Viss kas jāzin par savu māju!

Rīgas lifti: vecumdienās prieka maz Drukāt E-pasts
Sestdiena, 20 decembris 2008 00:00

Par visiem visagrāk mūsu mājā pamostas lifts. Pussešos tas nokrekšķas un ar čīkstoņu iesilda vecos kauliņus (tas ir, mehānismus), bet sešos jau neapmierināti drebinādamies sāk atbildēt uz iemītnieku izsaukumiem. Mūsu liftam, tāpat kā mājai, jau ir pāri par trīsdesmit. Mehāniskai ierīcei tas ir solīds vecums, un mums ar kaimiņiem šķiet, ka večuks prasās pensijā. Kad Rīgā sāks nomainīt vecos liftus, un kas par to maksās? Ja nomaiņa nenotiks, kad pienāks tā ’’X stunda’’, kad vecie Rīgas lifti cits pēc cita atteiksies darboties? Šos jautājumus centāmies noskaidrot sarunā ar uzņēmuma „Kone lifti” tehnisko direktoru Aleksandru Eglīti.

Kalpos vēl 100 gadu!

Tiekoties ar „Kone lifti” pārstāvi, uzreiz ķērāmies vērsim pie ragiem:

– Aleksandr, vai vecie lifti daudzstāvu namos ir droši?

– Pilnīgi noteikti! Ja liftus uzraudzīs un kops kā pienākas, tie nekritīs, – nomierināja eksperts. – Ja ielūkosimies statistikas datos par nelaimes gadījumiem autoceļos, uz dzelzceļa un gaisā, tad redzēsim, ka no visiem transporta veidiem lifts ir pats drošākais.

– Ir dzirdēts, ka nokritušo liftu skaitu varot salīdzināt ar avarējušo lidmašīnu skaitu.

– Nedomāju, ka tā ir taisnība. Lidmašīnas krīt daudz biežāk. Kas tad īsti ir lifts? Pirmie pacelšanas mehānismi radās jau sensenos laikos. Kolizejā tie bija virvēs iekārti grozi. Taču par liftiem mēs šīs ierīces nesaucam. Kāpēc? Tāpēc, ka lifts – tas vispirms ir drošības sistēmu kopums. Par tā izgudrotāju uzskata inženieri Otisu, kurš pirmais radīja uztvērējmehānismus, kuri neļauj kabīnei nokrist, ja pārtrūkst virves.

– Bet daudziem Rīgas liftiem drīz apritēs 35–40 gadi. Vai tie teju nesāks cits pēc cita bojāties? To kalpošanas laiks taču nav mūžīgs!

– Nomainot dilstošās mehānismu daļas, lifti daudzstāvu namos darbosies vēl ilgi. Tiem ir daudz mezglu, kuri bez nomaiņas var kalpot kaut 100 gadu.

Ar astoņkārtīgu izturības rezervi

– Šķiet, vislabāk par liftu stāvokli var pastāstīt avārijas dienesta darbinieki, kuri izdabū laukā no kabīnēm iestrēgušos pasažierus. Sakiet, lūdzu, vai pieaug steidzamu izsaukumu skaits?

– Ja runājam par vecajiem Mogiļevā ražotajiem liftiem, tad – jā, izsaukumu skaits pamazām pieaug.

– Vai citādu ārkārtas gadījumu nav? Zinātāji, piemēram, apgalvo, ka bojāts lifts var neapturami brāzties augšup un atsisties pret šahtas griestiem.

– Teorētiski tāda iespēja pastāv, bet tikai teorētiski! Liftu konstruktori ir paredzējuši visas iespējamās un neiespējamās situācijas. Teiksim, ja pārtrūkst troses. Reāli tas nav iespējams, jo trosēm ir astoņkārtīga izturības rezerve. Pasažieru liftam ir trīs tādas troses, lai tās visas reizē pārtrūktu – tas jau būtu kaut kas no fantastikas jomas. Taču arī šādam gadījumam ir paredzēti mehānismi, kas novērš kritienu. Tāpat ir ar kabīnes nekontrolētu kustību uz augšu. Teorētiski tā ir iespējama, bet praktiski – ne.

Jūs esat apzagti!

– Bet vandālisms liftos, vai tas nav bīstams pasažieriem? Patlaban pār Rīgu veļas jauns krāsaino metālu zādzības vilnis, droši vien cieš arī lifti.

– Jums taisnība. Acīmredzot Rīgā atkal parādījusies kāda nelegāla zagta metāla uzpirkšanas vieta, jo vandāļi ķērušies pie transformatoriem. Iepriekšējos gados plaši tika medītas bremžu spoles, kurās ir tīrs varš. Zagļu peļņa bija tikai daži lati, bet iekārtu saimnieku zaudējumi bij mērāmi simtos. Tagad vandāļi atkal uzlauž mašīntelpas, noņem transformatorus, izplēš no kabīnēm atlikušās alumīnija detaļas.

– Vai pasažieriem tas var būt bīstami?

– Alumīnija uzlikas liftā ir tikai dizaina elements. Tās satur sienas, bet ticiet man, tas nav vienīgais sienu stiprinājums.

– Labi, bet kā ar bremžu spolēm? Ja tās nozog...

– ...lifts gluži vienkārši nedarbosies, tāpat kā tad, ja nozagtas citas svarīgas detaļas.

Par nozagto maksā nama iemītnieki

– Bet kas maksā par jaunu detaļu ielikšanu nozagto vietā?

– Lūk, tas ir interesants jautājums. Ne jau vienmēr iedzīvotāji saprot, ka viņiem pašiem jārūpējas par mašīntelpas drošību. Viņi zvana mums un saka: „Jums ir nozagts transformators.” Nākas skaidrot: „Nē, JUMS ir nozagts transformators, jo gan māja, gan lifts ir jūsu privātīpašums.”

– Ko darīt apzagtajiem nama iemītniekiem?

– Pirmkārt, jāuzstāda jauns mehānisms nozagtā vietā. Parasti naudu tam piešķir no mājas remonta fonda. Otrkārt, īpašniekiem jāvienojas ar namu pārvaldi par mašīntelpas aizsardzību. Labākais līdzeklis te ir drošas slēdzenes, durvis, ja iespējams, arī apsardzes signalizācija.

Par naudu aizmirstiet!

– Parunāsim par patīkamo. Vai Rīgas dzīvojamos namos uzstādīs jaunus liftus?

– Pagaidām tādu gadījumu nav bijis, lai gan pieprasījumus no iedzīvotājiem saņemam. Rīdzinieki savas prasības formulē aptuveni šādi: „Mēs jau 30–40 gadus maksājam par apkopi. Šajā laikā droši vien iekrājusies prāva summa, tā ka steidzami uzstādiet mums jaunu liftu!”

– Un ko jūs uz to atbildat?

– Atbildam, ka naudas nav. Nemaz.

– Kur tad tā palikusi?

– Saskaņā ar līguma nosacījumiem tā tērēta liftu ikmēneša profilaksei, tehniskajai apkopei, avārijas un dispečeru dienesta uzturēšanai un sīkiem remonta darbiem.

2013. gads: varam palikt bez liftiem

– Tātad apkalpojošā organizācija mums neko nav parādā, par uzkrājumiem varam aizmirst?

– Ne gluži. Katrai mājai ir savs konts ar uzkrājumu remontam. Ja nama iemītnieki tā izlemj, mēs par šo naudu varam veikt daļēju renovāciju. Ja remonta fonds ir pietiekami liels vai dzīvokļu saimnieki ir ar mieru ņemt bankā kredītu, var pat uzstādīt jaunu liftu.

– Bet vai ir jēga to darīt?

– Domāju, ka jā. Tad namā tiks uzstādīts ES prasībām atbilstošs jauns lifts. Plus ērtības un enerģijas ietaupījums, jo modernie mehānismi patērē trīs četras reizes mazāk elektrības nekā vecie.

– Vai elektroenerģijas ietaupījums var segt izdevumus par jaunu liftu?

– Viss atkarīgs no elektrības tarifiem.

– Iepriekšējais jautājums, tā sacīt, bija ar zemtekstu: es vēlējos uzzināt, cik maksā jauns lifts.

– Cena ir atkarīga no mājas stāvu skaita un apdares. Bet vidēji jauns lifts maksā aptuveni 25 tūkstošus latu.

– ?!

– Jā, bet vecā lifta renovācija izmaksā gandrīz tikpat daudz. Iegaumējiet, ka līdz 2013. gadam visi lifti Latvijā jāsakārto atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Pēc mūsu aplēsēm, tāda renovācija kopā ar vadības mezgla nomaiņu maksā aptuveni 20 tūkstošus latu.

– Jūs taču labi saprotat, ka iedzīvotājiem tā ir pārāk liela summa. Kas notiks 2013. gadā, kad attiecīgās iestādes sapratīs, ka nav tikušas galā ar Briseles doto uzdevumu un puse Latvijas joprojām vizinās ar vecmodīgajiem mogiļevas liftiem?

– Uz šo jautājumu pagaidām neviens nevar atbildēt.

Kā redzat, jaunā kārtība iedzinusi daudzstāvu namu iemītniekus lamatās. Valdība ir akli pakļāvusies Eiropas prasībai un piekritusi renovēt jau tāpat pietiekami drošos liftus. Šī prasība faktiski nav izpildāma, turklāt vēl katrā pacelšanas mehānismā līdz 2013. gadam jāiegulda vismaz 10–20 tūkstoši latu. Vai tad kāds brīnums, ka Latvijā dzīvojamos namos modernizācija ir skārusi tikai 5% veco liftu?

Laika atliek aizvien mazāk, un pie visa vainīgi atkal būs iedzīvotāji. Taču nesteidziet krist panikā, ja jūsu lifts nav ‘‘eiropeizēts’’. Nogaidīsiet ne tikai jūs, bet arī visa Rīga, visa Latvija. Valdībai ir jāpiedāvā dzīvokļu saimniekiem alternatīvs risinājums. Citādi mēs visi kāpsim kājām.

Jautājumu būtība

Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai atklājās, ka vecie, Baltkrievijā ražotie lifti, kas pusgadsimtu ar sirdi un dvēseli ir kalpojuši Rīgas daudzstāvu namu iedzīvotājiem, neatbilst Eiropas standartiem. Tie nav droši. Pareizāk sakot, nav tik droši, kā vēlētos Briseles priekšnieki (teiksim, pārāk liela atstarpe starp lifta un šahtas malu, kādai viešņai no ES var papēdītis aizķerties).

Pēc norādes „no augšas” Latvijas valdība pieņēma lēmumu pielāgot vietējos liftus ES prasībām. Mehānismu īpašniekiem un apkalpojošajām organizācijām modernizācijai atvēlēja tikai 10 gadus.

Latvijā vajadzēja izstrādāt liftu parka renovācijas plānu. Valstī ir aptuveni pieci tūkstoši liftu, un lielākā daļa no tiem nepavisam neatbilst Eiropas prasībām. Sakārtot liftus iespējams tikai pakāpeniski: šogad mainām tādu un tādu agregātu, nākamgad uzstādām tādu un tādu drošības sistēmu.

Uz papīra plāns izskatījās ļoti glīti, bet reāli tas nedarbojas! Liftu modernizācijai Latvijā atlikuši aptuveni pieci gadi, tas ir, puse sākotnējā termiņa. Puse jau aizritējusi, bet vēl nekas nav izdarīts.

Aptaujātie eksperti neņēmās paredzēt, kas notiks 2013. gadā, kad beigsies Latvijai piešķirtais termiņa pagarinājums. Sliktākajā gadījumā novecojušos liftus vienkārši apturēs kā nedrošus, un tad visi rīdzinieki kājām varēs maršēt uz augšējiem stāviem.

Diemžēl pat ar vislabāko gribu Rīga nespēs glīti izskatīties Eiropas priekšnieku acīs. ES standartā liftiem aprakstīti 74 iespējamie riski – no ticamiem līdz gluži neticamiem. Latvijas apkalpojošās organizācijas norāda, ka vismaz trīs riskus no šā saraksta Mogiļevas liftos novērst nav iespējams! Tātad pat gadījumā, ja nama iedzīvotāji būs gatavi ieguldīt desmitiem tūkstošu latu pacēlāja modernizācijā, neviens nedos garantiju, ka pēc 2013. gada būs atļauts ekspluatēt padomju laikā ražotos liftus.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!