Viss kas jāzin par savu māju!

Renovācija: sapņot nav kaitīgi Drukāt E-pasts
Ceturtdiena, 19 aprīlis 2012 07:28

Ekonomikas ministrija un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija bija sarīkojušas konferenci „Dzīvojamo māju pārvaldīšana un renovācija Latvijā un pasaulē”. Neraugoties uz pasākuma sauso nosaukumu, uz to aizgājušie zinātkārie dzīvokļu īpašnieki varēja uzzināt daudz interesanta. Konferencē stāstīja, kā mājas siltina Krievijā un Somijā. Par pirmo variantu mēs varam tikai sapņot, līdz otrajam pagaidām vēl neesam izauguši.

Krievija: cilvēki, paņemiet 240 miljardus!

Par situāciju Krievijā stāstīja Krievijas Namu pārvalžu asociācijas izpilddirektora vietnieks Oļegs Vitvinovs.

– Krievijas dzīvojamajā fondā ir gandrīz 20 miljoni dzīvojamo māju, bet daudzdzīvokļu māju ir pāri par trim miljoniem, – ar problēmas mērogu iepazīstināja Vitvinovs.

Tāpat kā Latvijā, arī Krievijā vairāk nekā puse māju uzbūvētas līdz 1971. gadam, un tagad tām nepieciešams remonts un renovācija. Līdz 2005. gadam visus darbus privatizētajās mājās apmaksāja vietējā vara, kas ļoti bieži to darīja bez īpašas centības. Pēc tam tika pieņemts jauns dzīvokļu kodekss, kas kapitālā remonta izmaksas pārlika uz mājas īpašnieku, vienkāršo iedzīvotāju pleciem.

Taču arī pēc jaunā kodeksa pieņemšanas mājas Krievijā turpināja novecot, jo cilvēki nespēja samierināties ar jauno pienākumu maksāt par darbiem no savas kabatas. Turklāt viņi, gluži tāpat kā mēs, vienkārši nebija spējīgi finansēt kapitālo remontu – pārāk daudz veicamā bija iekrājies viņu mājās. Bet 2008. gadā situācija Krievijā mainījās. Valsts pieņēma unikālu likumu par dzīvokļu un komunālās saimniecības reformēšanas veicināšanas fondu. 240 miljardu rubļu (gandrīz 4 miljardi latu) lielais fonds tika novirzīts daudzdzīvokļu māju remontam visā valstī.

– 144 miljardus deva valsts, vēl 100 miljardus ieguldīja reģionālās un municipālās varas iestādes, – pastāstīja Oļegs Vitvinovs.

Šie līdzekļi tika sadalīti municipālajās remonta programmās iekļautajām mājām. Lai saņemtu līdzekļus, iedzīvotājiem tāpat kā Latvijā vajadzēja nodibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību vai izraudzīties pārvaldnieku, kā arī pieņemt kopīgu lēmumu par mājas kapitālo remontu.

No pašiem iedzīvotājiem Krievijā tiek prasīts niecīgs līdzfinansējums, sākot no 5% no remontdarbu kopējām izmaksām! Ļoti labs nosacījums, vai ne? Piedalīties programmā mājas var līdz 2013. gadam, bet jau šobrīd ar tās palīdzību veikts māju kapitālais remonts sešu miljardu eiro vērtībā.

Turpmāk atbildība par dzīvojamo māju remontu un renovāciju Krievijā atkal tiks pārlikta uz pašu īpašnieku pleciem, bet viņi vairs nevarēs žēloties, ka mājas pēc privatizācijas saņēmuši ļoti bēdīgā stāvoklī, jo valsts būs reāli palīdzējusi tās savest kārtībā.

Somija: luksus klases renovācija

Somiju konferencē pārstāvēja kompānijas Kinko menedžere Marja Lēna Salinena, kura pastāstīja, kā pilnīga renovācija tiek veikta šajā valstī. Kā piemēru Salinena minēja Helsinkos 1965. gadā armijas spēkiem uzbūvētu māju.

– Mājā ir 52 dzīvokļi, – pastāstīja viešņa, – un tur veikta patiešām pilna renovācija, ieskaitot bērnu rotaļu laukuma un asfaltēto celiņu atjaunošanu pagalmā.

Latvijā brauktuves remonts ir ļoti sāpīgs jautājums. Patlaban mūsu pagalmi izskatās tā, it kā nevis ziema, bet gan karš būtu beidzies. Somu būvniekiem uzklāt jaunu asfaltu ir nieka lieta, māju iekšienē parastas renovācijas ietvaros viņi dara vēl lielākus brīnumus.

– Minētajai daudzdzīvokļu mājai ieliktas jaunas durvis un logi, atjaunināts dzīvokļu interjers, virtuvēs uzstādītas modernas ierīces, vannas istabās ieliktas jaunas caurules un apsildāmas grīdas, – stāstīja Salinena. – Pilnībā pārveidota kopējā veļas mazgātava, iedzīvotāju ērtībai kapitāli izremontējām kopējo vestibilu, kur tagad cilvēki var pulcēties un kopīgi vadīt brīvos brīžus.

Jau skaidrs, ka komforta līmenis Somijas daudzdzīvokļu mājās ir daudz augstāks, nekā mēs vispār spējam iedomāties. Renovējot daudzstāvu namu Helsinkos, arhitekti neaizmirsa labiekārtot bēniņus – tur tagad ierīkota plaša sauna mājas iemītniekiem (starp citu, pēc Helsinku būvniecības departamenta pieprasījuma), kā arī pagarināta lifta šahta, lai līdz saunai varētu ērtāk nokļūt.

Rēķinādamies ar to, ka ne jau visi mājas iedzīvotāji lieto liftu, būvnieki kāpņu telpas izrotājuši ar mozaīkām, kurās attēlotas Helsinku ievērojamākās mājas. Un visu vainago elektroniskais paziņojumu tablo (Salinena parādīja, kā šis tablo izskatās; tas ir līdzīgs televizoram).

Aizraujošs stāstījums, bet pats interesantākais – cik tāda renovācija maksā Helsinku iedzīvotājiem.

– Šis projekts izmaksāja 4 miljonus 800 tūkstošus eiro jeb 1230 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru, – neslēpa Marja Lēna Salinena. – 10% no šīs summas samaksāja pilsētas dome.

Prot gan cilvēki dzīvot!

3,3% dzīvojamo ēku nosiltinās Latvijā ar ES palīdzību

150 kWh/m2 tik daudz siltumenerģijas mums būtu jātērē 2020. gadā

1,5–1,8 miljardi latu nepieciešami, lai Latvijā nosiltinātu visas mājas

600 miljoni latu nepieciešami, lai nosiltinātu visas Rīgas mājas

90 miljoni latu šāda summa jāiegulda renovācijā katru gadu, lai līdz 2020. gadam izpildītu Valsts enerģētikas stratēģijas prasības

Latvija: pamazām virzāmies uz priekšu

Latviju konferencē pārstāvēja Ainārs Zandersons no biedrības Ozolaine 24. Biedrība nodibināta vecā mājā Rīgā, Patversmes ielā 24. Izrādās, arī mūsējiem ir ar ko palepoties (lai gan mums vēl tālu līdz Helsinkiem – renovācija Patversmes ielā izmaksāja tikai 100 tūkstošus eiro).

– Mūsu māja ekspluatācijā nodota 1953. gadā, tajā ir tikai 16 dzīvokļi, – pastāstīja Zandersons.

Pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības, iedzīvotāji nolēma, ka to vajag remontēt, jo problēmu mājai vārda tiešā nozīmē pāri jumtam. Labākais paņēmiens izrādījās dalība konkursā par ERAF līdzfinansējumu: Eiropas fonds bija gatavs segt 50% darbu izmaksu.

– 2008. gada vasarā pasūtījām mājas tehnisko apsekošanu, – pastāstīja Zandersons. – Vadoties pēc tās rezultātiem, 2009. gada martā pieņēmām kopīgu lēmumu: renovējam! Jau tā paša gada 15. oktobrī no Ekonomikas ministrijas saņēmām paziņojumu, ka projekts apstiprināts un mēs saņemsim Eiropas naudu.

Mājas siltināšanai bija vajadzīgi 78 tūkstoši latu, 36 tūkstošus no tiem deva ERAF. Iedzīvotāji aprēķināja, ka pārējās izmaksas var segt ar kredītu, un aizņēmās 16 tūkstošus latu uz pieciem gadiem.  Vēl 7350 latus samaksāja turīgākie iedzīvotāji, kuri nevēlējās kredītsaistības.

– Lielāks kredīts nebija vajadzīgs, jo līdz tam mēs remonta fondā jau bijām uzkrājuši 18 tūkstošus latu, – pastāstīja Ainārs Zandersons. – Projekts izrādījās izdevīgs: pēc renovācijas mūsu māja sāka taupīt 43% siltumenerģijas.

2009./2010. gada sezonā māja dzīvojamās platības viena kvadrātmetra apkurei tērēja 170 kilovatstundu siltumenerģijas, bet jau 2010./2011. gada sezonā – tikai 97 kilovatstundas. Piedevām vēl biedrībai, neraugoties uz kredītu, izdevās samazināt apsaimniekošanas maksu.

– Agrāk mūsu iedzīvotāji maksāja 60 santīmu par dzīvojamās platības vienu kvadrātmetru mēnesī, no tiem 30 santīmu par apsaimniekošanu un 30 santīmu remonta uzkrājumu fondā. Tagad maksājam 58 santīmus: 30 santīmu par apsaimniekošanu, 28 santīmus – bankas kredīta dzēšanai, – pavēstīja biedrības pārstāvis.

Piebildīsim, ka biedrības Ozolaine 24 projekts atzīts par vienu no veiksmīgākajiem Latvijā. Renovācija iedzīvotājiem maksāja salīdzinoši lēti, bet efekts kļuva jūtams uzreiz. Tā vienmēr nemēdz būt, tāpēc arī pie mums pagaidām nosiltināti ne vairāk par 2% daudzdzīvokļu māju. Cilvēki netic, ka renovācija atmaksājas, un gaida vairāk informācijas no mājām, kuras jau piedalījušās projektā.

Bet arī gaidīt ir bīstami. Eiropas līdzfinansējuma programmā vairs atlicis pavisam nedaudz naudas, un Ekonomikas ministrija nesola programmai turpinājumu. Ka tik mēs nenokļūtu somu situācijā, kuri par siltināšanu maksā miljonus un priecājas, ja pilsēta sedz kaut desmito daļu no darbu izmaksām.

Palikuši 16 miljoni

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce pastāstīja, cik tālu Latvija pavirzījusies mājokļu renovācijas jomā:

– Finansējums no ES fondiem māju siltināšanai mūsu iedzīvotājiem kļuva pieejams 2009. gadā. Pirmajā posmā tika iesniegti tikai 72 pieteikumi dalībai programmā, 2010. gadā jau 95 pieteikumi, bet 2011. gadā līdzekļus renovācijai vēlējās saņemt 276 mājas.

Pēc Ekonomikas ministrijas informācijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra kopumā saņēmusi 812 iesniegumus Eiropas līdzfinansējuma saņemšanai, reāli apstiprināti 474 projekti. Līdz šā gada 13. martam ar ERAF palīdzību bija pabeigta 68 māju siltināšana, bet no sākotnēji piešķirtajiem 69 miljoniem latu programmai palikuši ne vairāk par 16 miljoniem.

Juris Pūce pavēstīja, ka pēc programmas pabeigšanas Latvija vairs neplāno sniegt māju siltināšanai tik ievērojamu atbalstu. Kā valsts iecerējusi motivēt iedzīvotājus turpināt renovāciju, par to Ekonomikas ministrija pagaidām klusē.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!