Viss kas jāzin par savu māju!

Cīņa ar vai par atkritumiem? Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Lai nu ko, bet atkritumus radīt Rīga prot. Mēs katrs saražojam vidēji 1,6 kubikmetrus sadzīves atkritumu gadā, un tā vēl nav robeža. Bet atkritumi ir jāizved. Firmas, kas veic šo cildeno darbu, gadā savos kontos apgroza ap 10 miljoniem latu. Pilsētai šī summa nav ne liela, ne maza, bet pilnīgi pietiekama, lai uzņēmēji par to rīkotu kautiņus. Kārtējais raunds sākās nupat šajās dienās. Samazgas tika visiem.

Pret operatoriem milzum daudz pretenziju

Pa galvaspilsētas Rātsnama kabinetiem jau vairākas nedēļas klīst jaunā atkritumu apsaimniekošanas koncepcija. Dokumentu aizstāvēt cēlies vicemērs Jānis Dinevičs, viņam palīdz Getliņu atkritumu poligona priekšnieks Imants Stirāns. Jau sen pienācis laiks ieviest kārtību pilsētas atkritumu laukumos, viņi uzskata.

Atkritumu izvešana Rīgā notiek ne šā, ne tā. Sāksim ar to, ka mūs apkalpo piecas sešas komercfirmas. Vienā un tai pašā pagalmā vienai mājai var būt līgums ar uzņēmumu A, otrai ar B. Un tad nav nekāds brīnums, ka visu rītu zem logiem šaudās un grabinās atkritumu vedēji.

Imantam Stirānam kā pilsētas izgāztuves saimniekam pret atkritumu savācējiem ir savas pretenzijas. Viņš pieļauj, ka ne jau visi uzņēmumi savāktos atkritumus nogādā Getliņos. Kāpēc? Par utilizāciju ir jāmaksā, nedaudz padaloties ar izgāztuvi ienākumos. Daudz izdevīgāk ir izbērt atkritumus mežā un visu naudu paturēt.

Ir tādi negodīgie?

– Iedomājieties, kāds savāc stikla pudeles un naudu saņem nevis kioskā no pieņēmēja, bet gan uzreiz, tiklīdz tara ir pacelta no zemes, – Stirāns problēmu attēlo ar alegoriju. – Vai tāds cilvēks būs ieinteresēts aiznest pudeli līdz kioskam? Tāpat ir ar atkritumiem: neviens nevar izsekot, vai tos nodod vai izber pa ceļam uz izgāztuvi.

Lai pārliecinātos, cik liela taisnība ir poligona vadītājam, pietiek ielūkoties Pierīgas mežos. Visi grāvji, visas bedres tur ir pilnas ar atkritumiem.

– Visi operatori jau tā nerīkojas, – apsūdzību steidz mīkstināt Stirāns, – bet Rīga taču saražo vairāk nekā miljonu kubikmetru atkritumu gadā, katram konteineram neizsekosi!

Lai uzlabotu stāvokli, Rīgas dome plāno sadalīt pilsētu zonās un katra rajona apkalpošanu uzticēt tikai vienai atkritumu savākšanas firmai. Tiks mainīta arī šā pakalpojuma samaksas sistēma: naudu operatori saņems nevis par savāktajiem, bet gan izgāztuvē nodotajiem atkritumiem. Konteinerus un mašīnas plānots aprīkot ar atrašanās vietas noteikšanas sistēmu. Pēc koncepcijas autoru teiktā, tas palīdzēs izsekot atkritumu vedēju reālos maršrutus.

Kristovskis sāk ķīviņu

Pirms divām nedēļām atkritumu koncepcija negaidīti izraisīja Rīgā politisko vētru. Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kas tēmē uz mēra krēslu no partijas „Pilsoniskā savienība”, izplatīja paziņojumu, kurā koncepcijas projektu nosauca par „mafiozu plānu, kas izkropļo tirgus ekonomikas pamatprincipus un likvidē konkurenci”. „Pastāv iespēja, ka jaunā koncepcija par atkritumu karali padarīs Andri Šķēli, bet rīdziniekus – par viņa ķīlniekiem,” uzskata Kristovskis. Šķēles rēgs šai lietā nav parādījies nejauši. Ekspremjera firma gatavojas izgāztuves teritorijā būvēt atkritumu dedzināšanas rūpnīcu. Kristovskis nez kāpēc šai iecerē saskata nopietnus draudus rīdzinieku maciņiem.

Kristovska izlēcienam bija nopietnas sekas. Neviens arī nešaubījās, ka Jānis Dinevičs kā jaunās koncepcijas piekritējs neklusēs. Pavisam drīz vicemērs atbildēja pretiniekam ar asu vēstuli.

Dinevičs parādā nepaliek

„Var saprast, ka „potenciālais” Rīgas mēra kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis, sēdēdams Briselē, vāji orientējas municipālās problēmās Rīgā... Taču nekādi nevar saprast, ka Eiropas Parlamenta deputāts var nepārzināt jaunākos Eiropas Savienības uzstādījumus atkritumu apsaimniekošanas jomā, un tomēr atļaujas paust kategorisku viedokli šajā jautājumā.”

Vicemērs atgādina, ka par pamatu jaunajai koncepcijai ņemta Prāgas, Stokholmas, Vīnes, Kopenhāgenas, Helsinku, Parīzes, Berlīnes un Londonas pieredze. „Šķiet, ar šo uzskaitījumu ir gana. Atliek cerēt, ka Kristovska kungs atturēsies apgalvot, ka šajās pilsētās eksistējošās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas arī ir mafiozs plāns,” oponentu pavelk uz zoba Jānis Dinevičs.

Karstā vārdu divkauja varētu turpināties

Savā paziņojumā politiķis apgalvo, ka Rīgas jaunā atkritumu apsaimniekošanas koncepcija veicinās veselīgu konkurenci starp operatoriem un pat palīdzēs samazināt iedzīvotājiem izdevumus, jo nāksies maksāt tikai par reāli izvestajiem atkritumiem. „Jādomā, ka pie Kristovska kunga uz Briseli nebrauc sūdzēties vientuļie pensionāri, bet pie manis uz Rīgas domi nāk gan, lai pateiktu, ka ar viņu ienākumiem nav iespējams saražot gadā 1,6 kubikmetrus atkritumu un ka viņi vēlas maksāt pēc faktiskā atkritumu daudzuma, nevis pēc kaut kāda vidējā statistiskā – 1,6 kubikmetriem uz cilvēku.”

Bet par lielāko „bubuli” Jānis Dinevičs uzskata oponenta apgalvojumus par „Šķēles interesēm”. Viņaprāt, Kristovskis ekspremjera skaļo vārdu izmanto tikai politiskā kapitāla iegūšanai. Ja eirodeputāts vēlas diskutēt ar Rīgas domi, vicemērs piedāvā to darīt publiski, žurnālistu klātbūtnē, lai sabiedrība varētu novērtēt abu pušu argumentus.

Kā redzat, troksnis ir sacelts un politiķi atkal cenšas par priekšvēlēšanu cīņas līdzekli izmantot atkritumus. To visu vērot ir diezgan interesanti. Tikai gribētos, lai strīda karstumā Rīgas domes un Eiropas Parlamenta deputāti tomēr neaizmirst galveno – pilsētnieku intereses.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!