Viss kas jāzin par savu māju!

Pātaga bez kliņģera Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 oktobris 2009 00:00

Dzīvot nelielā mājā nepavisam nav vienkārši. Vai tu palūdz namu pārvaldei, lai izremontē kāpņu telpu, aizej pasūdzēties par sētnieka darbu vai gribi, lai pagalmā ierīko soliņu, vienmēr viena atbilde: „Vispirms uzkrājiet naudu, tad tikai nāciet!” Vienas tādas mājas iemītnieki no Silikātu ielas Kurzemes rajonā nolēma, ka vienkāršāk un lētāk būs atteikties no pašvaldības namu pārvaldes pakalpojumiem un dzīvot pašiem ar savu prātu. Viņi izturēja tieši vienu gadu.

Noticēja uz vārda un parakstīja uz pieciem gadiem

Sākums bija banālāks par banālu: nelielās mājas iemītnieki bija neapmierināti ar namu pārvaldes Kurzemes namu apsaimniekotājs pakalpojumiem. Tie likās pārāk dārgi, arī kvalitāte, pēc dzīvokļu saimnieku domām, varēja būt labāka.

Būdami pietiekami zinoši cilvēki, Silikātu ielas mājas iemītnieki nolēma aiziet no pašvaldības uzņēmuma pārvaldības.

– Domājām, ka tā būs labāk, vairāk naudas varēs atlicināt mājai vajadzīgiem darbiem, – stāsta Rimma.

Cilvēki nebija padomājuši tikai par vienu lietu – par saviem nerviem. Pašvaldības ieceltā apsaimniekotāja vietā nolīgtais pārvaldnieks gada laikā viņu nervus saplosīja lupatu lēveros.

– Mūsu mājā ir tikai divpadsmit dzīvokļi, un mēs sapratām, ka paši apsaimniekot savu īpašumu nespēsim, – turpina Rimma. – Mums bija vajadzīgs pieredzējis cilvēks.

Tādu cilvēku ieteica viena no kaimiņienēm. Par pārvaldnieku P. viņa bija dzirdējusi tikai labus vārdus: gudrs, uzņēmīgs. Esot dzirdēts, ka arī citu māju iemītnieki, kas noslēguši ar P. pārvaldīšanas līgumu, esot apmierināti.

Kaimiņi noticēja runātājai uz vārda, uzaicināja P. un piedāvāja noslēgt līgumu. Nebūdami sīkumaini, parakstīja to uzreiz uz pieciem gadiem. Nodeva jaunajam pārvaldniekam lietas un sāka gaidīt rezultātus.

Gribat ūdeni? Samaksājiet kaimiņu parādus!

– Mums ir problemātiska māja, – atzīst Rimma, – divu dzīvokļu iemītnieki jau sen nemaksā rēķinus. Vienus vēl varam saprast – viņiem ir objektīvi iemesli aizkavēt maksājumus, bet otriem, mūsuprāt, nav nekādu tiesību ignorēt rēķinus. Diemžēl ar to, ka trūcīgie pēdējiem spēkiem cenšas samaksāt par dzīvokli, bet turīgie nez kāpēc atļaujas sakrāt lielus parādus, mēs saskaramies ik uz soļa.

Bet ne jau par to ir runa. Pārvaldniekam P. uzreiz tika ziņots par parādniekiem un ieteikts ar viņiem aprunāties. Dzīvokļu īpašnieku pilnsapulce pat pilnvaroja P. atslēgt abiem minētajiem dzīvokļiem silto ūdeni. Tas nebūtu grūti izdarāms, jo abi dzīvokļi ir pievienoti vienam stāvvadam. Pārējie iedzīvotāji no tāda profilakses pasākuma neciestu.

– Diemžēl P. sāka uzvesties vienkārši nekaunīgi, – uzskata Rimma. – Viņš ignorēja mūsu sapulces lēmumu un tad, kad mājas parādi pieauga, ņēma un atslēdza karsto ūdeni visai ēkai. Mēs šo pakalpojumu nesaņēmām veselus trīs mēnešus. Kad mēģināju pārliecināt pārvaldnieku, ka sodīt vajag tikai parādniekus, bet godprātīgu iemītnieku dzīvokļiem nekavējoties jāpieslēdz atpakaļ karstais ūdens, viņš atbildēja: „Ejiet un paši runājiet ar saviem kaimiņiem!” Kādā sarunā P. pat piedāvāja man pašai samaksāt abu dzīvokļi parādus.

Noklīdušās mājas atgriešanās

Pēc Rimmas teiktā noprotams, ka pārvaldnieks izturējies tā, it kā viņam piederētu visa māja kopā ar iedzīvotājiem. Pēdējie par savu naudu diendienā saņēma tikai vienaldzību un necieņu.

– Ne jau tik vien, ka pārvaldnieks pret mums izturējās kā pret vergiem, viņš arī līguma nosacījumus nepildīja, – tā Rimma. – Piemēram, tāmē bija norādīts, ka sētniekam jāuzkopj viss mūsu zemes gabals, taču pārvaldnieka P. darbinieks tikai celiņus vien noslaucīja. Konfekšu papīri un alus pudeles zaļajā zonā viņu neinteresēja.

Mājas iemītnieki veselu gadu piecieta slikto apsaimniekošanu un privātā pārvaldnieka rakstura dīvainības. Beidzot Rimma neizturēja. Par pēdējo pilienu, viņa saka, kļuva viņas bērna lūgums: „Mammīt, dari kaut ko, lai mums beidzot iedotu silto ūdeni!”

Un Rimma izdarīja. Viņa savāca iedzīvotāju parakstus, informēja pārvaldnieku, ka līgums tiek lauzts, un devās uz savu agrāko pašvaldības namu pārvaldi. Par godu Kurzemes nama apsaimniekotāja administrācijai jāteic, ka noklīdusī māja bez vārda runas tika pieņemta atpakaļ.

Brīnišķīgā ūdens pieslēgšana

– Ko varu teikt par mūsu mājas neveiksmīgo eksperimentu? – domīgi pārjautā Rimma. – Varbūt mums vienkārši nelaimējās. Ja būtu nolīguši godprātīgu, profesionālu pārvaldnieku, droši vien vēl šobaltdien dzīvotu bez bēdas. Pārvaldniekam P. mēs nemaksājām vairāk kā namu pārvaldei. Cita lieta, ka mums ar viņu nesaderēja raksturi un mēs cietām no viņa patvaļas. Pirms gada, aizejot no pilsēta namu pārvaldes, pat iedomāties nevarējām, ka piedzīvosim tādas lietas un būsim spiesti atgriezties.

Silikātu ielas nama piemērs ir pamācošs: dzīvokļu īpašnieku biedrībām ļoti pārdomāti jāizvēlas pārvaldnieki, jānoskaidro, kāda viņiem ir kvalifikācija un pieredze, jāprasa ieteikumi. Bēdīgi, ja gadās noslēgt ilgtermiņa līgumu ar pseidospeciālistu. Vēlams noteikt pārvaldniekam pārbaudes laiku, lai labāk iepazītu cilvēku, kam jūs gatavojaties uzticēt savu māju.

– Starp citu, kad P. uzzināja, ka mēs grasāmies lauzt ar viņu līgumu un atgriezties pie Kurzemes namu apsaimniekotāja, viņš jau nākamajā dienā ieradās kopā ar santehniķi un pieslēdza silto ūdeni, – rūgti pasmaida Rimma – Varbūt pie vainas nemaz nebija parādi, varbūt P. vienkārši demonstrēja principiālu nostāju, vēlējās ar mums risināt dialogu?

Ko saka likums?

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.

14. pants. Pārvaldnieka kompetence

1. Pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma apjomu, tā izpildes noteikumus un kārtību nosaka pārvaldīšanas līgums. Veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieka pienākums ir ievērot dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības, kā arī šā likuma 4. pantā noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus.

2. Pārvaldnieka pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka saistībām, kas izriet no pārvaldīšanas uzdevuma, kā arī – pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma – par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu.

3. Pārvaldnieka pienākums ir rakstveidā brīdināt dzīvojamās mājas īpašnieku par nepieciešamajiem steidzami veicamajiem pasākumiem dzīvojamās mājas pasargāšanai no bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, kā arī aprēķināt šo pasākumu paredzamās izmaksas.

4. Pārvaldnieka pienākums ir informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar viņa dzīvokļa īpašumu un ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses.

5. Pārvaldnieks ir tiesīgs saņemt viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansiālo nodrošinājumu.

6. Dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot:

  • savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai;
  • dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.);

7. Dzīvojamo māju atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, vest prāvas, izdarīt pārjaunojumus, kā arī veikt un saņemt maksājumus pārvaldnieks drīkst tikai tad, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!