Viss kas jāzin par savu māju!

Gadiem ilgi no griestiem tek ūdens Drukāt E-pasts
Svētdiena, 18 marts 2018 21:01

Kādus risinājumus Rīgas dome piedāvā īrniekiem pašvaldībai piederošajos dzīvokļos avārijas stāvoklī esošās ēkās?

„Lūdzu, atbrauciet un pārliecinieties, ka mūsdienu Latvijas pilsoņi ir spiesti dzīvot viduslaikiem raksturīgos apstākļos!” piezvanot uz redakciju, aicināja Terēza. Sieviete dzīvo Rīgā, ēkā Zilupes ielā, un viņa apgalvo, ka mājas jumts tek jau desmit gadus, jo 11 000 eiro, kas nepieciešami jumta seguma nomaiņai, četru dzīvokļu mājas iedzīvotājiem nav.

Mazās mājas lielās problēmas

Rīgā vēl nesen bija ļoti daudz māju grausta stāvoklī. Tagad pašvaldība ir pieteikusi karu – ja īpašnieki gadiem neko nedara, lai savestu īpašumu kārtībā, viņiem tiek aprēķināts paaugstinātais īpašuma nodoklis 3% apmērā no objekta kadastrālās vērtības. Tas ir dārgi, tādēļ īpašnieki, salīdzinot ar nesenu pagātni, sākuši daudz enerģiskāk remontēt savus īpašumus. Salīdzinājumam – ja 2011. gadā tika savesti kārtībā 16 grausti, tad 2016. gadā – jau 156.

Taču Rīgā ir arī mājas, kuras pilnībā vai daļēji pieder pilsētai. Dažās no tām desmitiem gadu nav veikts pat visnepieciešamākais remonts, piemēram, jau minētajā namiņā Zilupes ielā.

Pēc Terēzas ielūguma redakcijas pārstāvji ieradās viesos. Četru dzīvokļu māja tik tiešām atstāj ļoti nomācošu pirmo iespaidu: no ķieģeļiem mūrētais žogs, kas pagalmu atdala no ielas, šķiet, tūlīt, tūlīt uzgāzīsies pussabrukušajiem, nomelnējušajiem malkas šķūnīšiem, sausā tualete – pagalmā, mājas fasādes krāsojums – nolupis.

Iekštelpās jūtama tik raksturīgā vecas, mitras mājas smaka. Terēzas dzīvoklī paklūpam pret vairākiem spaiņiem un bļodām, ko saimniece laikus sagatavojusi, ja sāksies lietus.

– Jūs uz augšu paskatieties, – aicina dzīvokļa saimniece.

Griestus rotā caurums, kas diametrā sasniedz aptuveni metru. Caur pārseguma atliekām redzamas samelnējušas, puvušas koka konstrukcijas.

– Kad līst lietus, no griestiem nevis vienkārši pil piles, bet ūdens līst straumē! Tas trāpa ne tikai manos sagatavotajos traukos, bet samērcē visu citu – sienas, vadus, iekļūst pat elektrības skaitītāja kastē. Atlikušo tapešu fragmenti uz sienām mēmi apliecina pašvaldības dzīvokļa īrnieces vārdu patiesību. Šķiet, ka tikai brīnums ir glābis dzīvokli no elektrības īssavienojuma un tam sekojošām briesmīgām sekām.

Pēc Terēzas teiktā, māja ir būvēta XIX gadsimtā un pati īrniece tur dzīvo visu savu dzīvi – 51 gadu.

– Cik sevi atceros, mājā nopietnu remontu nav bijis. Kad pirms 10 gadiem pavisam nolietojās jumta ruberoīda pārklājums, uz maniem griestiem parādījās ūdens pilieni. Sāku rakstīt iesniegumus pārvaldniekam. Tos pieņēma, solīja kaut ko darīt, bet reāli darbi nesekoja, – stāsta Terēza. Pa to laiku problēma saasinājās – lietus ūdens sakrājās otrajā stāvā, bet pēc tam rada izeju uz leju caur stāva pārsegumu Terēzas virtuvē. Arī dzīvojamā istabā griesti pakāpeniski ieliecās.

– Ka tik vienā dienā griesti neielūztu man uz galvas! – savās raizēs dalījās īrniece. Kas notiek virs griestiem esošajā dzīvoklī, kur lietus ūdens nonāk vispirms, ir bail pat iedomāties!

– Dzīvoklis virs manis ir privatizēts, tādēļ neviena no komisijām, kas nāca pārbaudīt situāciju tur neiekļuva, jo īpašnieks tur nedzīvo. Apsaimniekošanas uzņēmumā saka – mājai esot vairāk nekā 800 eiro liels parāds. Es rēķinus apmaksāju akurāti, tāpat kā abas manas kaimiņienes – padzīvojušas sievietes. Jautājums – no kurienes radies parāds? Acīmredzami pie vainas ir mans augšējais kaimiņš, – prāto Terēza.

Sieviete bija pierakstījusies uz pieņemšanu pie Rīgas mēra Nila Ušakova.

– Pateicoties tam, ka iejaucās mēra palīgs, 2017. gada vidū mūsu tekošā jumta caurumu aizklāja ar kaut kādu blīvu plastikāta materiālu. Lūdzu, lai jumtam atjauno kaut vai ruberoīda segumu, bet apsaimniekotājs atbildēja, ka materiāla iegādei naudas neesot. Kad bija oktobra lietus laiks, jumts sāka tecēt no jauna, – stāstu turpina Terēza. Tagad lietainās dienas mūsu lasītāja pavada mājās, jo katras trīs–četras stundas ir spiesta izliet no bļodām un spaiņiem satecējušo ūdeni.

– Pēc stiprām lietavām no griestiem ūdens turpina pilēt vēl dažas dienas, – saka Terēza. – Jumtu vajadzēšot remontēt no saviem līdzekļiem, tas ir – 11 000 eiro. Tā kā mājā bez manis vēl ir divas pensionāres – invalīdes, rodas jautājums – kur ņemt tādus līdzekļus?

Pagaidu risinājums

Ilgi dzīvot mājā, kuras jumts var teju, teju iebrukt, nav tikai nepatīkami – tas nudien ir bīstami iedzīvotāju veselībai un pat dzīvībai. Par to pārliecinājās speciāla Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta komisija, kura pagājušā gada septembrī veica mājas Zilupes ielā apsekošanu.

Pašvaldības darbinieki konstatēja, ka mājas sienās ir plaisas, ķieģeļu mūrējums, kas veido pamatus un skursteņus, zaudējis stiprību un drūp, atsevišķās mājas daļās parādījusies trupes sēne. Domes slēdzienā lasāms, ka daļa mājas koka apšuvuma ir sapuvusi, jumta segums ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un vietām tā nav vispār. Mājokļu departamentā ir atzinums, ka gan Terēzai, gan pārējiem neprivatizēto dzīvokļu īpašniekiem ir jāierāda cita apdzīvojamā platība, tā kā mājai nepieciešams kapitālais remonts. Citas apdzīvojamās platības piešķiršanu nosaka likuma Par dzīvojamo telpu īri 284. pants.

Terēza ir iestājusies dzīvokļu rindā, un viņai solīts, ka ar laiku tikšot ierādīts cits dzīvoklis. 2018. gada sākumā Terēzai bija 166. kārtas numurs astotajā reģistrā. Kā pastāstīja Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Mārīte Javorska, pašvaldības dzīvokļu rindas astotajā reģistrā tiek reģistrēti tie īrnieki, kas dzīvo dzīvošanai nepiemērotos dzīvokļos. Patlaban uz pārcelšanos gaida aptuveni 300 cilvēku.

– Dzīvokļu rinda Rīgā ir sakārtota desmit reģistros. Katru gadu pašvaldība to vajadzībām izdala zināmu dzīvokļu skaitu. Diemžēl gaidītāji astotajā reģistrā nesaņem tik daudz dzīvokļu, kā būtu nepieciešams. Pagājušajā gadā no šīs rindas dzīvokļus saņēma aptuveni 30 ģimenes, – stāsta pašvaldības ierēdne.

Taču, ja nomnieks dzīvo, burtiskā nozīmē, ārkārtas apstākļos – māja jau brūk, jumts gāžas virsū, tad traģēdiju gaidīt nav pieļaujams. Tādā gadījumā pašvaldība piešķir pagaidu dzīvojamo platību, kuru cilvēki var lietot līdz brīdim, kad pienāk viņu kārta saņemt pastāvīgu pašvaldības dzīvokli.

– Kā likums, pagaidu mītne nav nekas vairāk par istabu padomju laikos celtā kopmītnē. Šādā istabā īrnieks dzīvo, līdz pienāk viņa kārta saņemt dzīvokli ar visām ērtībām.

Ja cilvēkam nav komunālo maksājumu parāda, viņš, sagaidījis savu rindu, mierīgi dodas prom no kopmītnes. Taču, ja ir uzkrājušies komunālie parādi, viņam jāpaliek pagaidu mītnē, – skaidrojumu turpina domes darbiniece.

Mārīte Javorska atgādina, ka astotajā reģistrā reģistrētie atsevišķi dzīvojošie maznodrošinātie pensionāri, kā arī maznodrošinātie pirmās un otrās grupas invalīdi, ja viņiem nav īres un komunālo pakalpojumu maksas parādu, paralēli tiek reģistrēti arī pirmajā – sociālajā reģistrā. Turklāt pašvaldība rod viņiem iespēju dzīvokli ar visām ērtībām saņemt ātrāk.

– Sakiet, lūdzu, ja mūsu lasītāja vairs nespēs izturēt apstākļus, kādos jādzīvo, un sāks īrēt dzīvokli brīvajā tirgū, vai tad viņa zaudēs savu vietu rindā? – pavaicājām.

– Jā, Terēzas kundze zaudēs vietu pašvaldības rindā, ja lauzīs īres līgumu ar pašvaldību. Taču atgādinu vēlreiz, ka mēs viņai varam piedāvāt pagaidu dzīvojamo platību, – atbildēja M. Javorska.

Tādā veidā Rīgas dome iedzīvotājiem, kuri dzīvo avārijas stāvoklī esošās mājās un gaida kārtas pienākšanu pašvaldības rindā, piedāvā reālu problēmas risinājumu. Izmantot pašvaldības piedāvājumu vai ne – tas ir katra īrnieka lēmums.

Kas teikts likumā?

Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu

Ja dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas), izņemot denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas, īpašnieks (izīrētājs) ir pieņēmis lēmumu veikt tās kapitālo remontu un to nevar veikt, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!