Viss kas jāzin par savu māju!

Kaimiņi savu dzīvokli pārvērtuši darbnīcā. Ko iesākt? Drukāt E-pasts
Piektdiena, 16 augusts 2019 15:35

Reizēm iedzīvotāji sūdzas par kaimiņiem, kuri savus dzīvokļus vairs neizmanto dzīvošanai, piemēram, viens pamanās iekārtot frizētavu, kāds atver šūšanas darbnīcu, bet cita dzīvoklī darbojas teju vai ražošanas cehs. Šo puslegālo firmiņu apmeklētāji traucē mājas iedzīvotājiem, apgrūtinoši ir radītie trokšņi un smakas. Ko iesākt, ja šāda nelaime ieviesusies mājā?

Savā dzīvoklī dari, ko vēlies?

„Mēs, Vecmīlgrāvja 1. līnijas 35. nama iedzīvotāji, esam nokļuvuši neapskaužamā situācijā,” mums raksta lasītāji. „Mūsu mājas ceturtajā stāvā nu jau sesto gadu dzīvo īpašnieki, kuri divus gadus taisīja lielu remontu – ļoti daudz urba sienas, turklāt – nerēķinoties ar diennakts stundu. Mēs, protams, burkšķējām, klaudzinājām pie sienām, taču tas palīdzēja maz. Būtu labi, ja ar to beigtos, bet, šajā gadījumā – kā saka – jo tālāk, jo trakāk! Kļuva skaidrs, ka kaimiņi sagatavojušies dzīvokli izmantot kā darba telpas.

Paši mūsu mājā nedzīvo, bet uz darbu ierodas vīrietis un sieviete. Izrādās, mums kaimiņos iekārtota veļas mazgātava. Mēs sākumā nesapratām, no kurienes rodas pretīgā smaka un tvaiks. Staigājām ar sāpošām galvām un no iekaisuma asarojošām acīm. Kad augšstāva kaimiņi ieslēdza veļas mašīnu, mana gāzes plīts sāka vibrēt un tās paceltais vāks sitās pret caurulēm virtuvē. Es viņiem uzrakstīju vēstuli – nepalīdzēja. Aizgāju aprunāties, bet būtu reāli cietusi, ja neiejauktos kaimiņi. Kaut kāds labums tomēr no skaļās saķeršanās bija – darboņi nomainīja veļas mašīnu un veļas pulveri, tomēr monotonā skaņa un viegla vibrācija nav izzudusi pavisam. Reizēm kāpņutelpā ož pēc degušas gumijas.

Ar sūdzību vērsos apsaimniekošanas uzņēmumā, bet tur man atbildēja: „Kā lai jums palīdzam, kaimiņiem dzīvoklis ir viņu privātīpašums.” Privātīpašums gan, bet mājas kopīpašuma daļas, to starpā inženierkomunikācijas, pieder mums visiem. Lūk, tā arī mēs dzīvojam. Vai varat paskaidrot, kur vērsties pēc palīdzības?”

Vajadzīga būvvaldes atļauja

– Sāksim ar normatīvajiem aktiem, kuros noteikts, ka ikvienai telpai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piešķirta viena noteikta funkcija (lietošanas veids), – saka Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko. – Pieņemsim, ka cilvēkam pieder dzīvoklis – dzīvošanai paredzēta telpa. Ja īpašnieks to vēlas izmantot kā darbnīcu, viņam vispirms ir jāvēršas savas pašvaldības būvvaldē ar lūgumu par telpas lietošanas veida maiņu. Būvvalde veiks pārbaudi un vajadzības gadījumā pieprasīs īpašniekam veikt pārbūvi citam izmantošanas veidam paredzētajā dzīvoklī.

Taču tas vēl nebūs viss. Pēc telpas pārbūves īpašniekam ir pienākums vērsties Valsts zemes dienestā un, balstoties uz būvniecības dokumentāciju, pieprasīt veikt izmaiņas valsts kadastra sistēmā reģistrētajam īpašuma lietošanas veidam.

Tātad, ja kāds no mājā esošajiem dzīvokļa īpašniekiem savu dzīvokli sāk izmantot kā darbnīcu vai ražošanas cehu, kaimiņi vispirms var vērsties būvvaldē ar jautājumu, vai šis telpas lietošanas veids ir legāls un saskaņots.

Lai atvērtu ražošanas cehu, jāsaņem kaimiņu piekrišana

– Dzīvokļu īpašniekiem ir jāzina kāda ļoti svarīga nianse – ja dzīvokļa īpašnieks vēlas mainīt savas dzīvojamās telpas lietošanas veidu un tas var kaut kādā veidā ietekmēt citus mājas īpašniekus, viņam jāsaņem mājas dzīvokļu īpašnieku kopības vairākuma (50% + 1) piekrišana, – uzsver Ingrīda Mutjanko.

– Ko darīt, ja kaimiņš savu dzīvokli lieto, bet tomēr traucē pārējiem?

– Uz šo jautājumu atbildi sniedz Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta 1. punkts, kurā teikts: „Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.”

Kurš pārkāpj likumu, var zaudēt dzīvokli

Tā paša likuma 14. panta 2. un 3. daļā teikts, ka īpašniekam, kurš nodarījis zaudējumu pārējiem, tas jāatlīdzina likumā noteiktajā kārtībā. Taču, ja viņam nav mantas, ko izmantot atlīdzināšanai, tad Civillikumā noteiktajā kārtībā var vērst piedziņu uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas. Šāda stingra kārtība attiecas arī uz normatīvajos aktos noteiktās kārtības neievērošanu, piemēram, sanitāro un ugunsdrošības noteikumu ignorēšanu, kā rezultātā viena cilvēka rīcība var apdraudēt visu pārējo mājas īpašnieku īpašumu un drošību. Savukārt celt tiesā prasību par pārkāpēja izlikšanu no dzīvokļa var ikviens mājas dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir neapstrīdami pierādījumi par atbildētāja vainu, piemēram, iegūti noformētie akti no mājas apsaimniekotāja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un policijas.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!