Viss kas jāzin par savu māju!

Mazi jautājumi Drukāt E-pasts
Pirmdiena, 20 februāris 2012 00:00

„Mūsu māja Ganību dambī ir pavisam maza, tikai astoņi dzīvokļi. Mājas jumts ir drausmīgā stāvoklī. Vai varam pretendēt uz jebkādu valsts vai pašvaldības palīdzību, kur un ar kādiem dokumentiem mums vērsties?” Jekaterina

– Ja dzīvojamā mājā ir vairāk par vienu dzīvokli, tā jau ir pilnvērtīga daudzdzīvokļu māja. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka mājas īpašnieku, tātad šai gadījumā dzīvokļu saimnieku pienākums ir nodrošināt mājas pārvaldīšanu. Īpašniekiem jāsedz visi ar mājas pārvaldīšanu saistītie izdevumi, tai skaitā remonta darbu izmaksas.

Savulaik pašvaldība palīdzēja iedzīvotājiem labot jumtus, bet tagad likums stingri aizliedz to darīt. Dzīvokļu īpašniekiem atliek divas iespējas, kā nodrošināt jumta remontu. Pirmā – vadīties pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Tajos teikts, ka īpašniekiem kopsapulcē jāpieņem lēmums par remonta darbiem un to finansēšanu, un pārvaldnieka pienākums ir pildīt šo lēmumu.

Otra iespēja saistīta ar mājas pilnīgu renovāciju. Joprojām ir iespējams saņemt ES fondu līdzfinansējumu mājokļu siltināšanai. Eiropa sedz pusi no darbu izmaksām, un šajos darbos ietilpst arī jumta nomaiņa. Konsultācijas par dalību programmā var saņemt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā Rīgā, Pērses ielā 2, tālrunis 67039499, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

„Lūdzu jūsu palīdzību. Sakiet, kādi normatīvie akti nosaka temperatūru viendzīvokļa mājas koplietošanas telpās? Mūsu mājā saskaņā ar inventarizācijas plānu ir tikai viens dzīvoklis un tai piederošas funkcionālās būves. Mājai ir divi stāvi. Pirmajā dzīvo nekustamā īpašuma saimnieks, bet otrajā deklarēta ģimene ar nomas līgumu. Līgums savulaik noslēgts ar namu pārvaldi par neprivatizēto dzīvojamo platību. Tad, lūk, ģimene no otrā stāva sūdzas, ka koplietošanas telpās ir ļoti zema temperatūra!” Diāna Roze

– Saskaņā ar ministru kabineta noteikumiem Nr. 102 dzīvojamās ēkas kopējā vestibilā, kāpņu telpā un koridoros temperatūra aukstajā gadalaikā nedrīkst noslīdēt zem 16 grādiem. Ja tā ir zemāka, nekā noteikts, jāvēršas pie mājas pārvaldnieka (ja pārvaldnieka nav, tad pie īpašnieka) ar prasību problēmu atrisināt. 

„Nesen jūs rakstījāt par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 908 „Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi”. Rakstā bija teikts, ka tagad ar mājas dokumentiem var iepazīties namu pārvaldē. Vai tas nozīmē, ka gadījumā, ja pārvaldnieks atsaka man izsniegt dokumentu kopijas, es drīkstu tos nofotografēt?” Vladimirs

– Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu pārvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku attiecības nosaka pārvaldīšanas līgums, kurā norādītas pušu tiesības un pienākumi, kā arī strīdu izšķiršanas kārtība.

Likumā arī teikts, ka pārvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku līgumā jāiekļauj tādas pozīcijas kā termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par mājā veiktajiem remonta darbiem un finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī kārtība, kādā pārvaldnieks sniedz informāciju dzīvokļa īpašniekam.

Normatīvajos aktos nekas nav teikts par to, kā rīkoties gadījumā, ja pārvaldnieks atsakās dzīvokļa īpašniekam izsniegt dokumentu kopiju. Bet nav arī teikts, ka pārvaldniekam būtu tiesības aizliegt šos dokumentus nofilmēt.

Tomēr labāk būtu, ja dzīvokļu īpašnieki laikus paredzētu tamlīdzīgas konfliktsituācijas un līgumā precīzi ierakstītu, kādus dokumentus un kādā veidā viņi var saņemt no pārvaldnieka.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!