Viss kas jāzin par savu māju!

Vai ūdens korekcija kļūs taisnīgāka? Drukāt E-pasts
Ceturtdiena, 14 marts 2019 20:09

Mārtiņš Auders: „Pēc tam, kad spēkā stāsies grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1013, pārvaldniekiem vairs nebūs iespēja pārkāpējiem ikmēneša dzīvokļa rēķinā apmaksai ietvert visas mājas ūdens starpību”

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem ikmēneša rēķinos par dzīvokli tāda pozīcija kā ūdens zudumi ir ierasta lieta. Par šo maksājumu iedzīvotāji neskaitāmas reizes žēlojušies gan Ministru kabinetam, gan tiesībsarga birojam. Beidzot šajā gadā Ekonomikas ministrijā ir sagatavots projekts normatīvo aktu grozījumiem, kuru uzdevums ir padarīt taisnīgāku ūdens uzskaiti daudzdzīvokļu mājās.

Ūdens uzskaites kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Diemžēl galveno problēmu – ūdens starpības izveidošanos – grozījumi noteikumos neatrisina, taču eksperti ir centušies ieviest caurskatāmību aprēķinu kārtībā.

Problēmas vēsture

Jāatzīst, ka ūdens patēriņa starpība ir teju vai katrā daudzdzīvokļu mājā. Tas nozīmē, ka ūdens piegādātājs iedzīvotājiem izraksta mēneša patēriņa rēķinu pēc komercuzskaites mērītāja rādījuma pie ievada mājā, savukārt iedzīvotāji veic kontroles uzskaiti ar saviem mēraparātiem, kas uzstādīti dzīvokļos, un to rādījumus ik mēnesi nodod pārvaldniekam. Kā likums, mājas kopējā skaitītāja rādījums nesakrīt ar dzīvokļu īpašnieku nodoto rādījumu summu. Starpība, par nožēlošanu, gandrīz nekad nav par labu dzīvokļu īpašniekiem. Pārvaldniekam parasti ir problēmas ar desmitiem kubikmetru neskaidras izcelsmes ūdens zudumu. Cēloņi šādai starpībai ir visdažādākie: ūdensskaitītāju tehniskais stāvoklis, atšķirīgs rādījumu nolasīšanas laiks, avārijas mājas ūdensvada sistēmā un arī ūdens zagšana.

Vienādi – visiem

Vai ūdens starpības cēloņi ir tādi vai citādi, tomēr dzīvokļu īpašnieku pienākums ir apmaksāt visu ūdens patēriņu, kādu uzrāda komercpatēriņa skaitītājs pie ievada mājā. Līdz šim spēkā esošie MK noteikumi Nr.1013 noteica, ka pārvaldniekam šī starpība ir jāsadala līdzīgi visiem dzīvokļu īpašniekiem. Tieši šis nosacījums ir vislielāko konfliktu cēlonis. Arī avīzes redakcija ir saņēmusi ne mazums vēstuļu, kurās īpašnieki apraksta apmēram šādu situāciju: „Esam nelieli patērētāji – mēnesī pēc skaitītāja lietojam 1–2 kubikmetrus, bet ūdens starpība dzīvoklī ir 1–3 kubikmetri. Vai tā nav netaisnība?”

Pārvaldniekam spēkā esošie noteikumi dod tiesības pielietot citu ūdens patēriņa starpības sadalīšanas kārtību. Ja mājā ir dzīvokļu īpašnieki, kuri trīs un vairāk mēnešus nav nodevuši individuālo skaitītāju rādījumus, aizmirsuši par skaitītāja verifikācijas termiņu vai citādi pārkāpuši noteikumus, tad pārvaldnieks šiem pārkāpējiem var uzrēķināt visu mājas ūdens starpību, tā sacīt, sodīšanas nolūkos. Tā var gadīties, ka īpašnieks par savu aizmāršību var saņemt pie rēķina apmaksai papildus vēl 50–100 kubikmetrus ūdens, ja ne vairāk. Cilvēki ir jāmotivē atbildīgi izturēties pret skaitītāju rādījumu nodošanu vai mēraparātu verifikācijas termiņu ievērošanu, bet motivācijas līdzekļiem ir jābūt samērīgiem.

Iedomāsimies, ka cilvēks seniora vecumā aizmirsis par skaitītāja verifikāciju un nav pievērsis uzmanību pārvaldnieka atgādinājumam par termiņa nokavējumu, kas ar maziem burtiņiem iedrukāts rēķina apakšā. Taču, kad viņš pēc trim mēnešiem saņem rēķinu ar papildu aprēķinātiem 100–200 eiro, tas izvēršas par katastrofu.

No taisnīguma skatpunkta

Vispirms šim jautājumam uzmanību pievērsa Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, pēc tam – arī Ministru kabinets. Ekonomikas ministram tika uzdots atrast iespējami sabalansētu ūdens patēriņa starpības aprēķina variantu daudzdzīvokļu mājās. Februāra beigās ministrija iepazīstināja ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.1013. Par gaidāmo grozījumu būtību stāsta Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

– Savulaik Latvijas tiesībsargs saņēma ļoti daudzas dzīvokļu īpašnieku sūdzības par ūdens starpības aprēķina kārtību. Viņš lūdza izvērtēt gan lielo ūdens starpību cēloņus daudzdzīvokļu mājās, gan iespējas ūdens zuduma apjomus samazināt, – stāsta Mārtiņš Auders. – Tāpat Juris Jansons lūdza novērtēt, par cik taisnīgu risinājumu uzskatāma prasība visas mājas ūdens starpību segt vienam dzīvokļa īpašniekam, kurš, piemēram, trīs mēnešus nav nodevis ūdensskaitītāju rādījumus.

Pirmais punkts: filtru uzstādīšana

– Ar ko sākāt darbu pie grozījumu ieviešanas?

– Visa 2019. gada laikā mēs apspriedām dažādus risinājumu variantus ar ekspertiem. Vispirms konstatējām, ka kļūdaini dati par ūdens patēriņu ir ne tikai dzīvokļu īpašnieku nodotajos rādījumos, bet arī mājas kopējā ievadskaitītājā. Visi mēraparāti ir paredzēti tīra ūdens patēriņa uzskaitei, taču, ja ūdensvads ir vecs, tad mēraparāti ātri vien piesārņojas un sāk ūdeni uzskaitīt nekorekti. Mēs piedāvājam noteikumos paredzēt punktu, kurš uzliks par pienākumu pirms mājas ievadskaitītāja uzstādīt ūdens filtru.

– Kurš noteiks, kādos gadījumos filtrs jāuzstāda?

– Tas kopsapulcē jānolemj pašiem dzīvokļu īpašniekiem, taču priekšlikumu pakalpojumu piegādātājam atļauts izteikt arī pārvaldniekam.

Otrais punkts: kurš maksās par zaudējumiem?

– Pastāstiet, lūdzu, kādā veidā noteikumos paredzēts risināt sāpīgo ūdens patēriņa starpības sadalīšanas jautājumu?

– Grozījumos sacīts, ka kopējie mājas ūdens zudumi jāaprēķina proporcionāli dzīvokļu īpašumu skaitam mājā.

– Tas nozīmē, ka 50 dzīvokļu mājā, kurā ūdens zudumi ir 100 kubikmetri, katrs dzīvoklis saņems rēķinu par papildu apmaksājamiem 2 kubikmetriem ūdens?

– Tieši tā, taču mēs plānojam papildināt šo noteikumu punktu, piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem izvēlēties vienu no šādiem ūdens starpības sadales variantiem: proporcionāli reāli patērētajam ūdens daudzumam katrā dzīvoklī; proporcionāli kopīpašuma domājamām daļām vai arī proporcionāli dzīvoklī deklarēto vai reāli dzīvojošo personu skaitam.

– Izrādās, ka noteikumos gandrīz nekas nav mainījies? Arī iepriekš dzīvokļu īpašnieku kopībai bija tiesības nobalsot par atšķirīgu ūdens patēriņa starpības aprēķina kārtību.

– Tā tas ir. Metodika, kurā ūdens patēriņa starpība tiek aprēķināta proporcionāli dzīvokļu īpašumu skaitam mājā, tik tiešām attiecas uz tām mājām, kuras nav pieņēmušas citu patēriņa starpības sadalīšanas kārtību.

Trešais punkts: iespēja atteikties no skaitītājiem vispār

– Vai tagad dzīvokļu īpašnieki, balsojot par vienu no aprēķinu metodikām, varēs izvēlēties tikai variantus, kurus piedāvā noteikumu jaunā redakcija? Varbūt katra māja var izvēlēties savu korekcijas sadalīšanas variantu?

– Jāatgādina, ka dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības izvēlēties jebkādu norēķinu kārtību. Piemēram, vispār atteikties no individuālo ūdensskaitītāju lietošanas, ja uzskata, ka regulāra šo mērierīču iegāde un verifikācija ir pārlieku dārgs pasākums. Ja nelielas mājas īpašnieki bez skaitītājiem spēj vienoties par katras ģimenes patērēto ūdens daudzumu, tad viņi par to nobalso kopsapulcē un atsakās no individuālo skaitītāju lietošanas. Tikai jāatceras, ka Ministru kabineta noteikumos Nr.1013 teiktais uz šādu māju neattiecas, jo darbojas tikai daudzdzīvokļu mājās, kuras nav izvēlējušās citu norēķinu kārtību.

– Vēlreiz tas pats jautājums – vai dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības kopsapulcē izvēlēties citu aprēķinu metodiku vai arī jāvadās pēc trim variantiem, kuri norādīti noteikumos?

– Manuprāt, citu metodiku, kā vien tās, kuras uzskaitītas noteikumu grozījumos, nav.

– Cik daudziem dzīvokļu īpašniekiem ir jānobalso par alternatīvu ūdens patēriņa sadales metodiku, lai tā stātos spēkā?

– Parastajam vairākumam.

Ceturtais punkts: ko darīt ar pārkāpējiem?

– Viena no Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona pretenzijām skāra jautājumu par ūdens starpības sadales kārtību gadījumos, ja mājā parādījies noteikumu pārkāpējs. Patlaban pārvaldniekam mājas ūdens patēriņa starpība ir jāpieraksta īpašniekam, kurš trīs mēnešus pēc kārtas nav nodevis skaitītāju rādījumus vai arī nav verificējis mēraparātus.

– Jaunajā redakcijā esam saglabājuši un pat nedaudz papildinājuši noteikumu pārkāpēju loku, kuri no pārvaldnieka var saņemt papildrēķinus par mājas ūdens starpības apmaksu. Jaunā pārkāpēju kategorija ir personas, kuras atsakās savos dzīvokļos uzstādīt vienas klases ūdensskaitītājus, par kuriem nobalsojusi mājas īpašnieku kopsapulce vai arī to piedāvājis darīt mājas pārvaldnieks. Ja cilvēks nepakļaujas vairākuma lēmumam, vairāk par trim mēnešiem nenodod ūdens skaitītāju rādījumus vai ilgāk par trim mēnešiem neverificē mēraparātu, tad pārvaldniekam tāpat kā iepriekš ir tiesības šādam pārkāpējam uzrēķināt visas mājas ūdens patēriņa starpību.

Piektais punkts: sodi ir krasi samazinājušies

– Ko sevī ietver labā vēsts?

– Līgumā ar pakalpojuma piegādātāju ir noteikta ūdens patēriņa norma tām mājām, kurās nav uzstādīti ūdens patēriņa ievadskaitītāji. Ūdens norma tiek noteikta, ņemot vērā mājas labiekārtotības pakāpi un deklarēto cilvēku skaitu. Kad spēkā stāsies grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1013, pārvaldniekiem vairs nebūs iespēja visas mājas ūdens starpību uzlikt noteikumu pārkāpējiem. Papildu maksa nedrīkstēs pārsniegt noteikto normu, piemēram, Rīgā – 6 kubikmetrus ūdens vienai deklarētajai personai mēnesī.

– Kā tiks sadalīta pāri palikušā ūdens starpība?

– Pārvaldniekam ūdens starpība būs jāsadala starp visiem dzīvokļu īpašniekiem pēc metodikas, kādu viņi ir pieņēmuši.

– Vai jums nešķiet, ka pārkāpējiem paredzētais sods ir pārlieku mīkstināts, jo viņi var mierīgi turpināt nenodot skaitītāju rādījumus un tērēt vairāk par 6 kubikmetriem ūdens par deklarēto personu?

– Šādu bažu mums nav, bet, ja daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem rodas aizdomas, ka kaimiņš tērē ūdeni piemājas apstādījumu laistīšanai un skaitītāja rādījumus nenodod, viņiem jāsasauc kopsapulce un jāpieņem cita apmaksas metodika.

– Piemēram, atgriezties pie iepriekšējās kārtības un uzlikt par pienākumu noteikumu ignorētājiem segt visu mājas ūdens patēriņa starpību?

– Tieši tā.

– Un pārkāpēji tūlīt atkal vērsīsies tiesībsarga birojā?

– Tā var gadīties, bet man atmiņā, ka lielākie sūdzētāji ir no tām mājām, kuru īpašnieki nav izvēlējušies savu apmaksas metodiku un ir pakļauti noteikumu Nr.1013 prasībām. No mājām, kurās dzīvokļu īpašnieki ir noteikuši savu apmaksas metodiku, sūdzību parasti nav.

Sestais punkts: būs iespēja veikt pārrēķinu

– Ekonomikas ministrijas sagatavotajos noteikumu grozījumos paredzēts vēl kāds interesants punkts: ja īpašnieks ir miris vai arī dzīvokļa īpašnieks objektīvu iemeslu dēļ nav varējis pārvaldniekam paziņot par savu prombūtni, kuras rezultātā viņš nav nodevis skaitītāja rādījumus vai verificējis mērierīci, tad pārvaldniekam būs iespēja veikt pārrēķinu par ūdens korekciju. Kā tas notiks reālajā dzīvē?

– Tādos gadījumos pārvaldnieks varēs atņemt no apmaksas jau samaksāto summu par ūdens patēriņu. Reālu naudu dzīvokļa īpašniekam neatdos, bet nākamajos rēķinos mīnusos pārmaksu, līdz summa izlīdzināsies. Tikai jāatceras, ka pārrēķina summas nebūs lielas, jo katram cilvēkam mēnesī vidēji varēs uzrēķināt 6 kubikmetrus ūdens.

– Kā jums šķiet – kad ministrijas izstrādātie noteikumu grozījumi varētu stāties spēkā?

– Grozījumi jau ir nosūtīti valsts sekretāru apspriešanai, patlaban gaidām valsts institūciju novērtējumu. Domāju, ka noteikumu grozījumi varētu tikt apstiprināti jau šī gada vasarā.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!