Viss kas jāzin par savu māju!

Renovācija nav nekas briesmīgs Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 marts 2009 00:00

Mārcis EGLĪTIS,
Hipotēku bankas Mārketinga departamenta segmentu vadītājs

Pēdējās dienās Latvijā daudz runā par renovāciju. Iedzīvotāji apspriež iespēju naudu māju siltināšanai saņemt no Eiropas Savienības fondiem. Šim nolūkam ES piešķīrusi 16,6 miljonus latu, bet dzīvokļu saimnieki saprot, ka pilnībā siltināšanas vērtība no fondiem netiks segta. Tas nozīmē, ka daļu līdzekļu dzīvokļu īpašnieku biedrībām visdrīzāk jau nāksies aizņemties bankās.

Gribu izkliedēt dažus mītus un iedzīvotāju bažas saistībā ar bankas kredītu. Mūsu banka pirmā sāka finansēt mājokļu renovāciju Latvijā. Pirmos aizdevumus piešķīrām 2001. gadā, kopš tā laikā mūsu programmu izmantojuši vairāk nekā 450 māju iemītnieki.

Kas var saņemt bankā naudu renovācijai? Uz aizdevumu ir tiesības pretendēt dzīvokļu īpašnieku biedrībām un kooperatīviem. Ja biedrības mājā nav, tās intereses var pārstāvēt pašvaldības namu pārvalde vai privātais apsaimniekotājs. Ja sadarbība ar namu pārvaldi nav nokārtota, kredītu var pieprasīt paši iedzīvotāji kā fizisku personu grupa. Tas gan nav pats izdevīgākais variants, tomēr šāds kreditēšanas paņēmiens it labi der nelielām mājām.

Cik daudz naudas banka ir gatava aizdot renovācijai? Hipotēku banka ir noteikusi kredīta griestus – 300 tūkstošu latu. Ja lielas mājas siltināšanai ar šo naudu ir par maz, iespējama individuāla pieeja. Tomēr šī summa ir pietiekami liela, lai mājā veiktu visus nepieciešamos darbus. Mūsu pieredze liecina, ka vidēji rīdzinieki aizņemas līdz 70 tūkstošiem latu vienam projektam.

Naudu banka piešķir latos vai eiro. Mēs visi esam dzirdējuši, ka procentu likmes aug, un iedzīvotājus vispirms interesē kredīta cena. Diemžēl bankā gaišreģu nav, mēs nevaram precīzi pateikt, kāda būs procentu likme pēc diviem mēnešiem, pēc gada. Bet salīdzinājumam pateikšu, ka mūsu darbības pirmsākumos fiksētā likme kredītiem eiro valūtā bija 4%, pagājušajā gadā tā pieauga līdz 6,8%, bet šā gada februārī – līdz 9%. Likmju celšanās ir vēl viens iemesls, lai nevilcinātos ar renovāciju. Māju agrāk vai vēlāk nāksies siltināt, bet kredīti līdz tam laikam var kļūt vēl ievērojami dārgāki.

Izšķīrušies par naudas aizņemšanos no bankas, iedzīvotāji vairākus gadus pasargās sevi no kredītprocentu pieauguma, ja izvēlēsies fiksēto, nevis peldošo likmi. Tāds ir mūsu ieteikums. Fiksētā likme ļaus trīs gadus nedomāt par papildu izdevumiem, iedzīvotāji nesaskarsies ar valūtas riskiem, bet namu pārvalde precīzāk varēs izrakstīt dzīvokļa rēķinus (kuros būs ietverta tāda pozīcija kā kredīta atmaksāšana).

Cilvēki baidās, ka nespēs samaksāt kredītu. Atkal atbildēšu ar piemēru no mūsu prakses. Maksimālais aizdevuma termiņš renovācijai mūsu bankā ir 15 gadi, bet rīdzinieki paspēj norēķināties vidēji deviņos gados. Tātad tas viņiem ir pilnībā pa spēkam.

Kas attiecas uz baumām, ka klientiem kredīta nodrošināšanai bankā jāieķīlā savs dzīvoklis, tā nav taisnība. Neviena banka tādu prasību saviem klientiem neizvirza. Aizdevuma nodrošinājums būs turpmākā naudas plūsma namu pārvaldes rēķinos, tātad, pirms piešķirt kredītu, banka vienkārši izvērtēs iedzīvotāju maksājumus pēdējos gados. Ja māja ir godprātīgi norēķinājusies par komunālajiem pakalpojumiem un tai nav bijuši lieli parādi, mēs izdarām secinājumu, ka tā godīgi atmaksās arī kredītu.

Es te aprakstīju renovācijai nepieciešamā aizdevuma saņemšanas vispārīgo shēmu, bet vēlos arī atgādināt, ka pastāv daudz paņēmienu, kā atrisināt mājas problēmas, tāpēc katru gadījumu mēs skatām individuāli. Vai vispār ir vērts veikt renovāciju? Ir vērts. Cēsīs 60 daudzdzīvokļu mājās no 140 šādi darbi jau veikti. Tas pierāda, ka renovācija ir vajadzīga un, galvenais, iespējama.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!