Viss kas jāzin par savu māju!

Svarīga informācija par kopsapulcēm! Drukāt E-pasts
Sestdiena, 22 februāris 2020 22:52

Martā dzīvokļu īpašnieki saņems mājas pārvaldnieka darbības pārskatu par 2019. gadu. Svarīgi izrādīt interesi!

2020. gada martā uzņēmums Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP), lai atskaitītos par paveikto, sāks tradicionālo dzīvokļu īpašnieku kopsapulču organizēšanu, taču sapulču organizēšanā tiks izmantots jauns princips. Kas par to jāzina iedzīvotājiem?

No 2020. gada 10. marta pārvaldnieks plāno sākt pārvaldāmo dzīvojamo māju ikgadējās dzīvokļu īpašnieku kopsapulces. Esam izvērtējuši iepriekšējo gadu kopsapulču apmeklējuma statistiku un secinājuši, ka vairākos gadījumos kopsapulču apmeklētība bija neliela. Tāpēc pirms sapulces sasaukšanas vēlamies noskaidrot, vai ir racionāli organizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, un uzzināt, vai dzīvokļu īpašniekiem ir vēlme tikties ar mājas pārvaldnieku klātienē.

Ar plānoto sapulču grafiku JNĪP pārvaldītajās mājās iespējams iepazīties dzīvokļu īpašnieku informatīvajā sistēmā (www.jnip.lv), turpat reģistrētajiem dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināta iespēja izteikt savu vēlmi par piedalīšanos kopsapulcē, kā arī uzdot jautājumus par mājas pārvaldīšanu. Nereģistrētajiem dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja pieteikties sapulces apmeklējumam, kā arī uzdot jautājumus par mājas pārvaldīšanu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kontaktpersonai vai mājas pārvaldniekam.

Kopsapulces tiks organizētas tikai tām mājām, kuru plānotais apmeklējums būs ne mazāks kā puse no nepieciešamā kvoruma. Nedēļu pirms kopsapulces tiks apkopoti rezultāti un dzīvokļu īpašniekiem tiks paziņots, vai kopsapulce tiks organizēta.

Ja mājas kopsapulce netiks organizēta, tad uz dzīvokļu īpašnieku uzdotajiem jautājumiem atbildes tiks sniegtas rakstiski.

■ ■ ■

Aicinām dzīvokļu īpašniekus būt atbildīgiem un ieinteresētiem savas mājas pārvaldīšanas un uzturēšanas procesā: katram sekot līdz informācijai par savas mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces norises laiku un apmeklēt to. Sapulces norises kvalitātes uzlabošanai pirms sapulces iepazīties ar mājas ieņēmumu–izdevumu atskaiti, jau iepriekš pārdomāt uzdodamos jautājumus, kurus aktualizēt, tiekoties ar pārvaldnieku un savas mājas dzīvokļu īpašnieku kontaktpersonu.

Kopsapulces darba kartībā iekļauti četri galvenie punkti:

■ 2019. gada mājas pārvaldnieka darbības pārskats un 2020. gada darba plāns.

■ Dzīvokļu īpašnieku kontaktpersonas atskaite par 2019. gadu.

■ Ugunsdrošības prasības.

■ Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu.

■ ■ ■

Ne mazāk svarīgi ir zināt, ka par paveikto 2019. gadā dzīvokļu īpašniekiem atskaitīsies ne tikai pārvaldnieks – JNĪP speciālisti, bet arī katras mājas dzīvokļu īpašnieku kontaktpersonas, bez kuru ieinteresētības un neatlaidības daudzi darbi mājās, visticamāk, tā arī netiktu īstenoti.

Neskatoties uz to, vai dzīvokļu īpašnieki izrādīs iniciatīvu piedalīties sapulcē un vai sapulce notiks, visi saņems savas mājas ieņēmumu–izdevumu atskaiti par 2019. gadu. Tie īpašnieki, kuri ir reģistrējušies informatīvajā sistēmā – elektroniski, bet pārējie – papīra formātā savā pastkastītē.

■ ■ ■

JNĪP aicina dzīvokļu īpašniekus būt atsaucīgiem un aktīvi piedalīties pārvaldnieka organizētajās aptaujās par sapulču sasaukšanu, lai kopīgi pieņemtu ikvienam daudzdzīvokļu mājas īpašniekam saistošus lēmumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un pārvaldīšanu. Atgādinām, ka katram dzīvokļa īpašniekam ir jābūt atbildīgam ne tikai par savu atsevišķo dzīvokļa īpašumu, bet arī par kopīpašumu: koplietošanas telpām, kopējām inženierkomunikācijām, jumtu, pagrabu un mājai piegulošo teritoriju. Savukārt šīs sapulces ir iespēja apzināties, ka kopīpašuma uzturēšana kārtībā ir sarežģīts uzdevums, kur katrs individuālais ieteikums ir atbalstāma iniciatīva.

■ ■ ■

Kā jau norādījām, arī šī gada sapulcēs viens no darba kārtības punktiem veltīts kopš 2016. gada 1. septembra spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi prasību aktualizēšanai. Ugunsdrošības noteikumi izstrādāti ar mērķi normatīvo regulējumu ugunsdrošības jomā sakārtot atbilstoši faktiskajai situācijai.

Mājas pārvaldnieka pienākums ir iepazīstināt dzīvokļu īpašniekus ar jaunajām prasībām, kas noteic, ka elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte, piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī, aizsargierīču uzstādīšanas vietās, ir jāpārbauda ar termokameru. Kaut arī pati prasība nav jauna (arī līdz 2016. gadam prasība par elektroinstalācijas pārbaudes veikšanu bija spēkā), patlaban ir mainīts pārbaužu veikšanas biežums (no reizi 6 gados uz reizi 10 gados). Savukārt kopš 2017. gada 1. septembra iekļauta prasība elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudēs izmantot termokameru.

■ ■ ■

Svarīga ugunsdrošības prasība ir spēkā no 2020. gada 1. janvāra. Tā noteic pienākumu katru dzīvokli aprīkot ar autonomajiem ugunsgrēka detektoriem jeb dūmu detektoriem. JNĪP aicina savus klientus būt atbildīgiem un nekavēties ar ierīces uzstādīšanu mājoklī – dūmu detektors ne tikai var palīdzēt savlaicīgi pamanīt ugunsnelaimi, nodrošinot iespēju pasargāt savu un kaimiņu īpašumu no lielākas nelaimes, bet arī izglābt lielāko vērtību – cilvēku dzīvību.

Izceļoties ugunsgrēkam, visu izšķir sekundes, jo uguns var strauji izplatīties, un dūmu detektors ar spalgas skaņas signālu ziņos, ja telpās būs izveidojies ugunsgrēka radīts sadūmojums. Tas savukārt pievērsīs cilvēku uzmanību, ļaus dzīvokļa iemītniekiem izglābties un izsaukt ugunsdzēsējus.

Par ierīces nozīmi iespējamas ugunsnelaimes novēršanā praksē jau pārliecinājušies JNĪP remontu un avārijas dienesta darbinieki, kas par dūmu detektora trauksmes signālu saņēma izsaukumu uz dzīvojamo māju Kungu ielā. Reaģējot uz izsaukumu, notikuma vietā avārijas brigādes darbinieki konstatēja, ka dūmu detektors reaģējis uz smēķēšanu dzīvoklī. Par laimi, šajā gadījumā necieta ne cilvēki, ne īpašums, taču tas uzskatāmi parādīja, cik nozīmīga ugunsnelaimes novēršanā var būt šķietami mazā ierīce. Pārvaldnieks vēlreiz uzsver: par dūmu detektora pareizu ekspluatāciju atbild dzīvokļa īpašnieks, un ierīce jāekspluatē atbilstoši lietošanas instrukcijai.

Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem minimālā prasība ir vismaz viens dūmu detektors vienstāva dzīvoklī, taču ieteicams tos uzstādīt katrā telpā, kur mēdz uzturēties cilvēki. Dūmu detektors ir samērā vienkārši uzstādāma ierīce: pie griestiem piestiprina dūmu detektora plati, kura nemainīgi tur atradīsies visu laiku. Vispiemērotākā vieta detektoram ir guļamistabas un gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. Ja nevar detektoru uzstādīt pie griestiem, to drīkst izvietot sienas augšējā daļā pēc iespējas tuvāk griestiem, bet nedrīkst izvietot tieši griestu un sienas dobumā. Tas tādēļ, lai ugunsnelaimes gadījumā būtu iespējams pamodināt guļošos mājokļa iemītniekus. Savukārt citās telpās izvietotie detektori lieliski noderēs, lai iedzīvotājus brīdinātu par kādā citā telpā notikušu aizdegšanos. Jāņem vērā, ka dūmu detektoru nedrīkst uzstādīt virs plīts, uz grīdas, aiz skapja vai stūrī – ierīce darbojas, ja tai ir darbības rādiuss, tāpēc vislabāk dūmu detektoru uzstādīt istabas centrā. Tāpat to nedrīkst uzstādīt tuvāk par 50 centimetriem no ventilācijas kanāliem un gaismas objektiem – ventilācijas kanāls savāc dūmus un izvada tos dabīgā ceļā, tāpēc, ja veidojas daudz dūmu, detektors var reaģēt pārāk vēlu.

Ja dūmu detektors mājoklī netiks uzstādīts, par to var piemērot administratīvo atbildību. Noteikumu izpildi – dūmu detektoru esamību dzīvokļa īpašumā – var pārbaudīt Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, saņemot attiecīgu informāciju vai veicot neplānotu ugunsdrošības pārbaudi. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants noteic, ka par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu fiziskajām personām var tikt piemērots sods no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.

Atgādinām, ka dūmu detektora uzstādīšana dzīvokļos var pasargāt ne tikai savu īpašumu un dzīvību, bet arī līdzcilvēku mājokli un dzīvību. JNĪP aicina būt atbildīgiem – katram atsevišķi un visiem kopā!

Visas ugunsdrošības instrukcijas, kas bija izstrādātas līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai un atbilda Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 Ugunsdrošības noteikumi prasībām, bija spēkā līdz 2017. gada 1. septembrim un patlaban ir zaudējušas spēku.

■ ■ ■

2019. gadā stājās spēkā arī aizliegums dzīvokļu īpašumā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. Līdz 2018. gada 31. decembrim dzīvokļu īpašniekiem jānovērš tas, ka pie dabīgās ventilācijas kanāliem ir pievienoti tvaika nosūcēji, atjaunojot un nodrošinot dabīgo ventilāciju. Telpās, kurās atrodas dabasgāzes iekārtas, piemēram, gāzes plītis dzīvojamo māju virtuvēs, ir ierīkota dabīgā ventilācijas sistēma, lai dabasgāzes noplūdes gadījumā tā izplūstu caur dabīgās ventilācijas kanālu un telpā neveidotos bīstama gāzes koncentrācija. Šāds aizliegums paredzēts, jo situācijā, kad dabīgās ventilācijas kanālam pievieno mehānisko ventilācijas sistēmu (tā saucamo tvaiku nosūcēju virtuvē) un nav nodrošināta dabīgā ventilācija, gāzes noplūdes gadījumā izveidosies sprādzienbīstama gāzes koncentrācija un, rodoties aizdedzināšanas avotam, notiks sprādziens ar iespējamu tālāku degšanu, ugunsgrēku.

Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka privātmāju un atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem reizi 10 gados jāpārbauda elektroinstalācija. To drīkst veikt tikai sertificēts elektriķis, un tas jāapstiprina ar pārbaudes aktu. Sākot ar 2020. gada 1. janvāri, privātmājas, vasarnīcas, dārza mājas un citi viendzīvokļa objekti būs jānodrošina arī ar ugunsdzēsības aparātu.

■ ■ ■

Vēl viena salīdzinoši jauna prasība sagaida tās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuras nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu, kas paredz stingrākas prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai ciemos un pilsētās, kā arī nosaka to reģistrēšanu. Jāatgādina, ka noteikumi stājās spēkā jau 2018. gada 1. jūlijā un noteic, ka visas pilsētu individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, krājtvertnes un septiķi, kas nav pievienoti centralizētajai kanalizācijas sistēmai, jāreģistrē pašvaldības datubāzē un tiem noteiktas jaunas apsaimniekošanas prasības. Prasība attieksies uz ikvienu ciemā vai pilsētā reģistrētu īpašumu, ja māja, dzīvoklis vai vasaras namiņš nav pieslēgti centralizētajai kanalizācijas sistēmai. 50 mājas, kas ir uzņēmuma JNĪP pārvaldīšanā, tika pieteiktas Jelgavas pilsētas pašvaldības decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijai.

Noteikumi nekādā gadījumā neaizliedz lietot sausās vai pārvietojamās tualetes, vislielākās problēmas varētu skart objektus ar tā sauktajām izsmeļamajām bedrēm un to hermētiskumu. Lai ievērotu iepriekš minētos noteikumus, dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja piedalīties Jelgavas pilsētas pašvaldības programmā līdzfinansējuma saņemšanai. Dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts realizēt pieslēgšanos centralizētajam kanalizācijas tīklam pašiem vai pilnvarot pārvaldnieku organizēt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu noteikumu izpildi.

Objektu īpašniekiem, kur notekūdeņus uzkrāj krājtvertnēs (nosēdakās vai izsmeļamajās bedrēs), jānodrošina šo tvertņu hermētiskums, lai nepieļautu notekūdeņu noplūšanu, iztecēšanu vai iesūkšanos grunts slāņos, kā arī novērstu nepatīkamo smaku izplatīšanos apkārtējā vidē.

■ ■ ■

Jau sākot ar 2015. gadu, Jelgavas pilsētas pašvaldība piedāvā iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībām saņemt pašvaldības līdzfinansējumu savu daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanai.

2018. gadā Jelgavas pašvaldības līdzfinansētajā daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas programmā piedalījās 10 dzīvokļu īpašnieku kopības un savu ieceri realizēja astoņu māju dzīvokļu īpašnieki. 2019. gadā, piedaloties pašvaldības līdzfinansētajā daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas programmā, savu ieceri īstenoja četras mājas, izlietojot piešķirto pašvaldības līdzfinansējumu 76 806,06 eiro apmērā.

Šogad atkal ir izsludināta projektu pieteikšanas programma pagalmu labiekārtošanai ar plānoto pašvaldības līdzfinansējumu 100 000 eiro. Šī gada līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumi būs tādi paši kā iepriekšējā gadā. Pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš – 18. marts. Galvenie programmas nosacījumi ir atbalsta sniegšana piebraucamo ceļu rekonstrukcijai, lietusūdens kanalizācijas sakārtošanai, auto stāvlaukumu, apgaismojuma, atkritumu konteineru novietošanas laukumu izbūvei un citiem labiekārtošanas darbiem. Maksimālais pieejamais līdzfinansējums vienai mājai – 50 procenti no kopējām izmaksām, bet ne vairāk kā 20 000 eiro (līdzfinansējuma apmērs atkarīgs no ieplānotajiem darbiem). Pašvaldības līdzfinansējums paredzēts arī dokumentācijas izstrādei, darbu izmaksās var iekļaut arī būvuzraudzību un labiekārtojuma elementu iegādes izmaksas.

JNĪP aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot iespēju un piedalīties atbalsta programmā savu māju pagalmu labiekārtošanai.

Jeļena Baranovska, SIA JNĪP nekustamo īpašumu pārvaldīšanas direktore

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!