Viss kas jāzin par savu māju!

Kāpēc strādnieki halturēja? Drukāt E-pasts
Piektdiena, 20 marts 2009 00:00

„Birzes ielas 40. nama iedzīvotāju vārdā izsaku pateicību namu pārvaldei Kurzemes namu apsaimniekotājs, kas šā gada februārī mums nomainīja aukstā ūdens piegādes sistēmu. Mums tiešām bija problēmas, namu pārvalde ļoti palīdzēja. Bet gribētos pastāstīt par strādnieku uzvedību. Šie cilvēki dažās nedēļās sabeidza nervus visiem mājas vecākajiem! Par tādu darbu viņiem vajadzētu samaksāt mazāk, nekā paredzēts līgumā, bet pārējo naudu pārskaitīt mājas fondā.

Darbuzņēmēji, kas mūsu mājā mainīja ūdensvadu, izturējās pretīgi, viņu uzvedība neiztur nekādu kritiku. Viņi ignorēja nosacījumus, ko mājas vecākie pauda gan rakstiski, gan mutiski.

Piemēram, mūsu kāpņu telpas dzīvokļu iemītnieki siltummezglam ierīkojuši slēdzamas dubultdurvis, vienu atslēgu komplektu aiznesām uz namu pārvaldi, otrs glabājas pie manis kā kāpņu vecākās. Savu komplektu iedevu strādniekiem, sacīdama: „Puiši, pagraba durvīm dienā jābūt vismaz aizvērtām. Ejot prom, lūdzu, aizslēdziet tās, vienu reizi pagriežot atslēgu”. Vai šajā lūgumā bija kas neizpildāms? Durvis taču mēs ielikām par savu naudu, un mēs nevēlējāmies, lai klaidoņi, izmantojot gadījumu, pagrabā kaut ko nozagtu. Visus mūsu pagraba logus sargā restes, dzīvnieki tur nevar ne iekļūt, ne izkļūt laukā. Ja strādnieki pagrabā salaistu kaķus un pēc tam aizslēgtu durvis, iedzīvotājiem tiktu tāda „dāvana” kā no bada vai žurku indes nosprāgušu dzīvnieku smaka. Darbs notika ar rāvieniem, strādnieki nenāca katru dienu, tā ka tamlīdzīga situācija bija pilnīgi iespējama.

Strādnieki manas prasības ignorēja un atklāti ņirgājās: atstāja durvis vaļā, prom ejot, nenodzēsa gaismu, kad pabeidza ūdensvada nomaiņu, atslēgas nometa turpat pagrabā.

Skumji, ka šie strādnieki tāpat droši vien izrīkojas arī citās mājās. Domāju, ka namu pārvaldei vajadzētu viņus sodīt, samazinot darba samaksu. Neko lielu viņi nav pelnījuši saņemt! Bet ietaupītos līdzekļus iesaku izmantot kosmētiskajam remontam kāpņu telpās.

Ar cieņu Inna Sajenko, Rīgā.”

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!