Viss kas jāzin par savu māju!

Vecrīgai vajadzīga nauda Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 janvāris 2009 00:00

Līdz šim Rīgas Centra rajons pārējām priekšpilsētām bija atdarināšanas vērts paraugs. Bija jau, par ko apskaust: iepriekšējos gados pilsēta ir iztērējusi ne mazums naudas, lai salabotu Vecrīgas ielas, ierīkotu bērnu laukumus un uzturētu tīrību (tas gan neizdevās tik labi, kā varētu vēlēties, bet pilnībai nav robežu). Šogad situācija var mainīties. „Patlaban mums trūkst naudas Rīgas domei piederošo sabiedrisko teritoriju uzkopšanai, nav pat tam, lai nodauzītu lāstekas. Varu tikai cerēt, ka pašvaldība pieņems saprātīgu budžetu un Vecrīga nepaliks novārtā,” saka Centra rajona izpilddirektors Vjačeslavs Starostins.

Baidos kļūt banāla, tāpēc ne vārda par to, ka vecpilsēta ir Rīgas vizītkarte, tās seja un lepnums. Ar galvaspilsētas Centra rajona izpilddirektoru Vjačeslavu Starostinu ir interesanti runāt arī par citiem tematiem.

Piemēram, gribas izpilddirekcijas vadītājam pavaicāt, kad no Vecrīgas ielām beidzot pazudīs apkaunojošie atkritumu maisi, ko iedzīvotāji atstāj pavārtēs? Kad tiks sakārtoti vecie nami? Vai ir saskatāms gals un mala tam haosam, kas centrā radies pēc caurlaižu sistēmas atcelšanas autotransporta iebraukšanai?

Starostins uz jautājumiem atbild mierīgi. Viņš uzskata, ka rajona administrācija „ir darījusi visu iespējamo, lai Vecrīgā uzturētu kārtību”, jebkurš cits rajons var tikai skaudīgi noskatīties. Pamata bažām par vēsturisko centru arī šobrīd nav, taču tā labklājība pilnībā ir atkarīga no Rīgas domes dāsnuma.

Direkcijai līdzekļi ir ievērojami „apcirpti”

– Jūs jautājat par prioritātēm 2009. gadā. Nu tieši naglai uz galvas! Pats vēlētos stāstīt un stāstīt par darbiem, ko plānojam Vecrīgā, bet nekas neiznāks – nav ko domāt par attīstību. Jādomā par to, kā izdzīvot kaut līdz vēlēšanām.

– Kāpēc tāds pesimisms?

– Direkcijas izdevumi 2009. gadā samazināti par 104 tūkstošiem latu jeb gandrīz par 30 procentiem. Par prēmijām un piemaksām darbiniekiem vispār nerunāsim. Lielāko ietaupījumu pilsēta guvusi, liedzot Centra rajona izpilddirekcijai finansējumu tiem darbiem, ar kuriem mēs līdz šim esam nodarbojušies. Nav naudas teritorijas labiekārtošanai, bērnu laukumiem, to vietu uzkopšanai, kuras nav nodotas firmu apsaimniekošanā. Būtībā patlaban mums atliek tikai sēdēt savās darba vietās, atbildēt uz rīdzinieku jautājumiem un deklarēt dzīves vietu. Vēl gan mums ir iedota nauda tam, lai varētu darboties administratīvā inspekcija, kas uzrauga kārtību pilsētas ielās.

– Tātad privātīpašniekus jūs turpināt sodīt par nesakoptiem pagalmiem un ietvēm, bet paši esat pārstājuši uzkopt pilsētas teritorijas?

– Tā iznāk. Būtībā administratīvā inspekcija var uzlikt sodu arī rajona izpilddirekcijai!

– Un tā arī dzīvosim nesakopti un bez bērnu laukumiem?...

– Es tomēr esmu labākās domās par Rīgas domi. Gaidām budžeta pieņemšanu un datus par to, kā pildījusies pilsētas kase, un tas viss varētu kļūt zināms pēc pirmā ceturkšņa. Tikai pēc tam būs skaidrs, vai galvaspilsētai pietiks līdzekļu, lai uzturētu sevi kārtībā.

Transporta haoss

– Lielākā daļa rīdzinieku ar abām rokām balsotu par tādu risinājumu. Bet ne jau viss Vecrīgā ir atkarīgs no naudas. Piemēram, saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas lēmumu dome atcēlusi caurlaižu režīmu pilsētas centrā. Līdz ar to municipalitāte ir zaudējusi aptuveni 900 tūkstošus latu gadā un vietā ieguvusi tikai galvassāpes. Kad vecpilsētā beigsies nekārtības ar transportu?

– Kopš Vecrīgā atcelts agrākā iebraukšanas sistēma, mēs esam saņēmuši ļoti daudz pārmetumu. Bet Rīgas izpilddirektors Andris Grīnbergs nesen daļēji noregulēja situāciju, izdodot noteikumus par komerctransporta stāvēšanu pilsētas centrā. Tagad preču piegādātājiem ir tiesības piebraukt pie veikaliem un restorāniem no pulksten 6 līdz 10 darbdienās un no 6 līdz 12 svētdienās. Tiesa, transportlīdzekļi Vecrīgā nedrīkst stāvēt ilgāk par stundu un uz mašīnas priekšējā loga jābūt atstātai zīmītei, kurā norādīts laiks, kad šoferis preču piegādes nolūkā piebraucis un apstājies pie veikala vai kafejnīcas.

Vai ir vajadzīga iespēja izbraukt cauri Vecrīgai?

Vai centrā no jumtiem novāks lāstekas?

Kāpēc pilsētas galvenās gājēju ielas šogad ir slidenas?

– Vai šie noteikumi, jūsuprāt, palīdzēs novērst jukas?

– Daļēji jā. Vēl nupat piegādātāji žēlojās, ka preces jāizkrauj, mašīnu gandrīz vai neapstādinot. Atliekot tikai apstāties, kā policists ar soda kvīti jau ir klāt.

Vai vajadzīgs braukt cauri Vecrīgai?

– Bet ko darīt privātā transporta īpašniekiem? Vai pats esat mēģinājis iebraukt Vecrīgā, kopš mainījušies noteikumi?

– Jā, es uzreiz izpētīju, kā varu no ofisa tikt līdz Rīgas domei, no kuras puses piebraukt, no kuras noparkoties. Kopumā situācija ir sarežģīta.

– Barjeru sistēma arī nebija labākais variants, taču haoss centrā nav pieļaujams. Vai, jūsuprāt, iespējams uzlabot transporta kustības shēmu un principus Vecrīgā?

– Grūti pateikt. Manuprāt, gājēju zona ir pārāk plaša, lai gan vispār tā ir vajadzīga. Diemžēl tās dēļ zudusi iespēja izbraukt cauri vecpilsētai. Tiesa, ja tāda iespēja būtu, šeit sarastos pārāk daudz mašīnu, un tas atkal būtu slikti. Taču tagad ir tā, ka iebraukt vecpilsētā var no četrām pusēm, bet izbraukt cauri uz otru pusi gājēju plašās zonas dēļ nav iespējams. Vismaz centra nomalē tāda izbraukšana ir vajadzīga.

– Goda vārds, kļūst žēl vecās caurlaižu sistēmas. Šķiet, tā bija vissakarīgākā.

– Jā, vecais variants bija labāks. Gan transporta, gan cilvēku Vecrīgā bija mazāk nekā tagad. Bet iedzīvotājus vienmēr ir interesējis, kur paliek nauda, ko pilsēta iekasējusi par tiesībām iebraukt vēsturiskajā centrā. Tikai šīs neskaidrības dēļ, manuprāt, barjeru sistēmu ir nācies atcelt.

– Un kur tad palikusi šī nauda?

– Nezinu. Ar šo jautājumu vienmēr ir nodarbojies Rīgas domes Satiksmes departaments.

Konteineri iepatikušies klaidoņiem

– Mašīnu vecpilsētā kļuvis vairāk. Droši vien arī atkritumu. Kā ar tiem tiekat galā?

– Par atkritumiem Vecrīgā jārunā atsevišķi. Diemžēl te neder tie problēmas risinājumi, kas ir piemēroti citiem pilsētas rajoniem. Mēģinājām salikt atkritumu konteinerus. Viens konteineru laukums tika ierīkots pie Svētā Pētera katedrāles, taču tur sāka piemājot klaidoņi, izrakņājot un izmētājot atkritumus pa visu apkārtni. Vecrīgā lielākoties dzīvo turīgi cilvēki, viņi izmet daudz tāda, kas klaidoņus var interesēt.

– Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš savulaik apsolīja Vecrīgā ierīkot pazemes konteinerus, pie kuriem nevarētu piekļūt ne cilvēki, ne žurkas...

– Par tādu plānu neko neesmu dzirdējis. Cita lieta, ka saskaņā ar noteikumiem katrā pagalmā vajadzētu būt konteineram, kurš noteiktā laikā jāizstumj uz ielas, lai to varētu paņemt atkritumu savācēji. Taču katra firma atkritumu izvešanu organizē pēc saviem ieskatiem, un tas atkal rada zināmas jukas.

– Tad vajag visu Vecrīgu nodot vienai apkalpojošajai kompānijai!

– Būtu jau labi, taču mums nav tiesību likt privātīpašniekam noslēgt līgumu tieši ar firmu A vai kompāniju B. Cilvēkiem ir tiesības pašiem izvēlēties apkalpojošo organizāciju, tā teikts likumā. Labi vēl, ka mums izdevies piesaistīt vienu firmu ielu uzkopšanai.

Centra sētnieki strādā bez atelpas

– Jūs teicāt, ka daļa teritoriju Vecrīgā pagaidām paliek nesakoptas tāpēc, ka direkcijai trūkst līdzekļu.

– Jā, un šīs vietas lielākoties atrodas visu acu priekšā. Kā piemēru varu minēt suvenīru tirdzniecības zonu Skārņu ielā. Šobrīd to kopj paši tirgotāji. Taču mēs nevaram likt viņiem to darīt pastāvīgi, jo pēc likuma šī zeme pieder pilsētai, un mūsu pienākums ir nodrošināt tirgotājiem tīru laukumu. Par laimi pagaidām vēl neesmu saņēmis sūdzības, ka atkritumu būtu kļuvis vairāk.

– Droši vien tāpēc, ka jūsu administratīvā inspekcija ir pilsētā ati apsviedīgākā.

– Ja parēķina, cik daudz inspektoru sanāk uz katru kvadrātmetru Rīgas priekšpilsētās, tad centrā to patiešām ir daudz vairāk nekā citviet. Tas tāpēc, ka mūsu rajons ir salīdzinoši neliels. Inspektori to ātri apskraida, tāpēc arī pie mums ir kārtība. Centrs ir centrs. Ja netīrība valdīs Latgales priekšpilsētā, tas nebūs tik manāmi, deputāti tur nestaigā. Ja piegružots ir pie mums, to redz visi. Tāpēc arī nākas saspringti strādāt. Mūsu sētnieki pat sestdienās un svētdienās nevar baudīt atpūtu.

Vienu otru ziema pārsteigusi nesagatavojušos

– To ir patīkami dzirdēt, taču visi rīdzinieki bija liecinieki tam, ka sniegs un sals pārsteidza Centra rajonu nesagatavojušos. Ielas vietumis tika tīrītas ar novēlošanos, gājējus apdraudēja lāstekas.

– Tāda ir mūsu rajona specifika: mājas atrodas tieši pie ietvēm, ja kāda lāsteka krīt, tad tieši uz galvas gājējiem vai uz mašīnām. Parasti izpilddirekcija pati ir maksājusi par lāsteku novākšanu. Kā būs turpmāk, nezinu. Viss atkarīgs no tā, vai Rīgas izpilddirektors Andris Grīnbergs piešķirs naudu šiem avārijas darbiem.

– Bet ietves taču var tīrīt bez papildu finansējuma!

– Ir bijuši zvani, saņemtas iedzīvotāju sūdzības par to, ka gājēju zonas ir slikti notīrītas, slidenas. Tā ir šīs ziemas problēma. Iepriekšējā sezona bija maiga, var teikt, ka pilsētas dienesti ir zaudējuši modrību. Turklāt centrs ir kā lupatu sega: te strādā privātīpašnieka sētnieks, bet tur ielu slauka namu pārvaldes darbinieks, kura aprūpē ir divas trīs mājas dažādās ielās. Kamēr viņš notīra vienu ielu un aizskrien līdz nākamai, kāds gājējs jau ir paspējis iestigt kupenā.

– Gājējus interesē tikai viens – ka tik nenokristu! Ja tāda nelaime tomēr notikusi, kas ir saucams pie atbildības?

– Ja cilvēks ir kritis un guvis traumu, parasti tiek izsaukta policija, kas sastāda aktu. Tālāk atbilstoši likumam tiek izvirzītas pretenzijas organizācijai, kas atbild par attiecīgo ielu. Ja gājējs vienkārši ir pamanījis, ka kāda Vecrīgas daļa netiek pietiekami kopta, iesaku viņam par to ziņot mūsu administratīvajai inspekcijai. Tās darbiniekiem ir tiesības sastādīt aktu un brīdināt pārkāpēju. Ja pēc kāda laika attiecīgā iecirkņa īpašnieks nebūs labojies, viņa lietu nodos Administratīvajai komisijai. Naudas sodi par teritoriju nesakopšanu pēdējā laikā ir palielinājušies, saimnieki, nevēlēdamies konfliktus, labāk rūpējas par kārtību savās teritorijās.

– Bet kam adresēt sūdzības?

– Centra rajona administratīvās inspekcijas tālruņa numuri ir 67012064 un 67012076.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!