Kas notiek ar Dzīvojamo telpu īres likumu?

Saeimas Juridiskais birojs pret Ekonomikas ministriju: „Sāciet beidzot strādāt pie kļūdu labošanas!”

Šajās dienās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro no jauna atgādināja, ka Latvijā izteikti trūkst īres dzīvokļu. Savukārt parlaments, pēc ministra ieskata, nesteidzas pieņemt jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kurš tik ļoti nepieciešams, lai valstij piesaistītu investorus īres māju būvniecībai.

Ko aizsargās jaunais likums?

Pašlaik Latvijā darbojas 1993. gadā pieņemtais, jau 25 gadus spēkā esošais likums Par dzīvojamo telpu īri. Šis likums ir labvēlīgs īrniekiem un vairāk aizsargā viņu intereses. Piemēram, patlaban spēkā esošais likums izīrējamās platības īpašniekam liedz īrnieku izlikt no īrētās platības bez tiesas sprieduma un neļauj vienpusējā kārtā paaugstināt īres maksu.

2016. gadā Ekonomikas ministrija iepazīstināja ar jauno likumprojektu Dzīvojamo telpu īres likums. Likumprojekta anotācijā ir teikts, ka šī dokumenta mērķis ir sabalansēt izīrējamo telpu īpašnieku un īrnieku intereses. Pēc iepazīšanās ar likumprojekta saturu uzreiz aktivizējās dažādi iedzīvotāju tiesību aizstāvji, kas paziņoja, ka Ekonomikas ministrijas iecerētais likumprojekts daudz vairāk aizsargā īpašnieku, nevis īrnieku intereses.

Ministrijas piedāvātās un visvairāk kritizētās ieceres ir šādas:

■ atcelt beztermiņa īres līgumu,

■ noteikt maksimālo īres līguma termiņu – 10 gadi,

■ uzlikt par obligātu pienākumu reģistrēt īres līgumu zemesgrāmatā,

■ dot iespēju īpašniekam īrnieku izlikt bez tiesas sprieduma, ja ir beidzies līguma termiņš, īrnieks ir palicis parādā vai arī noslēgtais īres līgums nav nostiprināts zemesgrāmatā.

Politiskā griba ir, taču…

2018. gada jūlijā jaunais likumprojekts izturēja pirmo lasījumu Saeimā. Pēc 13. Saeimas vēlēšanām Valsts un pašvaldību lietu komisijas deputāti nobalsoja par likumprojekta tālāko gatavošanu otrajam lasījumam. Diemžēl pēc gada nākas konstatēt, ka darbs no sastinguma punkta nav izkustējies. Kāpēc gan tā?

– Mēs esam spiesti novērot dīvainu situāciju: Saeimā ir vērojama politiskā griba atrisināt neviennozīmīgi vērtēto īres jautājumu, bet Ekonomikas ministrija nav spējīga sagatavot likumprojektu tādā kvalitātē, lai to ātri un ar nelieliem labojumiem varētu pieņemt, – skaidro Saeimas Mājokļu apakškomisijas vadītāja Regīna Ločmele-Luņova.

Piemēram, no Saeimas Juridiskā biroja saņemts aizrādījums, ka nav pieļaujama likumā paredzētā iespēja īrnieku izlikt bez tiesas sprieduma pat tajos gadījumos, ja īrnieks nemaksā par izmantoto dzīvojamo telpu vai arī līgumam beidzies termiņš, tātad – faktiski dzīvo bez līguma. Pēc Saeimas juristu ieskata – katram cilvēkam ir jāsaglabā Satversmē dotās tiesības uz tiesisko aizsardzību.

– Mēs piekrītam, ka jaunajā likumā ir jābūt iestrādātam līguma izbeigšanas un īrnieka izlikšanas mehānismam, – saka Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Daina Ose. – Mūsuprāt, šie jautājumi arī turpmāk ir jāšķir tiesā, tikai paātrinātā un vienkāršotā kārtībā.

Izlikšana ir zem jautājuma zīmes

Daina Ose uzskata, ka izlikšana bez tiesas sprieduma ir pieļaujama tikai vienā gadījumā – tad, ja to paredz noslēgtais īres līgums. Turklāt līgumam ar tik striktiem nosacījumiem obligāti jābūt reģistrētam zemesgrāmatā.

– Šādā veidā īrnieka tiesības būs aizstāvētas, jo notāram, kurš gatavos nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai, būs pienākums īrnieku iepazīstināt ar visām sekām, kādas varētu būt pēc šāda līguma parakstīšanas, – uzskata Saeimas Juridiskā biroja pārstāve.

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders savukārt apstiprina, ka viņa padotībā esošie speciālisti ir gatavi veikt labojumus likumprojektā. Jau tagad esot skaidrs, ka īres līgumu reģistrēšana zemesgrāmatā būs īrnieka tiesības, nevis obligāts pienākums.

Kas gaida īrniekus saimniekiem atdotajās mājās?

Regīna Ločmele-Luņova pastāstīja, ka Valsts pārvaldes komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstījuši deputāta Ērika Pucena ierosinājumu jauno likumprojektu neattiecināt uz denacionalizēto māju īrniekiem, kuri turpina dzīvot ar vecajiem īres līgumiem.

– Mēs uzskatām, ka šīs īrnieku grupas tiesības joprojām jāregulē vecajam likumam Par dzīvojamo telpu īri.

Denacionalizēto māju īrnieku jautājumu nedrīkst uzskatīt par atrisinātu, jo vairāk tādēļ, ka Ekonomikas ministrijā top likumprojekts par pārcelšanās kompensāciju izmaksu. Ir veikti aprēķini, ka šo kompensāciju izmaksai ir nepieciešami aptuveni 15 miljoni eiro, no kuriem puse – 7,5 miljoni – ir jāsedz valstij, bet otra puse – attiecīgajām pašvaldībām.

Ar ko beigsies diskusijas, kas patlaban notiek par jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, neviens nezina. Saeimas Valsts pārvaldes komisija devusi Ekonomikas ministrijai divas nedēļas, lai izlabotu brāķētās vietas likumprojektā, savukārt deputāts Sergejs Dolgopolovs ir saskaitījis, ka autoriem nākšoties labot vismaz 50 topošā likuma pantus.