Viss kas jāzin par savu māju!

Pagalmos klaudz cirvji Drukāt E-pasts
Pirmdiena, 20 jūlijs 2009 00:00

Iļģuciema ielā ar skaistu nosaukumu Lilijas iela nupat noticis nepatīkams atgadījums – nezināmas personas nozāģējušas vairākus pie daudzstāvu namiem augošus augļu kokus. Iedzīvotāji ir sašutuši.

Strādnieki iznīcina ābeli un ķirsi

Lilijas ielā 12 dzīvojošā Gaļina ir netieša lieciniece izdarītajam pārkāpumam.

– Dzīvoju nama otrajā stāvā, iepretī maniem logiem ir koka māja un pussabrucis šķūnis, – pavēstīja sieviete. – Skats no lodžijas ir vienkārši atbaidošs! Agrāk pret logiem auga brīnišķīgs ķiršu koks, kas daļēji aizsedza līdzās esošos graustus. Bet nesen ar šausmām ieraudzīju, ka koks ir nozāģēts.

Gaļina domā, ka ķirsīti varēja būt iestādījis viņas tēvs, kas šai mājā dzīvoja agrāk. Koks priecēja skatienu, pasargāja apakšējo stāvu logus un trokšņiem un putekļiem. Ar gatavajiem ķiršiem esot mielojušies putni, atceras dzīvokļa saimniece.

– Tagad pie mājas ir tuksnesis, neviena koka, – bēdājas Gaļina.

Kas tad īsti notika? Kādā jaukā dienā pie mājas apstājās liela mašīna. No kabīnes izkāpa strādnieki un gatavojās aizdarīt šuves starp daudzstāvu nama paneļiem. Taču automobilis acīmredzot nevarēja piebraukt pietiekami tuvu mājas sienai, traucēja ķirsis un līdzās esošā ābele. Nez no kurienes uzradās cirvji, un koku vairs nav.

Pie viena pacēlājs nolauza lielu kļavas zaru, – stāsta mūsu lasītāja. – Vai strādniekiem bija tiesības tā rīkoties?

Valdība atļauj, dome aizliedz

RD Vides departamentā mums ieteica vērsties pie Kurzemes rajona apstādījumu inspektores Anitas Vītolas, viņai Iļģuciemā katrs kociņš esot zināms. Vītolas kundze tiešām izrādījās lietas kursā.

– Jūsu lasītāja arī man ir atsūtījusi sūdzību, – sacīja inspektore. – Veicu pārbaudi un pārliecinājos, ka mūsu iestāde nav devusi atļauju nocirst ābeli un ķirsi Lilijas ielā. Darbi veikti patvaļīgi.

Vai vainīgie tiks sodīti? Vai iedzīvotājiem nodarītais kaitējums tiks kompensēts? To Anita Vītola neņemas komentēt.

– Mūsu likumdošanā ir liels baltais plankums. Ministru kabineta noteikumos Nr. 717 „Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” teikts, ka koku ciršana pilsētas administratīvajā teritorijā jāsaskaņo ar pašvaldību. Bet turpat arī norādīts, ka kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem, drīkst cirst bez īpašas atļaujas. Tā ka MK noteikumus strādnieki Lilijas ielā nav pārkāpuši. Taču Rīgā spēkā ir arī savas iekšējās normas, kuras ir stingrākas par valdības noteiktajām un pēc kurām vadās Apstādījumu inspekcija.

– Pašvaldības noteikumos Nr. 38 „Rīgas pilsētas teritorijas labiekārtošanas, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi” teikts, ka „visos gadījumos, kad ir nepieciešama jebkuru koku vai krūmu novākšana, pārstādīšana vai vainagošana, pirms darbu sākšanas jāsaņem Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu inspekcijas rakstiska atļauja”, – precizēja Anita Vītola. – Mēs, inspektori, vadāmies pēc Rīgas domes noteikumiem. Tāpēc gadījumā, ja noteikumu pārkāpēji būtu notverti ciršanas vietā, viņiem nāktos samaksāt pašvaldībai kompensāciju par pilsētas apstādījumiem nodarīto kaitējumu.

Aci pret aci, pārkāpumu pret pārkāpumu

Diemžēl strādniekus ar cirvjiem pārkāpuma brīdī neviens neaizturēja, tāpēc viņi var priecāties: kas nav noķerts, nav zaglis.

– Cilvēkiem, kas dzirdēja zāģa švīkstoņu vai cirvja klaudzienus, nekavējoties vajadzēja izsaukt pašvaldības policiju, – uzskata Vides departamentā.

– Varbūt dzīvokļu saimniekiem ir tiesības pašiem pieprasīt, lai cirtēji uzrāda nepieciešamās atļaujas.

– Mēģināt vajadzētu, bet strādnieki var dokumentus nerādīt, un viņiem būs taisnība, jo tiesības oficiāli tos pārbaudīt ir tikai policijai.

Tagad ir par vēlu apraudāt ķirsīti un ābeli, ko steigā iznīcinājuši ļauni cilvēki. Arī to vietā iestādīt jaunus kokus nebūs nemaz tik vienkārši, arī tam vajadzīga Vides departamenta atļauja. Bet var jau uz šo situāciju paraudzīties arī no otras puses: ja Rīgā var tik viegli pārkāpt koku ciršanas noteikumus, kāpēc Iļģuciemā nevarētu kādu reizīti pārkāpt arī to stādīšanas noteikumus?

Kas teikts normatīvajos aktos?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 717 „Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes”

(..) 4. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs bez saskaņošanas ar attiecīgajām iestādēm drīkst cirst:

4.1. augļu kokus;

4.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem, lai atbrīvotu lauksaimniecības zemes no apauguma un uzturētu meliorācijas sistēmu;

4.3. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un garantētu satiksmes drošību. (..)

7. Pirms lēmuma pieņemšanas par koku ciršanu pilsētas un ciema administratīvās teritorijas labiekārtošanai un zaļumstādījumu uzturēšanai (izņemot koku ciršanu avārijas situācijas novēršanai) vietējā pašvaldība nosaka piemērojamo sabiedriskās apspriešanas procedūru. Pēc apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu.

8. Pilsētas un ciema administratīvajā teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, izņemot koku ciršanu avārijas situācijas novēršanai un koku ciršanu ceļu un dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.

Rīgas domes noteikumi Nr. 38 „Rīgas pilsētas teritorijas labiekārtošanas, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi”

(..) 2.6. Par apstādījumu platībām, kuras nav nodotas apsaimniekošanā specializētiem uzņēmumiem, ir atbildīgi:

 2.6.1. namu pārvaldes vai namu īpašnieki – par pagalmu, iekškvartālu un priekšdārzu teritorijām, kuras uzkopj sētnieki;

2.6.2. uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāji – par apstādījumiem slēgtajās teritorijās un platībās ārpus tām, par apstādījumiem gar ielā, resoru pievedceļiem un dzelzceļa atzarojumiem visā to garumā;

2.6.3. kapsētu apsaimniekotāji – par apstādījumiem visās Rīgas kapsētās un visās tām nodotajās platībās;

2.6.4. Rīgas ceļu, ielu un tiltu apsaimniekotāji – par apstādījumiem viņu darbības platībās;

2.6.5. transporta organizāciju vadītāji – par apstādījumiem pilsētas sabiedriskā transporta galapunktos, uz sānu sliežu ceļiem, starp un gar tramvaju līnijām un dzelzceļa staciju teritorijās;

2.6.6. fizisko personu īpašumos zemes īpašnieks vai lietotājs – par apstādījumiem priekšdārzā un pa teritorijas perimetru. (..)

4. Administratīvā atbildība par šo noteikumu neievērošanu:

4.1. Par apstādījumu iznīcināšanu vai bojāšanu vainīgās juridiskās vai fiziskās personas var sodīt ar naudas sodu līdz Ls 50.

4.6. Par ugunskuru kurināšanu apstādījumos, telšu celšanu, zāles dedzināšanu, savvaļas dzīvnieku ķeršanu, putnu ligzdu postīšanu vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 50.

4.7. Par apstādījumu piegružošanu ar celtniecības vai sadzīves atkritumiem, par apstādījumos esošo ūdenstilpju piesārņošanu, mazgājot veļu, transporta līdzekļus, dzīvniekus u.c., vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 50.

4.8. Par mājlopu ganīšanu apstādījumos bez savstarpējas vienošanās ar šīs teritorijas īpašnieku vai apsaimniekotāju vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 50.

4.9. Par sulu tecināšanu apstādījumos, koku mizas bojāšanu vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 10.

4.10. Par apstādījumu bojāšanu, t.i., zāliena, krūmu, puķu stādījumu nobradāšanu, zaru laušanu, puķu un augļu plūkšanu u.c., vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 10. (..)

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!