Viss kas jāzin par savu māju!

Latvija atcerējusies par parādniekiem Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 oktobris 2009 00:00

Pagājušajā nedēļā Valdis Dombrovskis iepriecināja hipotekāro kredītu nastas nomāktos Latvijas iedzīvotājus: Ministru prezidents uzdeva Valsts kancelejai izstrādāt projektu grozījumiem Civillikumā, kas aizsargātu aizņēmēju intereses. Dombrovskis ieteica aizliegt bankām izlikt parādniekus no vienīgā mājokļa, nepiedāvājot viņiem mazāku dzīvojamo platību.

Septiņas ādas neplēst!

Pie viena premjers apsolīja, ka neļaus kredīta ņēmējiem plēst septiņas ādas – baņķieru apetītei jāaprobežojas ar ķīlas vērtību. Pārdodot parādnieka mājokli izsolē, bankām jānoraksta visa kredīta summa, neprasot, lai klients atmaksātu starpību starp kredīta summu un mājokļa tirgus vērtību.

Diemžēl eksperti uzskata, ka premjera labais nodoms tā arī paliks tikai nodoms, jo banku pārstāvji un ekonomisti pret Dombrovska ideju ir gaužam negatīvi noskaņoti. Taču ideja aizsargāt kredītņēmējus pati par sevi ir laba. Modeli banku un klientu attiecībām premjers aizguvis no Amerikas, bet, lai nekļūdītos tik liktenīgu lēmumu pieņemšanā, viņš uzdevis palīgiem aizanalizēt arī Zviedrijā spēkā esošo parādnieku aizsardzības sistēmu.

Atgādināsim, ka jau agrāk Latvijā bija plānots ieviest pasākumu kompleksu to aizņēmēju aizsardzībai, kuri nespēj laikus nokārtot maksājumus, taču izrādījās, ka šis komplekss maksā vismaz 35 miljonus latu, bet liekas naudas valstij nav.

Vajadzīgs Krīzes likums

Bet vai valdībai un citiem politiķiem vajadzētu lauzīt galvas, izgudrojot jaunus paņēmienus, kā palīdzēt parādā palikušajiem līdzpilsoņiem?

Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA), kas nodibināta, lai aizstāvētu privātpersonu – pret pašu gribu par parādniekiem kļuvušo banku klientu – intereses, jau septembra vidū izstrādāja Krīzes likuma projektu.

„Krīzes likuma projektu LAKRA ir iesniegusi visām Saeimā pārstāvētajām partijām. Līdz šim neviena vēl nav izteikusi vēlmi to iesniegt Saeimā. Savāksim parakstus un lūgsim Valsts prezidentu to darīt!” rakstīts apvienības mājas lapā.

Veselu mēnesi Latvijas Kredītņēmēju apvienība vāca parakstus zem aicinājuma Valdim Zatleram. Aicinājumam un Krīzes likuma projektam atbalstu ir apliecinājuši aptuveni deviņi tūkstoši Rīgas un citu Latvijas pilsētu un rajonu iedzīvotāju. Parakstu vākšana beidzās 15. oktobrī. Mēneša beigās Krīzes likuma uzmetums nogulsies uz prezidenta galda. Apvienība lūgs Valdi Zatleru nodot likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Vecajiem parādniekiem nepalīdzē

Diemžēl, intervijā Latvijas Neatkarīgajā televīzijā Valdis Dombrovskis sarūgtināja kredītņēmējus, kuri lika lielas cerības uz premjera ierosinātajiem Civillikuma grozījumiem. Viņš paziņoja, ka likuma jaunajam variantam nebūs atpakaļejošs spēks: „Valsts nevar nodarboties ar juridisku patvaļu”. Tas nozīmē, ka šķietami tik vērtīgā iniciatīva nekādi nepalīdzēs cilvēkiem, kas ņēmuši kredītu pirms jauno grozījumu stāšanās spēkā.

Latvijas Kredītņēmēju apvienības Krīzes likuma projekts

1.    Likums regulē to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās kredītsaistības.

2.    Ar šo likumu tiek noteikts ekonomiskās krīzes periods līdz 2013. gada 1. janvārīm.

3.    Likuma mērķis ir nodrošināt kredītņēmējiem iespēju aizsargāt savas tiesiskās un ekonomiskās intereses ekonomiskās krīzes periodā.

4.    Aizsardzību ir tiesīgas iegūt gan fiziskas, gan Latvijas Republikā reģistrētas juridiskas personas pret Latvijas Republikā reģistrētu fizisku vai juridisku personu (turpmāk tekstā – Kreditors) sakarā ar noslēgtu aizdevuma, līzinga, overdrafta, studiju kredīta vai cita veida līgumu, kas, ievērojot LR Civillikuma normas, ir atzīstams par aizdevuma līgumu. Jebkura veida fiziskas personas kredītsaistību esamība nevar būt kritērijs, kas liedz iegūt trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusu.

5.    Jebkura fiziska vai juridiska persona ir tiesīga vērsties pie Kreditora ar prasību samazināt Aizdevuma līgumā noteiktos kredīta maksājumus. Pēc personas iesnieguma saņemšanas Kreditoram ir pienākums izstrādāt un piedāvāt personai tāda darījuma noslēgšanu, kā rezultātā personas ikmēneša kredīta maksājumi nepārsniedz 40% no personas vidējiem mēneša ienākumiem un vismaz puse no veiktajiem maksājumiem tiek novirzīta kredītsaistību pamatsummas dzēšanai.

6.    Ekonomiskās krīzes periodā ir aizliegts veikt parāda piedziņu, tai skaitā sprieduma piespiedu izpildi, pret fizisku personu, kuras mēneša vidējie ienākumi nepārsniedz valstī noteikto iztikas minimuma apmēru uz katru personas apgādībā esošo personu, tai skaitā uz pašu ienākumu guvēju.

7.    Fiziskas personas mēneša vidējie ienākumi tiek aprēķināti, ņemot vērā personas mēneša ienākumus pēdējā sešu mēnešu periodā.

8.    Juridiskas personas mēneša vidējie ienākumi tiek aprēķināti, ņemot vērā personas mēneša ienākumus pēdējo sešu mēnešu periodā.

9.    Juridiskā persona zaudē aizsardzību, tiklīdz nenodrošina savā uzņēmumā vismaz 70% no darba vietām, kas bija uz prasības iesniegšanas brīdi Kreditoram par kredīta maksājumu samazināšanu.

10.  Kreditors nav tiesīgs veikt procentu maksājumu kapitalizāciju, proti, aprēķināt un pieprasīt nomaksāt procentus no tās summas, kas veidojas kā starpība, samazinot ikmēneša kredīta procentu maksājumus ekonomiskās krīzes apstākļos.

11.  Līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim personai izveidojušies kredīta parādi (nenomaksātie ikmēneša kredīta maksājumi) tiek pievienoti kredīta pamatsummai, taču Kreditors nav tiesīgs aprēķināt un pieprasīt veikt procentu maksājumus par parāda summas daļu, kas sastāv no nenomaksātajiem kredīta procentu maksājumiem.

12.  Līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim personai izveidojušies jebkuri līgumsodi, kavējuma procenti un citi maksājumi par ikmēneša maksājumu nokavējumu tiek samazināti līdz summai, kas nepārsniedz 0,01% no faktiskās kavējuma summas par katru nokavēto dienu līdz dienai, kad Kreditors ir saņēmis personas prasību samazināt ikmēneša kredīta maksājumus.

13.  Pēc ekonomiskās krīzes perioda Kreditors nav tiesīgs mainīt un pieprasīt personai veikt ikmēneša kredīta maksājumus, kuru apmērs pārsniedz 40% no personas vidējiem mēneša ienākumiem, un vismaz puse no veiktajiem maksājumiem tiek novirzīta kredītsaistību pamatsummas dzēšanai, izņemot, ja persona ir pilnībā atmaksājusi kredīta pamatsummu.

14.  Līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim uzsāktie tiesvedības procesi par kredītu piedziņu tiek pārtraukti uz personas iesnieguma pamata, ja persona spēj pierādīt, ka Kreditora pieprasītie ikmēneša maksājumi pārsniedz 40% no personas vidējiem mēneša ienākumiem un vismaz puse no pieprasītajiem maksājumiem sastāda kredīta pamatsummas maksājumus.

15.  Ja ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība kopš ieķīlāšanas brīža ir kritusies vairāk par 30% un ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekoši, lai segtu ķīlas ņēmēja prasījumu, pie kam īpašuma tirgus vērtība samazinājusies no ieķīlātāja neatkarīgu apstākļu dēļ, bet īpašums ir saglabājis visas savas īpašības vai pat uzlabojis tās kopš ieķīlāšanas brīža, ķīlas ņēmējam nav tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikumu, tā arī pārdošanai nepieciešamo izdevumu samaksu.

16. Valdībai ir pienākums līdz 2010. gada 1. janvārim izstrādāt hipotekārās kreditēšanas noteikumus, ievērojot principu, ka, ja piedziņas procesā no hipotēkas realizēšanas iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekoši, lai segtu visu parāda summu un ar piedziņas procesu saistītos izdevumus, Kreditors nav tiesīgs vērst piedziņu uz citu parādnieka mantu.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!