Viss kas jāzin par savu māju!

Kad dzīvoklī deklarējies svešinieks Drukāt E-pasts
Piektdiena, 13 septembris 2019 14:11

Rīdzinieces dzīvokli par savu deklarēto dzīvesvietu norādīja nezināms svešinieks, un viņa tādēļ gandrīz zaudēja visus valsts un sociālā dienesta pabalstus. Kā rīkoties, ja arī jums atgadījusies līdzīga nelaime?

Mūsu lasītāji teju vai regulāri sūdzas, ka viņu dzīvokļos savu dzīvesvietu nelikumīgi deklarējuši svešinieki. Vairumam varētu šķist, ka problēma nav nekā vērta, jo no svešinieka klātbūtnes dzīvoklī dokumentu formātā palielinās tikai rēķins par atkritumu izvešanu, turklāt sadārdzinājums nav tik būtisks, lai sarīkotu lielu troksni. Savukārt personām, kurām ir mazturīgā vai trūcīgā statuss, ir nopietnākas sekas. Nepazīstamā dzīvokļa biedra dēļ viņām var liegt daudzas priekšrocības, ko līdz tam viņas saņēmušas no valsts un sociālajiem dienestiem. Kā rīkoties?

Kļuvu par bagātnieci, bet tikai uz papīra

– Mani sauc Ludmila, esmu vientuļa un dzīvoju savā privatizētajā dzīvoklī Daugavpils ielā Rīgā, – stāsta mūsu lasītāja. – Esmu 64 gadus veca otrās grupas invalīde, jo man ir onkoloģiska saslimšana ceturtajā stadijā. Saprotams, ka veselības stāvoklis ļoti apgrūtina manu izdzīvošanu bez citu palīdzības. Manā gadījumā šis cits vienmēr ir bijis sociālais dienests, un atkarībā no maniem ienākumiem pabalstu apmērs bija dažreiz lielāks, dažreiz – mazāks. Kā labi zināms citiem pabalstu saņēmējiem, reizēm ienākumu pieaugums tikai par 1 eiro var ievērojami samazināt sociālo pakalpojumu palīdzības apmēru. Nekas nevar aprakstīt tās izjūtas, kādas pārņem cilvēku, kura ienākumi nav palielinājušies pat par vienu centu, bet sociālais dienests paziņo, ka palīdzība vairs netiks sniegta. Tieši tā tas notika ar mani.

Pirms vairākiem gadiem, kad kārtējo reizi aizpildīju ienākumu deklarāciju, lai saņemtu pabalstus no Rīgas domes sociālā dienesta, inspektore paskaidroja, ka man vairs neesot tiesību uz trūcīgās personas statusu, tādēļ nekāda palīdzība vairs nepienākoties. Tūlīt uzzināju arī atteikuma iemeslu – manā dzīvoklī bija deklarējusies vēl viena persona, turklāt ar augstiem ienākumiem. Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem par sociālajiem pabalstiem sociālajam dienestam jānovērtē visu cilvēku ienākumi, kuri deklarēti vienā un tajā pašā dzīvoklī, lai noskaidrotu, cik naudas sanāk katram šādas mājsaimniecības loceklim. Man nezināmās kundzes ienākumi tika saskaitīti ar maniem ienākumiem, sadalīti uz divi un – voilá – es pēkšņi kļuvu bagāta, lai arī tikai uz papīra.

Tas bija laiks, kuru daudz pavadīju slimnīcās, un trūcīgās personas statuss man deva tiesības prasīt, lai valsts apmaksā manus rēķinus par ārstēšanu. Turklāt es varēju nemaksāt pacienta nodevas par vizītēm pie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista utt., turklāt trūcīgas personas statuss man deva 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Domāju, ikviens var saprast manu uztraukumu, kad uzzināju, ko visu esmu zaudējusi pilnīgi bez iemesla.

Kā viss nokārtojās

Ludmilai paveicās, jo sociālā dienesta darbiniecei kļuva žēl nelaimīgās un satriektās sievietes, tādēļ viņa sīki izstāstīja turpmākās rīcības plānu.

Ludmilai nācās par sevi pacīnīties. Vispirms viņa devās uz savas izpilddirekcijas klientu pieņemšanas centru un uzrakstīja iesniegumu ar lūgumu izdeklarēt svešo kundzi no sava dzīvokļa.

– Pēc visu šo formalitāšu nokārtošanas no jauna iesniedzu deklarāciju, kurā norādīju, ka savā dzīvoklī esmu deklarēta tikai es pati. Iesniegums tika pieņemts un pēc dažām dienām biju atguvusi trūcīgās personas statusu. Cerēju, ka sociālā dienesta darbinieki izdarīs atzīmi, ka dzīvoju viena, un tālāk no šādām problēmām būšu pasargāta. Taču, kas tev deva!? Pēc dažiem mēnešiem situācija atkārtojās.

Viss var atkārtoties

2018. gada oktobrī mūsu lasītāja saņēma dzīvokļa rēķinu, kurā pamanīja aprēķinu par atkritumu izvešanu divām personām. Ludmila uzreiz saprata, kas aiz tā slēpjas. Tas liecināja tikai vienu – dzīvoklī atkal bez viņas ziņas ir piedeklarējies svešs cilvēks. Labi, ka mūsu lasītājai jau bija skaidrs darbību plāns. Viņa devās uz savu izpilddirekciju un uzzināja, ka šoreiz huligāns dzīvokļa lietās ir viņas nopietnu vecumu sasniegušais kaimiņš. Viņš vienkārši bija kļūdījies, ievadot datus deklarācijā.

Šoreiz viss beidzās bez lieka uztraukuma – kaimiņš laboja kļūdu un atdeva Ludmilai naudu, ko viņa bija samaksājusi par atkritumu izvešanu.

Šķiet neticami, bet līdz jaunai nelaimei nebija ilgi jāgaida – 2019. gada jūlijā dubulta maksa par atkritumu izvešanu kārtējo reizi mūsu lasītājai darīja zināmu par nezināmu dzīvokļa biedru. Pie vainas izrādījās nepazīstama sieviete, kura nezināmu iemeslu dēļ Ludmilas dzīvokli bija deklarējusi par savu dzīvesvietu. Izpilddirekcijas darbinieks Ludmilai darīja zināmu, ka likumpārkāpēja saņems administratīvo sodu, ja vien visu apstākļu pārbaude neparādīs, ka viņai ir bijušas tiesības deklarēties mūsu lasītājas dzīvesvietā.

– Es neesmu atriebīga, mani neinteresē sods svešai sievietei. Ja nu viņa izrādās tāda pati mazturīgā kā es… Vienīgais, ko vēlos, – atgūt naudu, kuru pārmaksāju par atkritumu izvešanu. Man patiešām katrs cents ir svarīgs. Protams, visvairāk baidos no tā, ka sociālais dienests var atkal atņemt trūcīgās personas statusu, ja izrādīsies, ka manā dzīvoklī deklarētās sievietes deklarācija uzrādīs lielus ieņēmumus.

Ko zaudē trūcīgā un maznodrošinātā persona?

Atgādināsim, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir trūcīgā vai maznodrošinātā statuss, atkarībā no ienākumu līmeņa un deklarētās dzīvesvietas, var pretendēt uz:

■ valsts palīdzību rēķinu apmaksā par slimnīcā pavadīto laiku un atsevišķiem medicīniskajiem pakalpojumiem;

■ nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi;

■ pabalstu mājokļa izdevumu apmaksai;

■ valsts noteikto atbalstu par patērēto elektroenerģiju;

■ pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai;

■ bezmaksas juridiskās konsultācijas;

■ pārtikas pakas.

Mājsaimniecība nav tas pats, kas ģimene

Lasītājas Ludmilas satraucošais stāsts mums lika vērsties pie Rīgas domes Labklājības departamenta iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītājas Litas Brices un pavaicāt, cik pareizi rīkojās sociālais darbinieks, kurš sievietei atņēma trūcīgās personas statusu tikai tādēļ, ka dzīvoklī izrādījās nelikumīgi deklarējies svešs cilvēks

– Lai izlemtu jautājumu par trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusa un pabalstu piešķiršanu, sociālā dienesta darbiniekam ir jāsummē ienākumu apjoms personām, kuras ved kopīgu mājsaimniecību, ir deklarējušās vienā dzīvojamā platībā un kurām ir kopīgi izdevumi dzīves pamatvajadzību apmierināšanai.

– Vai ir svarīgi, kas šie cilvēki cits citam ir, piemēram, radinieki vai laulātie?

– Ja cilvēki ir deklarējušies vienā dzīvojamā platībā, tad tiek pieņemts, ka viņiem ir kopīga saimniecība, tādēļ, izskatot jautājumu par trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusa piešķiršanu, tiks vērtēti viņu kopīgie ienākumi. Vēlos uzsvērt, ka Rīgas pašvaldības sociālie pabalsti netiek saistīti ar ģimenes (personas) statusu, izņemot garantētā iztikas minimuma pabalstu. Lai saņemtu sociālo pabalstu, personai ienākumi nedrīkst pārsniegt pašvaldības noteikto ieņēmumu apjomu.

– Kā būtu jārīkojas mūsu lasītajai, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu trūcīgās personas statusu?

– Viņai steidzami jāatrisina nelikumīgi iedeklarētās personas jautājums – tā jāizdeklarē. Cita risinājuma šajā situācijā nav. Laika periodā, kamēr tiek kārtots svešinieka izdeklarēšanas jautājums, trūcīgais cilvēks nesaņem nekādu sociālo palīdzību.

Kā anulēt sveša cilvēka deklarēšanos savā dzīvesvietā?

Kā pareizi un pēc iespējas ātrāk tikt galā ar nelikumīgi deklarējušos personu? Ar šādu jautājumu vērsāmies pie Rīgas domes Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas vecākās ekspertes Indras Seiles.

– Vispirms vēlos visiem atgādināt, ka likumīgā ceļā deklarēties kādā noteiktā adresē iespējams tikai ar dzīvokļa īpašnieka atļauju vai arī ar tiesībām, kas izriet no noteiktu dokumentu satura, piemēram, īres līguma, – saka Indra Seile. – Ja cilvēks ir deklarējies, dzīvokļa īpašniekam nezinot, tad tas ir nelikumīgi un šādām darbībām jābūt sodītām.

– Kā dzīvokļa īpašniekam pārbaudīt, vai viņa dzīvoklī ir deklarējies kāds svešinieks?

– Visātrāk šo informāciju var uzzināt interneta portālā www.latvija.lv vai izdarot pieprasījumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

– Kā iespējams anulēt sveša cilvēka deklarāciju savā dzīvesvietā?

– Šos jautājumus izskata cilvēka dzīvesvietas pašvaldībā. Rīgā ar šo problēmu nodarbojas Mājokļu un vides departaments Rīgā, Brīvības ielā 49/53. Tālruņi: 67012509, 67105683, 67012540, 67012475. Iesniegumu ar lūgumu anulēt kādas personas deklarāciju var arī iesniegt, izmantojot portālu www.latvija.lv.

– Vai šādu iesniegumu ir atļauts uzrakstīt arī krievu valodā?

– Nē, šādi iesniegumi tiek pieņemti tikai valsts valodā. Lai cilvēkam atvieglotu iesnieguma uzrakstīšanu, iespējams izmantot mūsu iestādes sagatavotās veidlapas. Atliek tikai ierakstīt savus personas datus un tās personas datus, kuras deklarāciju nepieciešams anulēt.

– Kā dzīvesvietas īpašnieks lai noskaidro tās personas datus, kura nelikumīgi deklarējusies?

– Nelikumīgi deklarējušās personas vārdu un uzvārdu dzīvokļa īpašniekam nodiktēs iestādes darbinieks. Viņš arī palīdzēs aizpildīt iesniegumā nepieciešamos laukus valsts valodā.

– Cik ilgi tiek izskatīta lieta par nelikumīgi deklarējušos peronu?

– Šo jautājumu izskata mēneša laikā, bet sarežģītākajos gadījumos process var ievilkties līdz četriem mēnešiem. Vispirms mums pirms personas izdeklarēšanas ir jāpārliecinās par patieso situāciju. Mēs šai personai uz deklarēto dzīvesvietu sūtām uzaicinājumu sazināties ar mums, lai sniegtu paskaidrojumus par izveidojošos situāciju. Ja divu nedēļu laikā mums nav atbildes no uzrunātās personas, tad mēs rīkojamies saskaņā ar dzīvokļa īpašnieka iesniegumā minētajiem faktiem. Tādā veidā personai deklarācija konkrētajā dzīvesvietā tiek anulēta.

– Ar kādiem dokumentiem dzīvokļa īpašniekam ir jānodrošinās, lai anulētu nelikumīgi deklarēto personu?

– Viņam jāņem līdzi visi dokumenti, kas apliecina īpašuma tiesības uz savu mājokli. Ja īrējat mājokli un pats maksājat īres maksu, tad jums ir jāiesniedz īres līgums un dzīvokļa īpašnieka dati. Mēs sazināsimies ar dzīvokļa īpašnieku un tiem, kuri ir deklarējuši savu dzīvesvietu kāda cita mājoklī, noskaidrosim situāciju un pieņemsim lēmumu par deklarācijas anulēšanu vai nē.

– Pēc tam, kad jūsu iestāde anulē svešinieka deklarāciju īpašnieka dzīvoklī, kāda būs turpmākā saimnieka rīcība?

– Dzīvokļa īpašnieks no mums saņem izziņu par konkrētas personas deklarācijas anulēšanu. Šo dokumentu vajag iesniegt dzīvojamās mājas pārvaldniekam. Šai izziņai ieteicams pievienot izrakstu, kurā būs norādīts, cik cilvēku tobrīd ir deklarēti dzīvoklī. To var iegūt vietnē www.latvija.lv vai ierodoties klātienē kādā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes birojiem.

– Jūs teicāt, ka cilvēki, kuri nelikumīgi deklarējas citas personas mājoklī, var tikt sodīti. Vai varat pateikt soda naudas apmēru?

– Sods par nelikumīgu deklarēšanos citai personai piederošā mājoklī ir 500 eiro.

– Kam būs tiesības piemērot sodu?

– Lēmumu par soda piešķiršanu pieņem pašvaldības administratīvā komisija.

– Kur un kam dzīvokļa īpašniekam jāraksta iesniegums, lai viņa pāridarītājam tiktu noteikts naudas sods?

– Viņam nekas nav jāraksta un jāiesniedz. Pēc lēmuma pieņemšanas par nelikumīgas dzīvesvietas deklarācijas anulēšanu informācija par to tiks nosūtīta pašvaldības policijai, kura sāks administratīvā pārkāpuma procesu.

– Vai jūsu departaments var izsniegt dzīvokļa īpašniekam izziņu, kurā norādīts, ka viņa dzīvoklī nelikumīgi deklarēts svešinieks? Šāda izziņa varētu kalpot par pierādījumu tam, ka persona savu mājsaimniecību ved viena pati un joprojām ir tiesīga saņemt sociālā dienesta sniegto palīdzību.

– Šādas izziņas netiek izsniegtas. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par nelikumīgās deklarācijas anulēšanu, komisijas lēmums mājas īpašniekam tiks nosūtīts.

– Ko mājokļa īpašnieks var darīt, lai neviens viņa īpašumā vairs nevarētu deklarēties?

– Patlaban spēkā esošie normatīvie akti mājas īpašniekam nedod iespēju aizliegt kādam deklarēt dzīvesvietu viņa īpašumā.

Lai novērstu situāciju, kad nepiederoša persona ir deklarējusies, īpašniekam ir iespēja periodiski pārbaudīt, kas ir deklarējies viņa dzīvesvietā. To var izdarīt vietnē www.latvija.lv.

Izeja tomēr ir

Vai tiešām valsts nevar pasargāt savus iedzīvotājus no tā, ka atsevišķas personas var nelikumīgi deklarēties sev nepiederošā dzīvesvietā un tādā veidā īstajam mājokļa īpašniekam sagādāt dažādas nepatikšanas, sākot ar nesaņemtu komunālo pakalpojumu piespiedu apmaksu līdz pat trūcīgas personas statusa zaudējumam?

Juriste Viktorija Auziņa iesaka šādu risinājumu:

– Ja nelikumīgi deklarētas personas dēļ cilvēks zaudē sociālā dienesta palīdzību, piemēram, uz diviem mēnešiem, tad viņš dzīvošanai līdzekļus var aizņemties. Pēc tam, kad tiek noskaidrota personība cilvēkam, kurš nelikumīgi deklarējies, cietušais ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu var vērsties tiesā. Prasībai jāpievieno pierādījumi par radītajiem zaudējumiem. Par pierādījumu var kalpot izziņa no sociālā dienesta par to, kādu tieši palīdzību un par kādu summu ir zaudējis klients, kā arī paša klienta izdarītais aprēķins, kādu naudas daudzumu tas saņēmis no sociālā dienesta, kad bija aprēķināti tikai viņa ienākumi. Šādā veidā jārēķina kompensācijas apmērs, kuru prasīt no personas, kura nelikumīgi bija deklarējusies prasītājam piederošajā īpašumā.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!