Viss kas jāzin par savu māju!

Dome pret tualeti Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 oktobris 2009 00:00

Neticami, bet fakts: rīdziniekiem nākas pārciest īstas mokas, lai labiekārtotu savu mājokli. Aplūkosim tikai vienu – Oksanas gadījumu. Viņa dzīvo pašvaldības mājā Pārdaugavā un gada sākumā nolēma ierīkot sev pieklājīgu vannas istabu. Šai nolūkā vajadzēja veikt niecīgus būvdarbus, nodalīt gabaliņu no kopējā gaiteņa un uzstādīt sanitārtehniku. Neviens no Oksanas kaimiņiem pret to neiebilda, taču nu jau pagājis gandrīz gads, bet vezums nav izkustējies ne no vietas – Rīgas domes birokrāti slej Oksanai ceļā aizvien jaunus un jaunus šķēršļus.

Gribēja padzīvot pati sev

Oksana nekautrējas aicināt pie sevis ciemiņus. Jā, viņa dzīvo pašvaldības mājā, bijušajā kopmītnē. Jā, viņas istaba nav privatizēta (Rīgas dome pat to Oksanai neļauj), bet kopējā virtuvē uz plīts burbuļo četru kaimiņu kastroļi, pildot telpu katrs ar savu smaržu. Toties Oksanas dzīvoklītis ir glīti sakopts, uz spilvena murrā miegains pelēks kaķis.

– Istabu šajā vecajā kopmītnes tipa mājā man piešķīra deviņdesmito gadu vidū, – stāsta saimniece. – Viena audzināju divus bērnus, tāpēc biju priecīga par jumtu virs galvas, lai kāds tas būtu. Tagad bērni izauguši, kļuvuši patstāvīgi. Gribējās padzīvot sev.

Gandrīz vai kaujas apstākļos

Tad nu Oksana izgudroja, ka būtu labi ierīkot pašai savu tualeti. Uz kopējo šajā mājā bail pat skatīties, kur nu vēl lietot: kabīņu durvis karājas, telpā šausmīgs smārds un aukstums. Šo tualeti apmeklē tikai puse mājas iedzīvotāju, daudzi Oksanas kaimiņi istabās jau ierīkojuši paši savējās.

– Daļai kaimiņu, kas šajā mājā iemitinājās pirms manis, Rīgas dome atļāva privatizēt savus kvadrātmetrus, – stāsta sieviete. – Starp citu, istabas viņiem ir lielākas, plašākas nekā man.

Gatava maksāt!

Oksana dzīvo stūra istabā. Tā ir tik niecīga, ka tik tikko atradusies vieta dīvānam, veļas mašīnai, datorgaldam. Rēķinoties tikai ar dzīvokļa platību, par savu tualeti nav ko domāt. Bet Oksana ir uzņēmīga sieviete, viņa atrada iespēju nedaudz paplašināties uz kopējā gaiteņa rēķina. Ja no tā gabaliņu nošķirtu ar starpsienu, nevienam no kaimiņiem ļaunums neceltos.

– Es esmu ar mieru bez atlīdzības ieguldīt naudu, lai labiekārtotu mājokli, ko īrēju no Rīgas domes. Staigāju pie ierēdņiem ar lūgumu: dodiet atļauju pārbūvei, – atceras sieviete.

Vajadzīgi divdesmit liecinieki?

Tā sākās Oksanas sāpju ceļi, kuriem tagad nav redzams ne gals, ne mala. Katrā kabinetā viņai deva aizvien jaunus padomus, kā noformējami dokumenti. Kādi tik iesniegumi no kaimiņiem ir vākti! Nācās lūgt citus nama iemītniekus apliecināt, ka viņi neiebilst pret Oksanas celtniecības plāniem, nācās lūgt parakstīties dažādos papīros, aktos, ziņojumos.

– Pēdējo reizi Oksana apstaigāja dzīvokļus, vācot mūsu parakstus zem iesnieguma, ka neviens no privatizēto dzīvokļu īpašniekiem neiebilst pret pārbūvi, – nopūšas Oksanas kaimiņiene Svetlana. – Lūdza pie katra paraksta pierakstīt personas kodu. Nu, pastāsti pati, kas no tā visa iznāca!

Bet iznāca, lūk, kas: Oksana atkal netika tālāk par slieksni. Ierēdņi paziņoja, ka ar kaimiņu parakstiem tagad nepietiek, lai saņemtu atļauju veikt pārbūvi (lasīt: labiekārtot pusotra kvadrātmetra no kopējā gaiteņa). „Ko darīt?” jautāja sarūgtinātā apmeklētāja, juzdama, ka labi nebūs. „Jums nāksies atvest pie mums visus savus kaimiņus, lai personiski apstiprina, ka jūsu tualete viņiem netraucēs,” atbildēja Rīgas domes speciālisti.

Oksana satriekta izgāja no kabineta, saprazdama, ka savu tualeti viņai tagad neredzēt kā savu ausu. No divdesmit kaimiņiem viens otrs bija par slinku, lai savu parakstu zem iesniegumiem pavilktu, par to, ka vien Oksanas skaisto acu dēļ pa pašvaldības gudreļu kabinetiem nāksies staigāt, neviens pat dzirdēt negribēs! Katram ir savas problēmas, darbs, ģimene, kā lai vēl atlicina laiku Oksanas problēmām!

Kur sūdzēties?

– Tā man nācās atteikties no saviem plāniem, lai gan gaiteņa pārbūves projekts jau ir gatavs, – sieviete rāda papīrus. – Galvenais, ka ierēdņiem neko nevar pierādīt! Viņi atsaucas uz normatīvajiem aktiem, noteikumiem. Norobežo sevi ar šiem papīriem no visas pasaules un negrib pat saprast, ka ar saviem absurdajiem noteikumiem bendē dzīvi vienkāršajiem cilvēkiem!

Oksanai, protams, ir taisnība: ar birokrātiem nav vērts strīdēties. Tāpēc jau viņi ir birokrāti, lai vienmēr atrastu simt attaisnojumu savai bezdarbībai. Bet atcerēsimies, ka nesen Rīgas domē sāka darboties Birokrātijas apkarošanas centrs. Centra speciālisti pieņem apmeklētājus ceturtdienās no 14.00 līdz 17.00 Rīgā, Rātslaukumā 1, 308. kabinetā. Iepriekš uz pieņemšanu var pieteikties pa tālruni 67155627. Birokrātijas apkarošanas centrs pieņem sūdzības par visiem ierēdņiem, kas tā vietā, lai palīdzētu rīdziniekiem, izgudro bezjēdzīgus aizbildinājumus un visādus paņēmienus, kā tikt no viņiem vaļā. Pagaidām tā ir vienīgā struktūra, kas ir paudusi gatavību atgādināt birokrātiem un koruptantiem, kas ir bailes.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!