Viss kas jāzin par savu māju!

„Siltināšanas programma – svarīgs iedzīvotāju atbalsta mehānisms!” Drukāt E-pasts
Sestdiena, 22 februāris 2020 22:59

Sagaida, ka 2023. gadā renovēto māju skaits Jelgavā pārsniegs 50

Jelgavā aktīvi turpina atjaunot un siltināt dzīvojamo fondu: uz Eiropas fondu līdzfinansējumu šajā plānošanas periodā jelgavnieki finanšu institūcijā Altum iesnieguši 30 pieteikumus. Tas ir tādēļ, ka iedzīvotāji novērtējuši un izpratuši priekšrocības dzīvei atjaunotā ēkā – uzskata uzņēmuma Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) tehniskais direktors Oļegs Kukuts.

Piecas mājas jau siltinātas

Šī gada sākumā finanšu institūcija Altum paziņoja, ka ir izbeigta projektu pieņemšana valsts atbalsta programmā māju atjaunošanas darbiem. Pieejamā nauda ir rezervēta pieteikumu iesniedzējiem, kuriem darbi būs jāpabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam. Ja viss izdosies, kā plānots, visā Latvijā būs par aptuveni 400 renovētām mājām vairāk.

Daļa māju, kuru renovācija tiek aktīvi gatavota šajā projektu iesniegšanas periodā, atrodas Jelgavā.

– Vēlos atgādināt, ka Jelgava ir pilsēta, kura viena no pirmajām sāka savu māju atjaunošanu, – stāsta JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts. – Pirmajā Eiropas kohēzijas fondu finanšu plānošanas periodā (finanšu līdzekļu apguve laikā no 2009. līdz 2013. gadam – red. piezīme) Jelgavā tika nosiltinātas 18 daudzdzīvokļu mājas.

Patlaban aktīvi īstenotajā finanšu līdzekļu apguves periodā esam jau nosiltinājuši 5 ēkas, vienā pašlaik aktīvi norit darbi, bet 23 mājām sagatavotā projektu dokumentācija ir iesniegta finanšu institūcijā Altum. Varam teikt, ka ar pārvaldnieka palīdzību šajās mājās ir veikti visi tehniskie sagatavošanas darbi un dzīvokļu īpašniekiem ir atlicis vienīgi pieņemt pēdējo lēmumu – piekrist vai atteikties no darbu sākšanas.

Plānota 23 māju siltināšana

– Līdz 2023. gadam esam plānojuši pielikt visas pūles, lai kopumā 29 mājām būtu bijusi iespēja izmantot Eiropas fondu piedāvātās iespējas, – pavēstīja uzņēmuma tehniskais direktors.

Protams, ka šo līdzekļu apguves laikā var rasties dažādas problēmas. Piemēram, paši dzīvokļu īpašnieki var nepieņemt lēmumu par renovācijas darbu sākšanu, tā kā beidzamā gada laikā ir noticis ievērojams būvmateriālu un būvdarbu izmaksu kāpums, kas kopumā sadārdzinājis visu projektu. Diemžēl ir mājas, kur dzīvokļu īpašnieki, apsverot visus „par” un „pret”, atsakās no sākotnējā plāna. JNĪP pārstāvis stāsta:

– Šīs mājas diemžēl paliks neatjaunotas. Tas nepavisam nav labi, jo ir jādomā, kas ar tām notiks vēlāk. Pavisam nesen varējām iepazīties ar Valsts kontroles ziņojumu par valsts dzīvojamā fonda stāvokli. Revidenti secināja, ka ļoti daudzām mājām ir nepieciešams steidzams remonts. Tā ir taisnība – dzīvojamais fonds noveco un bez kapitālieguldījumiem to uzturēt labā stāvoklī nav iespējams. Ja dzīvokļu īpašnieki neieguldīs savās mājās līdzekļus, ēkas drīz var kļūt dzīvošanai nederīgas.

Šādā kontekstā atjaunošanas programma būtu jāvērtē kā izdevīgākais no atbalsta mehānismiem, lai īpašnieki savu māju varētu atjaunot pašu spēkiem, izmantojot valsts sniegto līdzfinansējumu.

– Atminos, kā vairāk nekā pirms 10 gadiem – iepriekšējā plānošanas perioda sākumā – mēs piedalījāmies dzīvokļu īpašnieku sapulcēs, lai pārliecinātu cilvēkus izmantot iespēju saņemt Eiropas piešķirto finansējumu. Jāatzīst, ka, sākoties otrajam plānošanas periodam, situācija ir radikāli mainījusies: daudzu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, izprotot reālo situāciju, paši vērsās pie mums, lai uzzinātu par iespēju piedalīties savas mājas atjaunošanā, izmantojot valsts atbalsta programmu.

Interese bija tik liela, ka projektu gatavošanas laikā izveidojās reālas rindas. Tas arī ir saprotams, jo projektētāju Latvijā nav daudz, bet pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem 2019. gadā strauji pieauga. Pēc Oļega Kukuta teiktā, mājām uz projektēšanas darbu sākšanu nācās gaidīt pat līdz pusgadam.

Ko darīt tiem, kas nokavēja?

– Vai visām mājām, kuras Jelgavā vēlējās sagatavot dokumentus un iesniegt Altum projektu konkursā, izdevās to izdarīt savlaicīgi?

– Diemžēl, nē. Mēs darījām visu iespējamo, lai paātrinātu procesus, bet piecas mājās tomēr nepaspēja dokumentus iesniegt termiņā.

– Vai šo māju dzīvokļu īpašniekiem nāksies gaidīt līdzekļu piešķiršanas nākamo etapu, kurš varētu tikt pasludināts 2022.–2023. gadā?

– Es ļoti ceru, ka šo māju iedzīvotājiem tomēr izdosies piedalīties jau šajā programmā. Atminēsimies iepriekšējo plānošanas periodu, kad aptuveni 30% no projektu realizācijai rezervētās naudas palika neizlietota. Iemesli bija dažādi – visbiežāk paši dzīvokļu īpašnieki nespēja pieņemt lēmumu izmaksu apstiprināšanas sapulcē. Pamatojoties uz šo pieredzi, Altum jau sākotnēji ir pieņēmis mazliet vairāk projektu pieteikumu. Domāju, ka šajā plānošanas periodā māju, kuras nenonāks līdz galam, būs mazāk, tomēr var gadīties visādi. Tā kā Altum rūpīgi seko procesam, pieļaujams, ka jau 2021. gadā būs skaidrāka īstenošanas gaita un Altum varētu izsludināt papildu projektu pieņemšanu, tāpēc mājām būtu jābūt pilnīgi gatavām, lai paspētu noreaģēt ātri pieņemt projektu un iesniegt sagatavoto dokumentāciju.

– Vai piecas mājas Jelgavā tam būs gatavas?

– Jā, dokumentācija tiks sagatavota, lai mēs būtu gatavi iesniegt projektus, tikko parādīsies tāda iespēja.

– Kas ar projektiem notiks, ja Altum tomēr neizsludinās projektu papildu pieņemšanu?

– Tad šīs mājas gaidīs nākamo plānošanas periodu. Pagaidām neviens nezina, kādi būs nākamo atbalsta programmu nosacījumi, bet Ekonomikas ministrija jau darbojas pie šo noteikumu izstrādnēm. Mēs ceram, ka jaunie noteikumi dzīvokļu īpašniekiem būs tikpat izdevīgi kā iepriekšējie.

Izmantojot šo iespēju, es vēlos pateikties visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri izšķīrās par dalību programmā un ar sapratni izturējās pret visiem sarežģījumiem. Tagad mūs gaida ļoti saspringts darba periods līdz 2023. gadam, kad ir jābūt izpildītiem visiem projektos paredzētajiem darbiem.

Remontdarbi ir jāveic laikus

– Kā redzams, ne visiem dzīvokļu īpašniekiem izdodas vienoties par kompleksu mājas atjaunošanu. Vai uzņēmums palīdz mājām veikt atsevišķus dārgus darbus?

– Katrā ziņā. To mēs arī darām. Mūsu klienti, kuri vēlas veikt lielākus remontdarbus savās mājās, pieņem lēmumu un pie mums vēršas ar lūgumu uzņemties šo darbu organizēšanu. Ja mājai ir nepietiekami darbu veikšanai pieejamie naudas līdzekļi, mēs piedāvājam izmantot uzņēmuma kredītlīniju. Šeit gan jāatceras, ka runa ir par naudu, turklāt aizdotu naudu. Tas nozīmē, ka banka vēlēsies novērtēt mājas dzīvokļu īpašnieku maksāšanas disciplīnu, iespējamo komunālo pakalpojumu apmaksas apmēru, var gadīties, ka interesi izrādīs par atsevišķu dzīvokļu īpašnieku kredītsaistībām.

Jāatzīst, ka dažreiz dzīvokļu īpašnieki atsakās no atsevišķu remontdarbu veikšanas augsto izmaksu dēļ. Piemēram, māja, kurai bija nepieciešama jumta seguma nomaiņa. Dzīvokļu īpašnieki nolēma neturpināt darbu augsto būvdarbu izmaksu dēļ. Lieta tāda, ka kopā ar jumta seguma nomaiņu bija paredzēts arī ventilācijas skursteņu remonts, jo šīs konstrukcijas daudzās mājās ir kļuvušas nelietojamas un bīstamas. Kas notiks, ja tiks saremontēts jumts bez skursteņu savešanas kārtībā? Virs jumta seguma esošie skursteņu gali turpinās drupt, un ķieģeļu gabali sabojās jauno jumta klājumu, kā arī apdraudēs mājas iedzīvotājus un garāmgājējus.

– Kā rīkoties pārvaldniekam, ja dzīvokļu īpašnieki ir tik tuvredzīgi un atsakās savest kārtībā skursteņus?

– Līdz šim šādi gadījumi bija vairāki – mums nācās lielus skursteņus ietīt aizsargājošā sietā, lai pasargātu no krītošām atlūzām garāmgājējus uz ietves vai transportlīdzekļus uz ielas braucamās daļas. Mēs saprotam, ka šis ir tikai īslaicīgs pasākums un remonts skursteņiem būs nepieciešams tik un tā. Vēlos iedzīvotājiem atgādināt, ka avārijas remonts vienmēr ir dārgāks nekā savlaicīgi ieplānots.

Pilsēta palielina līdzfinansējuma apjomu pagalmu labiekārtošanai

– Vai Jelgavā joprojām turpinās pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanas programma pagalmu labiekārtošanai?

– Programma ne tikai turpinās, bet 2020. gadā tā ir vēl vairāk pilnveidota. Ņemot vērā, ka iepriekšējā sezonā iedzīvotāji visai kūtri izmantoja piedāvātās iespējas, pašvaldība 2020. gadā ir palielinājusi līdzfinansējuma apjomu. Plānots, ka dzīvokļu īpašnieki no pilsētas saņems 50% no labiekārtošanas darbu izmaksām, bet ne vairāk par 20 000 eiro. Šāda iespēja katrai mājai ļauj savu pagalmu savest kārtībā.

– Kādi darbi ir attiecināmi uz pašvaldības līdzfinansējumu?

– Tiek finansēti ietvju segumu nomaiņas, lietus ūdens kanalizācijas, bērnu laukumu, apgaismojuma, atkritumu konteineru laukumu ierīkošanas un citi ar to saistītie darbi. Pagājušajā gadā programmā piedalījās tikai viena mūsu pārvaldīšanā esoša māja. Jāpiebilst, ka programmā ir iespējams piedalīties vairākus gadus pēc kārtas, tādā veidā veicot apjomīgus labiekārtošanas darbus.

Iedzīvotājiem gribu teikt tikai vienu: kamēr pašvaldība piedāvā atbalstu, izmantojiet piedāvātās iespējas labiekārtot mājas apkārtni par puscenu.

– Pieņemsim, ka māja ir gatava piedalīties programmā un dzīvokļu īpašnieki šim mērķim ir uzkrājuši nedaudz naudas. Kā rīkoties tālāk?

– Vispirms mājas pārstāvjiem ir jāsazinās ar pārvaldnieku un sava ideja jādara zināma. Tālāk pārvaldnieks sakārtos vajadzīgo dokumentāciju – palīdzēs noformēt dzīvokļu īpašnieku lēmumu un iesniegs to pašvaldībā, sagatavos veicamo darbu projektu. Ja īpašnieki izlems pie darbiem ķerties nekavējoties, tad paspēs vēl 2020. gada projektu konkursā.

Centralizētā kanalizācija – tas ir izdevīgi

– Vai joprojām turpina darboties arī pašvaldības līdzfinansējuma programma māju pieslēgšanai pie centralizētās kanalizācijas sistēmas?

– Jā, šī programma joprojām ir aktuāla. Ir izdoti Ministru kabineta noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu, bet daudz tālredzīgāks risinājums par savu sauso tualešu savešanu kārtībā ir mājas pieslēgšanās pilsētas centralizētajiem tīkliem.

– Kādēļ tas ir izdevīgi?

– Pēc minētajiem noteikumiem vietējās kanalizācijas sistēmas īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai notekūdeņu krājtvertne būtu hermētiska un tiktu iztukšota tik regulāri, ka nepieļautu notekūdeņu noplūšanu, iztecēšanu vai iesūkšanos grunts slāņos, kā arī nepatīkamo smaku izplatīšanos vidē.

Ja mēs situāciju vērtējam pēc būtības, jāsecina, ka vairums izsmeļamo bedru ir savu laiku nokalpojušas un tās lietot vairs nav pieļaujams, tāpēc mudinām iedzīvotājus apsvērt iespēju izmantot pilsētas atbalsta programmu un pieslēgties centralizētajai kanalizācijai. Tad dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāizmanto asenizatora pakalpojumi, nebūs jāpārvieto un jāhermetizē izsmeļamā bedre. Agrāk vai vēlāk, bet tiem vietējo kanalizāciju lietotājiem, kuri nepilda normatīvos noteiktās prasības, tiks piemērotas noteikumos paredzētās sodu sankcijas.

– Ko darīt iedzīvotājiem, kuri nevēlas pieslēgties centralizētajai sistēmai vai arī viņiem nepietiek tam līdzekļu?

– Mēs kā mājas pārvaldnieks palīdzējām dzīvokļu īpašniekiem piereģistrēt vietējās kanalizācijas sistēmas, atkal un atkal atgādinām dzīvokļu īpašniekiem par nepieciešamību krājtvertnes savest kārtībā. Palīdzēt to izdarīt varam pie nosacījuma, ka tas ir dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums un mājai ir pieejams finansējums minēto darbu izpildei.

Svarīgie jautājumi: ugunsdrošība un siltuma uzskaite

– Ar 2020. gadu spēkā ir stājušies jaunie ugunsdrošības noteikumi, – atgādina Oļegs Kukuts. – Viena no prasībām ir katrā dzīvoklī uzstādīt dūmu detektorus. Par to iedzīvotājiem atgādinām gan mēs, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

– Kādēļ šīs ierīces ir nepieciešamas?

– Visizteiksmīgāko atbildi sniedz ugunsgrēkos bojā gājušo statistika. Izrādās, ka lielāko mirušo skaitu veido nosmakušie dūmos. Sākoties degšanai, cilvēki nepaspēj pamosties un izkļūt no sadūmojuma. Dūmu detektora uzdevums ir dot tādu skaņas signālu, lai cilvēks pamostos un pagūtu pamest degošo telpu.

– Pagājušajā gadā stājās spēkā arī noteikumi attiecībā uz tvaiku nosūcējiem virtuvēs. Vai ir zināms, kā šīs prasības ievēro Jelgavā?

– Tādu ziņu mums nav, jo pārbaudes šo noteikumu izpildes sakarā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atbildībā. Mēs iedzīvotājiem tikai atgādinām, ka nav vairs atļauts lietot gāzes iekārtas un ar tvaika nosūcēja izvadu aizsegt visu ventilācijas lūkas atveri. Šie noteikumi nav izdomāti, lai iekasētu vairāk soda naudas, bet gan tādēļ, lai pasargātu cilvēku dzīvības gāzes noplūdes laikā.

– Kādas mājas Jelgavā iedzīvotāji pie mums vērsās ar jautājumu, vai ir iespējams dzīvoklī uzstādīt alokatorus individuālā siltuma patēriņa uzskaitei, ja mājā nav paredzēta renovācija?

– Lai iedzīvotājiem būtu iespēja uzstādīt alokatorus (individuālā siltuma patēriņa sadalītājus), mājas apkures sistēmai ir jāatbilst noteiktām prasībām. Vispirms viencauruļu apkures sistēmas jāmodificē, pirms sildķermeņiem uzstādot apvadcaurules un aprīkojot tās ar termoregulatoriem. Tad sildķermeņiem uzstāda alokatorus. Šie pasākumi ļauj samazināt kopējo patērēto siltumenerģiju mājā, tajā pašā laikā disciplinē lietotājus, izvēloties optimālu sildķermeņu un telpu temperatūru, nevajadzīgi neizvadot siltumu caur atvērtu logu.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!