Viss kas jāzin par savu māju!

Cilvēki nav apmierināti ar kooperatīva darbu. Kā nomainīt vadību? Drukāt E-pasts
Piektdiena, 16 augusts 2019 15:28

Latvijā darbojas daudz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu, kuri apsaimnieko simtiem daudzdzīvokļu māju. Kooperatīvs ir kā valsts valstī, tajā tiesības pieņemt lēmumus par daudziem jautājumiem ir pašiem iedzīvotājiem – kooperatīvās sabiedrības biedriem. Savukārt kooperatīva vadītāji visbiežāk nevēlas ieklausīties savu biedru viedoklī. Rezultāts parasti ir viens – ierindas biedri vispirms ir neapmierināti, bet pēc tam tas pārvēršas protestā. Tiksim skaidrībā, vai biedri var atlaist kooperatīva vadību, kuru paši pirms kāda laika ir izvēlējuši.

Kas stiprāks – priekšsēdētājs vai iedzīvotāji?

„Mūsu mājas kopš tās uzbūvēšanas brīža pārvaldnieks ir iedzīvotāju kooperatīvs,” stāsta Ainas kundze. „Sākumā mūs viss apmierināja, dzīvojām un bēdu nezinājām, bet tad kopsapulcē pieņēmām lēmumu mainīt kooperatīva priekšsēdētāju. Jaunā vadītāja attieksme uzreiz izrādījās iedzīvotājiem ļoti nedraudzīga. Tagad vēlamies viņu nomainīt pirms termiņa, bet viņš, atvainojiet, ņirdz mums sejā: „Nekas jums neizdosies, statūtos teikts, ka es savā vietā sēdēšu piecus gadus!”

Vēlos noskaidrot, kā lai pārvēlam kooperatīva priekšsēdētāju? Ko darīt, ja pārvēlēšana neizdosies? Vai mūsu māja viena pati var aiziet no kooperatīva un izvēlēties sev citu apsaimniekotāju?”

Pārvaldnieks nav mājas saimnieks

Atbildi uz kārtējo lasītāju jautājumu sniedza Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta apsaimniekošanas pārvaldes speciālisti.

– Atbildot uz šo jautājumu, vēlamies uzsvērt, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs nav mājas saimnieks vai īpašnieks, bet gan tikai vienkāršs pārvaldnieks. Kā jebkuram apsaimniekotājam viņam ir jāpakļaujas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma, Civillikuma un citu normatīvo aktu prasībām. Galvenais, kas jāzina un jāsaprot dzīvokļu īpašniekiem kooperatīvu apsaimniekotajās mājās, – tikai un vienīgi viņu kopīgais lēmums noteiks, kam būs tiesības apsaimniekot viņu māju.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pantā ir teikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas no­drošināšana (to starpā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Savukārt šī paša likuma 10. pants noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Šajā līgumā precīzi tiek aprakstītas katras puses tiesības un pienākumi, to starpā strīdu risināšanas veids. Pieņemot, ka mājas apsaimniekotājs vēsturiski ir kooperatīvā sabiedrība vai arī dzīvokļu īpašnieki kooperatīvu ir izvēlējušies paši. Šādā gadījumā kooperatīvam ir tiesības rīkoties tikai dzīvokļu īpašnieku dotā pilnvarojuma ietvaros, kas noteikts pārvaldīšanas līgumā.

Savukārt jautājumi kooperatīva iekšienē ir risināmi saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu un kooperatīva statūtiem, kuru saturs nevar būt pretrunā ar iepriekš minēto likumu.

Pārvēlēt ir iespējams, bet viegli nebūs…

Sīkāk apskatīsim jautājumu par kooperatīva valdes izvēlēšanu vai pārvēlēšanu. Kooperatīvo sabiedrību likuma 30. pantā ir noteikts, ka biedru kopsapulce ir augstākā sabiedrības pārvaldes institūcija. Turpat arī ir teikts, ka tikai biedru kopsapulces kompetencē ietilpst padomes locekļu un revidenta ievēlēšana un atsaukšana.

Likuma 32. pantā ir noteikta kopsapulču organizēšanas kārtība:

(1) Biedru kopsapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, revidents vai vismaz viena desmitdaļa biedru.

(2) Ja valde saņēmusi pieprasījumu biedru kopsapulces sasaukšanai, tā sasauc biedru kopsapulci ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

(3) Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas neizsludina biedru kopsapulci, to sasauc padome vai revidents.

(4) Ja biedru kopsapulce nav notikusi triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, to var sasaukt vismaz viena desmitdaļa biedru.

(5) Ja pienākums sasaukt biedru kopsapulci izriet no likuma vai statūtiem un biedru kopsapulce nav notikusi paredzētajā termiņā, to nekavējoties sasauc padome vai revidents. Šīs tiesības var izmantot arī vismaz viena desmitdaļa biedru.

Savukārt 33. pants nosaka biedru kopsapulces sasaukšanas kārtību:

(1) Paziņojumu par biedru kopsapulces sasaukšanu valde rakstveidā dara zināmu visiem biedriem vismaz 30 dienas pirms biedru kopsapulces. Sabiedrība statūtos var paredzēt citu paziņošanas veidu, kas nodrošina visiem biedriem paziņojuma saņemšanu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) sabiedrības nosaukumu un reģistrācijas numuru;

2) institūciju, kura sasauc biedru kopsapulci;

3) kopsapulces norises vietu un laiku;

4) darba kārtību;

5) vietu un laiku, kur un kad biedri var iepazīties ar lēmuma projektiem un dokumentiem, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

(3) Ja biedru kopsapulci sasauc šā likuma 32. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētā institūcija (persona), paziņojumā norāda kontaktinformāciju, kur pieteikt papildu jautājumus biedru kopsapulces darba kārtībai.

(4) Ja biedru kopsapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, lēmuma projektam par statūtu grozījumiem pievieno dokumentu, kurā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.

(5) Biedriem ir tiesības iepazīties ar šā panta otrās daļas 5. punktā minēto informāciju vismaz 10 dienas pirms biedru kopsapulces.

(6) Ja sabiedrības statūtos noteikts, ka sabiedrība sasauc biedru kopsapulci, izmantojot elektroniskos līdzekļus, šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu valde dara zināmu visiem biedriem vismaz 20 dienas pirms biedru kopsapulces.

Būs nepieciešami 1/10 daļas biedru paraksti

Ja vērā ņemama kooperatīva biedru daļa ir neapmierināta ar kooperatīva valdes priekšsēdētāja darbu un vēlas to pārvēlēt pirms termiņa ārkārtas kopsapulcē, tad viņiem vispirms jāvēršas pie valdes ar iesniegumu par nepieciešamību sasaukt ārkārtas sapulci ar konkrētu dienas kārtību. Visticamāk – valde šādu iniciatīvu nevēlēsies uzklausīt. Tad ārkārtas sapulces sasaukšanai ir nepieciešams iesniegums, ko parakstījuši 1/10 daļa kooperatīva biedru. Pēc tam šis iesniegums jāiesniedz kooperatīva valdei. Sapulcei ir jānotiek trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja valde atsakās sasaukt ārkārtas sapulci par valdes pārvēlēšanu, tad šo sapulci sasauc 1/10 daļa kooperatīva biedru, no jauna noformējot šo lēmumu un savācot nepieciešamo parakstu skaitu.

Jāpatur prātā, ka likuma 54. pantā ir noteikts, ka kopsapulce valdi ievēl uz pieciem gadiem, ja statūtos nav noteikts cits termiņš. Savukārt valdes locekļi no sava vidus izvēl valdes priekšsēdētāju. Sanāk, ka valdes priekšsēdētāja nomaiņai ir nepieciešams pārvēlēt visu valdi. Izmantojot šādas ārkārtas sapulces iespējas, ieteicams apdomāt arī statūtu grozījumu apstiprināšanu, kuri būtu labvēlīgāki lēmumu pieņemšanai.

Kā nākamo apskatīsim scenāriju, ka ar kooperatīva priekšsēdētāja darbu ir neapmierināta tikai viena māja, tādēļ ar lēmumu paliek mazākumā, bet priekšsēdētājs lepni saglabā savu krēslu. Tādā gadījumā šīs mājas dzīvokļu īpašnieki ir izvēles priekšā – vai nu samierināties ar kooperatīva vadības darba stilu, vai savas mājas ietvaros pieņemt lēmumu par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu pārvaldniekam (kooperatīvam) un turpmāko mājas pārvaldīšanu uzticēt citam – pašu izvēlētam un tīkamam apsaimniekotājam.

Vai iespējams aiziet no kooperatīva?

Ja mājas dzīvokļu īpašnieki ir nolēmuši aiziet no kooperatīva, tad viņiem jāvadās pēc Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā noteiktā. Tur teikts, ka izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz mājas kopīpašumā esošo daļu, ir tiesīga izlemt dzīvokļu īpašnieku kopība (visi dzīvokļu īpašnieki kopā). Lai lemtu par aiziešanu no kooperatīva un jauna pārvaldnieka izvēli, ir jāsasauc mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce neatkarīgi no tā, vai īpašnieks ir kooperatīva biedrs vai nav. Lēmums par apsaimniekotāja maiņu stāsies spēkā, ja kopsapulces vai rakstveida aptaujas veidā šādu lēmumu būs pieņēmis mājas dzīvokļu īpašnieku vairākums (50% + 1 balss). Kopsapulces sasaukšanas kārtībai ir jāpievērš liela uzmanība – jāizpilda visas Dzīvokļa īpašuma likuma 18.–21. pantā noteiktās prasības.

Ja mājas dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties nevienā jautājumā, bet atsevišķs īpašnieks uzskata un var pierādīt, ka kooperatīvs pārkāpj viņa tiesības, tad vienīgais konflikta risinājums ir vēršanās tiesā.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!