Viss kas jāzin par savu māju!

Valde zaudējusi uzticību Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 marts 2009 00:00

Vai vienmēr dzīvokļu īpašnieku biedrību vadītāji rīkojas mājas interesēs? Šis jautājums droši vien nodarbina daudzus jo daudzus. Nodibinot biedrību, cilvēki faktiski uztic savu likteni tās valdei. Daži Dammes ielas 48. nama iedzīvotāji uzskata, ka velti uzticējušies jaunajai biedrībai. Sākumā viss ritēja gludi. Pēc tam mūsu lasītāji, kas mums uzticēja šo stāstu, uzzināja, ka biedrības valde gatavojas māju pārņemt apsaimniekošanā, atsakoties no namu pārvaldes pakalpojumiem. Iedzīvotāji sacēla trauksmi...

Mājā Dammes ielā dzīvo gudri un aktīvi cilvēki, tāpēc pirms vairāk nekā gada viņi nolēma dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību, jo uzskatīja, ka tas pavērs iespēju nopietnāk sarunāties ar namu pārvaldi un Rīgas domi. Iemeslu tādai nopietnībai bija gana. Cilvēki bija neapmierināti ar apsaimniekošanas maksas paaugstinājumu un varas iestāžu nerēķināšanos ar viņu interesēm: pie mājas bija salikti atkritumu konteineri, to apkārtne bija pārvērtusies par īstu izgāztuvi, jo turp savus atkritumus stiepa kaimiņos esošo daudzstāvu namu iedzīvotāji.

– Nodibinājām dzīvokļu īpašnieku biedrību, – stāsta mājas iemītnieks Igors Sterkhofs, – tajā iestājās divas trešdaļas dzīvokļu saimnieku. Apspriedām biedrības statūtus, reģistrējāmies, bet pēc tam uzzinājām, ka bez mūsu ziņas statūtos ierakstīti vairāki svarīgi punkti. Piemēram, valde ieguva tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu, par ko iepriekš nebija ne runas. Savukārt biedrības biedriem bija noteikti regulāri maksājumi, šķiet, trīs lati no dzīvokļa, turklāt parādniekus varēja izslēgt no biedrības.

Arī cīņa pret atkritumiem nonāca strupceļā. Pēc mājas iedzīvotāju teiktā, valde nevēlējās nodarboties ar šo netīro lietu. Beigu beigās tieši Igors Starkhofs, kurš, starp citu, biedrībā nebija iestājies, panāca, ka atkritumu tvertnes nolika citā vietā. 2008. gada decembrī valde pieņēma lēmumu atteikties no namu pārvaldes pakalpojumiem un no janvāra mājas apsaimniekošanu ņemt savās rokās. Bet sapulces laikā kaimiņi negaidīti atklāja, ka šīs idejas autori nav pat noslēguši līgumus ar galveno pakalpojumu sniedzējiem. Veidojās dīvaina situācija: pēc 1. janvāra no namu pārvaldes aizgājušajiem varēja atslēgt siltumu, elektrību un gāzi, nerunājot nemaz par atkritumu izvešanas pārtraukšanu.

– Valde solīja šos jautājumus nokārtot un rādīja tāmi, kurā dīvainā kārtā bija paredzēti izdevumi tikai sētnieka algošanai un šādu tādu kancelejas preču iegādei, – pastāstīja Igors. – Par to mums vajadzētu maksāt 35 santīmus. Bet siltumtīklu apkalpošana? Un citi pakalpojumi? Ar vārdu sakot, mums pret biedrības vadību bija nopietnas pretenzijas un bija jautājumi, uz kuriem atbildes tā arī nesaņēmām.

Mājas iemītnieki vienprātīgi nolēma nepakļauties valdes lēmumam un neatteikties no pašvaldības namu pārvaldes pakalpojumiem. No dzīvokļu īpašnieku vidus tika ievēlēti divi neatkarīgi kontrolieri, bez kuru parakstiem neviens valdes lēmums nevarēja stāties spēkā.

– Mēs pamatīgi nomocījāmies ar biedrības vadītājiem, – saka Igors. – Uzskatu, ka mājas valdē drīkst darboties tikai kristāltīri cilvēki, kuri savu stāvokli neizmantos savtīgās interesēs un domās par māju, nevis savu algu.

Dammes ielas 48. nama problēma ir atrisināta. Protams, nevar mājas valdi tā uzreiz apsūdzēt krāpšanā: varbūt šie cilvēki tiešām gribēja kā labāk, bet viņiem nebija ne pieredzes, ne pietiekami daudz enerģijas, lai pabeigtu iesākto. Turklāt viņi zaudēja iedzīvotāju uzticību.

Rīgas Apsaimniekotāju asociācijā, kur lūdzām komentēt minēto situāciju, apstiprināja, ka pēdējā laikā tiešām viens otrs darbu zaudējis vai biznesā neveiksmi piedzīvojis cilvēks cenšas „pārņemt māju savā apsaimniekošanā, lai tādējādi kompensētu savas iepriekšējās neveiksmes”. Nereti tādiem cilvēkiem ir lieli parādi par dzīvokli un viņi cer saņemt algu no tās naudas, ko kaimiņi maksā par mājokļa apsaimniekošanu.

Der atcerēties, ka saskaņā ar likumu „Par dzīvokļa īpašumu” īpašnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumu, kam nodot mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Dammes ielas nama iedzīvotāji rīkojās pilnīgi pareizi, sasaucot jaunu sapulci un sarīkojot balsošanu par to, vai uzticēt šādas tiesības biedrībai. Tādā gadījumā jebkurš lēmums, par kuru nobalsojis 51% dzīvokļu īpašnieku, ir obligāts visai mājai.

Un pēdējais. Lai uzticību zaudējušās mājas valdes vietā ievēlētu jaunu, vēlreiz jāsasauc kopsapulce, tikai šoreiz nevis dzīvokļu īpašnieku, bet gan biedrības biedru.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!