žogus publiskajā ārtelpā, tostarp žogus gar ielu.

Vienmēr, veicot jebkāda veida teritorijas labiekārtošanas darbus, jāņem vērā arī līdzšinējais teritorijas izmantošanas veids un plānojums. Ja teritorijas plānojumā takas nav bijušas paredzētas, tās drīkst slēgt, tomēr būtiski atzīmēt, ka vienmēr svarīgi ir izvērtēt katru konkrēto situāciju.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!