Viss kas jāzin par savu māju!

Paliec sveiks, tvaiku nosūcēj virtuvē! Drukāt E-pasts
Piektdiena, 23 novembris 2018 00:26

Kas pārbaudīs, vai iedzīvotāji turpina aizbūvēt ventilācijas šahtas? Kādēļ varas pārstāvji joprojām soda aizstikloto lodžiju īpašniekus, kaut gan šim pārkāpumam bija izsludināta amnestija? Kā sodīt kaimiņu, kurš aiz dzīvokļa sienas ir ierīkojis trokšņainu ražošanas cehu?

Valdība izdoto noteikumu veidā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem sagādā arvien jaunas galvassāpes. Tā, piemēram, ar 2019. gada 1. janvāri lielākajam vairumam dzīvokļu īpašnieku nāksies demontēt tvaiku nosūcējus virtuvēs. Tāpat joprojām dzīvokļu īpašniekiem draud ar sodiem par nesaskaņoti aizstiklotām lodžijām. Par to, kā likumpaklausīgiem iedzīvotājiem rīkoties ar virtuves tvaiku nosūcējiem un kad patiešām būs pasludināta amnestija aizstiklotajām lodžijām, stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.

Norma normai pretī

Stāstu iesāksim ar to, ka redakcijā regulāri vēršas iedzīvotāji ar sūdzībām par dīvainiem trokšņiem un darbībām aiz sava dzīvokļa sienām.

– Mans kaimiņš, visticamāk, savā dzīvoklī ir atvēris veļas mazgātuvi uz komerciāliem pamatiem, – žēlojas Lidija. – Aiz sienas visu dienu dzirdams tekošs ūdens troksnis. Dzīvoklī viņš nevienu neielaiž, tikai pasmejas.

– Man zem grīdas nepārtraukti dzirdama duna un ir jūtama vibrācija, – stāsta Marija. – Vērsos Veselības inspekcijā, lai veiktu trokšņa līmeņa pārbaudi, taču tā iekļāvās normas robežās. Norma normai pretī. Mēģiniet normāli padzīvot, kad zem kājām visu laiku dunoņa un vibrācija, kura, esmu pārliecināta, rodas no kāda mehānisma, ko kaimiņš uzstādījis nelikumīgi.

Atklāti runājot, šādas lasītāju sūdzības mūs iedzen strupceļā. Kā pārbaudīt, kas patiesībā notiek aizdomīgajā dzīvoklī? Dzīvokļa īpašniekam ir likumā nostiprinātas tiesības nevienu pie sevis neielaist. Ko iesākt, ja aiz sienas kaimiņam strādā piecas veļas mazgājamās mašīnas? Minimazgātuves īpašnieks katram drīkst laipni paskaidrot: „Dzīvoklis ir mans. Ko vēlos, to daru.”

Nesen Rīgas pilsētas būvvaldei tomēr izdevās nolikt pie vietas kādā dzīvoklī strādājošu īpašnieku – komersantu. Purvciemā pēc kaimiņu iesnieguma tika apsekots kārtējais aizdomīgais dzīvoklis, kurā, kā izrādījās, ierīkots telekomunikāciju uzņēmums.

– Dzīvoklī izvietotie serveri tik stipri uzkarsa, ka varēja izcelties ugunsgrēks, – skaidroja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka. – Būvvalde ar dzīvokļa īpašnieku veica ilgstošu saraksti ar lūgumu izbeigt kaimiņiem bīstamo uzņēmējdarbību. Diemžēl telekomunikāciju uzņēmuma darbinieki nevēlējās būvvaldes brīdinājumus sadzirdēt. Rezultātā būvvaldes darbiniekiem nācās iegūt atļauju un, piedaloties Valsts policijas pārstāvjiem, pašiem demontēt bīstamās iekārtas.

Pusotrs gads cīņā ar serveriem

Izrādās, izcīnīt uzvaru pār pārkāpējiem ir iespējams. Devāmies uz būvvaldi, lai iztaujātu tās darbiniekus, kā šī uzraugošā iestāde aizsargā godīgus dzīvokļu īpašniekus un soda komunālos huligānus.

– Viena no galvenajām būvvaldes funkcijām ir būvniecības kontrole, – stāsta iestādes vadītājs Ingus Vircavs. – Ja dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka viņiem aiz sienas norit nelikumīgi būvdarbi vai arī jau ir veikta nesaskaņota pārbūve, tad ar iesniegumu ir jāvēršas būvvaldē. Mūsu iestādes inspektori veiks pārbaudi un pieņems lēmumu par pārkāpēja administratīvo sodīšanu.

Pārbaudes daudzdzīvokļu mājās mēs, kā likums, sākam tikai pēc iedzīvotāju sūdzības saņemšanas. Tieši šādā veidā sākās arī Purvciema biroja stāsts. Būvvalde saņēma mājas dzīvokļu īpašnieku sūdzību par to, ka viens dzīvoklis pārveidots par biroju, turklāt iekārtots par serveru telpu, un tas izdarīts, nesaskaņojot ar būvvaldi.

– Kā iedzīvotājiem izdevās uzzināt, ka viņiem kaimiņos izvietoti serveri?

– Pirmkārt, viņi sūdzējās par dīvainu troksni, otrkārt, par grīdu uzsilšanu. Mēs apsekojām ziņojumu rakstītāju dzīvokli un secinājām, ka viss sūdzībā minētais atbilst patiesībai – zem minētā dzīvokļa atradās kaut kāds aprīkojums, kas radīja ļoti stipru uzkaršanu. Atzīsim, ka nelegāli iekārtotajā birojā iekļūt nebija vienkārši, jo uzņēmuma vadītāji ar uzraugošo iestādi nevēlējās sadarboties. Pēc iekļūšanas biroja telpās nācās secināt, ka serveru īpašnieki neievēro elementāras ugunsdrošības prasības, nenodrošina aprīkojuma pienācīgu dzesēšanu.

– Kas notiktu, ja kaimiņi nebūtu pietiekami aktīvi un nesūdzētos būvvaldē?

– Ar sūdzību vai bez, ir skaidrs, ka līdzīgas jaudas aparatūru nedrīkst uzstādīt daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī. Tā izdalīja tik daudz siltuma, ka bez pienācīga dzesēšanas aprīkojuma varētu tikt apdraudēta visas mājas konstrukciju nestspēja. Traģēdijas izcelšanās būtu tikai laika jautājums, turklāt ugunsgrēks mājā varēja sākties kuru katru dienu, jo par siltumizolācijas materiālu saimnieki bija izmantojuši porolonu.

– Ko iesākt citu māju dzīvokļu īpašniekiem, ja radušās aizdomas, ka kaimiņos iemitinājies birojs vai varbūt pat vesels cehs?

– Tādā gadījumā vispirms jāinformē būvinspekcija. Arī būvvaldes mājaslapā ir datubāze, kurā iespējams pārliecināties, vai aizdomīgā dzīvokļa īpašnieki ir saņēmuši atļauju dzīvokļa pārplānošanai un pārbūvei vai tā funkcijas maiņai (no dzīvokļa par biroju). Ja ieraksts par aizdomīgo dzīvokli nav atrodams, bet jūtama aizdomīga vibrācija, smaka vai troksnis, ar sūdzību jānāk uz būvvaldes klientu pieņemšanas centru Amatas ielā 4 Rīgā. Citu pilsētu iedzīvotājiem, saprotams, jāvēršas uzraugošajā iestādē savā pašvaldībā.

– Kā rīkosies būvvaldes inspektori pēc tam, kad būs saņemts šāds iedzīvotāju ziņojums?

– Vispirms mēs mēģinām iekļūt dzīvoklī, lai pārliecinātos par tur notiekošo. Uzreiz atzīšos: ja dzīvokļa īpašnieks nevēlas ar mums sadarboties, tad pārbaudes noorganizēšana var aizņemt zināmu laiku. Ziņojuma iesniedzējiem jārēķinās, ka potenciālie pārkāpēji parasti nav laipni un pretimnākoši, kādēļ būvvaldei jāseko noteiktai procedūrai, lai iekļūtu dzīvoklī.

– Cik ilgs laiks pagāja, līdz jūs iekļuvāt dzīvoklī Purvciemā?

– Tam bija nepieciešams pusotrs gads.

Kaimiņi sūdzas cits par citu

– Pēc iedzīvotāju ziņojumiem būvvaldes darbinieki veic simtiem pārbaužu, taču jāzina arī tas, ka ne tuvu visas sūdzības ir pamatotas. Bieži nākas sastapties ar tādu parādību kā kaimiņu ķildas. Vienkāršojot izskatās apmēram tā: man nepatīk, kā viņš uz mani skatās, jāsūdzas būvvaldei un jālūdz pārbaudīt, vai kaimiņa dzīvoklī viss ir kārtībā. Tikai nedrīkst aizmirst, ka kaimiņš, visticamāk, atbildēs ar to pašu un pēc dažām dienām inspektors zvanīs pie sūdzētāja durvīm.

– Bieži izdodas atrast pārkāpumus sūdzētāju īpašumos?

– Bieži. Daudziem bez saskaņojuma ir pārvietotas vai demontētas sienas, savienots sanitārais mezgls un veikti citi pārveidojumi, par kuriem pienākas administratīvais sods.

– Kāda ir morāle? Nesūdzies par kaimiņu, ja pats esi veicis nelikumīgu aizstiklošanu?

– Morāle ir šāda – neveiciet dzīvoklī patvaļīgu būvniecību, un neviens jūs nenosūdzēs un nesodīs. Tas – pirmkārt. Otrkārt – nerisiniet savus sīkos ķīviņus ar būvvaldes starpniecību.

– Vai manam kaimiņam ir iespēja savu dzīvokli likumīgā kārtā pārveidot par biroju vai tur atvērt, piemēram, veļas mazgātavu?

– Katrā gadījumā dokumenti tiek izskatīti individuāli. Ja dzīvoklī iespējams veikt pārbūvi, lai pēc tās telpa atbilstu prasībām, kādas normatīvajos aktos noteiktas kafejnīcai, tad īpašnieks var pasūtīt projektu un saņemt būvniecības atļauju, taču šādas pārbūves ne visos gadījumos ir iespējamas.

– Vai tiešām pārbūves veikšanai nav jāprasa kaimiņu piekrišana?

– To nosaka apstākļi. Ja māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad pārbūves veikšanai būs nepieciešama 100% līdzīpašnieku piekrišana. Taču parastā daudzdzīvokļu mājā saskaņošana ir nepieciešama tādai pārbūvei, kas skar mājas kopīpašuma daļas. Ja īpašnieks remontē un pārbūvē tikai savu īpašumu, pārējiem mājas dzīvokļu īpašniekiem nav tiesības iejaukties.

Likums uzrakstīts… vāciešiem?

– Kā rīkosies būvvalde, ja dzīvokļa īpašnieks tās darbiniekus atsacīsies ielaist savā īpašumā?

– Vispirms dzīvokļa īpašnieks vairākas reizes tiek brīdināts par gaidāmo pārbaudi. Ja viņš durvis neatver, būvvalde pēc atļaujas vēršas tiesā. Kad tiesa devusi atļauju par iekļūšanu dzīvoklī piespiedu kārtā, inspektori ierodas kopā ar pašvaldības policijas pārstāvi un piespiedu kārtā atver durvis.

– Vai tā nācās rīkoties arī dzīvoklī Purv­ciemā?

Šī dzīvokļa īpašnieki rīkojās īpaši ciniski – no sākuma viņi apzināti vilka laiku un pretojās pārbaudei. Diemžēl Administratīvā procesa likums viņiem šādas iespējas dod. Uz šo normatīva nepilnību ir norādīts daudz reižu – ņemot vērā mūsu sabiedrības apzinības līmeni, likumam būtu jābūt daudzkārt stingrākam. Administratīvā procesa likums ir rakstīts pēc Vācijas parauga, kur sabiedrības apzinīguma līmenis ir cits, bet arī tur valdībai nākas savā darbā izmantot ne tikai kliņģeri, bet arī pātagu. Latvijā ir cita izpratne par likumību, tādēļ dzīvokļa īpašnieks ne tikai pārkāpj likumu, bet vispār nesaprot riska apjomu. Galvenais ir viņa personīgais bizness, bet, kas notiek ar māju kopumā, viņu neinteresē.

– Kādi labojumi likumā būtu jāizdara, lai situāciju uzlabotu?

– Palīdzētu ievērojama administratīvo sodu palielināšana par patvaļīgu būvniecību. Nākamais – pārkāpējiem būtu jāliedz iespēja vilcināt pārbaudes. Patlaban likums būvvaldei liek vairākas reizes vaicāt pārkāpējam: „Kādēļ jūs pārkāpjat? Ko jūs par to domājat?” Inspektoriem nav iespējas uzreiz nākamajā dienā pēc sūdzības saņemšanas ierasties objektā un lemt par turpmāko. Pirms tā vēl jāaizpilda vismaz 13 dokumenti.

– Mūsu minētais piemērs Purvciemā beidzās ar mājai labvēlīgu risinājumu – serverus izlika no dzīvokļa un kaimiņi dzīvo mierīgi un laimīgi

– Diemžēl tieši beidzamajās dienās esam saņēmuši sūdzības no tās pašas mājas iedzīvotājiem.

– Varbūt pietiekami nopietns administratīvais sods serveru īpašniekus vedīs pie prāta?

– Nupat esam nonākuši situācijā, kad, pēc daudzu pārkāpēju uzskata, vieglāk ir samaksāt sodu, nevis ievērot likumu. Man pat nav tiesību jums pateikt, cik lielu sodu ir saņēmis dzīvokļa īpašnieks Purvciemā. Šāds disbalanss starp īpašnieka tiesībām un pienākumiem noteikti nenāk par labu tiesiskuma ievērošanai mūsu valstī.

Sodus par aizstiklojumiem neviens nav atcēlis

– Jūs stāstījāt, kā kaimiņi, kas sastrīdējušies, bieži būvvaldi izmanto par ieroci cīņā vienam pret otru. Arī mūsu lasītāja Lidija nonākusi šādā situācijā – pēc kaimiņa sūdzības būvvaldes inspektori konstatēja, ka sieviete bez saskaņošanas ir aizstiklojusi lodžiju savā dzīvoklī. Rezultātā viņai nāksies veikt demontāžu vai arī samaksāt sodu.

– Tieši šādu notikumu risinājumu paredz spēkā esošā likumdošana.

– Kā tad ar Rīgas mēra Nila Ušakova apmēram pirms gada sacīto, ka pašvaldība sākšot cīņu par aizstikloto lodžiju īpašnieku amnestiju? Daudzi rīdzinieki tādēļ domā, ka viņiem vairs nekas nedraud. Kādēļ būvvalde turpina sodīt aizstikloto lodžiju saimniekus?

– Tik tiešām Ušakova kungs solīja, ka mēs strādāsim pie aizstikloto lodžiju īpašnieku amnestijas jautājuma, tādēļ pašvaldība apsolīja sagatavot esošā likuma grozījumu projektu, taču lielākais iedzīvotāju vairums nesaprata galveno – Rīgas domei nav tiesību vienpersoniski grozīt pastāvošo likumu. Likuma grozīšanas tiesības ir augstākajam valsts likumdevējam – Saeimai. Kamēr valdība un Saeima grozījumus nav pieņēmusi, spēkā ir iepriekšējā likumā noteiktā kārtība.

– Vai valstsvīri līdz šim vēl nav devuši Rīgas domei atbildi?

– Nē, bet turpinām pie tā strādāt.

– Kas tiek darīts, lai jautājumu sakārtotu?

– Nils Ušakovs Ekonomikas ministrijā ir iesniedzis nepieciešamos grozījumus Dzīvokļu īpašuma likumā un būvnormatīvos. Tas nepieciešams, lai nebūtu jāsoda dzīvokļu īpašnieki, kuri aizstiklošanu veikuši pirms daudz gadiem. Neaizmirsīsim, ka ne viena vien valdība aicinājusi dzīvokļu īpašniekus siltināt savus mājokļus visiem iespējamiem veidiem. Cilvēki paklausīja, un – lūdzu! Lai cīnītos pret aizstiklojumiem, nepieciešami ievērojami pašvaldības resursi. Rīgā ir 12 000 dzīvojamo māju, simtiem tūkstošu dzīvokļu īpašniekiem ir balkoni un lodžijas. Ja vienā dienā būvvaldes inspektoriem dotu uzdevumu pārbaudīt visus šos objektus, vajadzētu aizpildīt aptuveni miljonu dažādu dokumentu. Turklāt darbu apmaksāt nāktos visiem nodokļu maksātājiem, arī tiem, kuriem nekad dzīvē nav bijis ne balkona, ne lodžijas.

– Uz kuru iedzīvotāju grupu, jūsuprāt, būtu jāattiecas amnestijai?

– Mēs piedāvājam no atbildības atbrīvot tos sen aizstikloto lodžiju un balkonu īpašniekus, kuri ar sertificēta būvspeciālista atzinumu spēs pierādīt konstrukcijas drošību.

– Samaksāt par slēdziena saņemšanu nāksies pašiem dzīvokļa īpašniekiem?

– Ja mūsu priekšlikums tiks atbalstīts, tad – jā. Tas būs dzīvokļa īpašnieka pienākums.

– Ko saka Ekonomikas ministrijas pārstāvji? Vai viņi ir gatavi uzklausīt pašvaldības priekšlikumus?

– No Ekonomikas ministrijas esam saņēmuši pateicības vēstuli, kas ļauj domāt, ka kaut vai daļa mūsu izteikto priekšlikumu viņiem šķiet pietiekami labi. Pašlaik jāgaida, lai grozījumi tiktu izskatīti vienotā paketē kā atbilstoši likumam. Mani nedaudz uztrauc tas, ka ministrijas pārstāvji vairāk lemj par aizstiklošanas procesu nākamībā, nevis par amnestēšanas iespējām pagātnē veiktajām pārbūvēm.

– Pašlaik jūs tomēr turpināt sodīt cilvēkus par bez projekta veiktu lodžiju un balkonu uzlabošanu?

– Mēs neveicam profilaktiskas pārbaudes un pēc pašu iniciatīvas uz dzīvokļiem neejam, taču uz saņemtajām sūdzībām reaģēt ir mūsu pienākums.

– Jūs neatbildējāt uz jautājumu par sodiem…

– Soda lielums ir atkarīgs no tā, kādā mērā dzīvokļa īpašnieks ir gatavs sadarboties un risināt problēmu.

Demontējam tvaiku nosūcējus vai atsakāmies no gāzes?

– Nesen Latvija ir ieguvusi jaunus ugunsdrošības noteikumus, kuri noteic, ka līdz 2019. gadam iedzīvotājiem ir jādemontē tvaiku nosūcējs virtuvē vai arī tas jāatvieno no virtuves ventilācijas, vai pilnībā jāatsakās no gāzes plīts. Lasītāji jautā, kas pārbaudīs šo noteikumu izpildi?

– Tvaiku nosūcēju lietošanas noteikumu ievērošana pilnīgi noteikti neietilpst būvvaldes inspektoru darba pienākumos, taču mums ir izveidojies savs viedoklis par jaunajām ugunsdrošības prasībām. Iecere ir pilnīgi pareiza un atbalstāma. Ja tvaiku nosūcējs uzstādīts nepareizi, gāzes noplūdes gadījumā ventilācija nedarbosies un var notikt traģēdija. Biedē vienīgi tas, kā šie labojumi tautai tiek pasniegti, un rodas izjūta, ka ar tik neveiklu komunikāciju var nogrimt ļoti labi iecerēti noteikumi.

– Kāpēc?

– Nelaime ir tā, ka noteikumus par virtuves tvaiku nosūcējiem var dažādi saprast. Kāds padomās, ka tvaiku nosūcēju vispār nedrīkst pievienot pie vienīgās ventilācijas šahtas (tipveida mājās virtuvē esošā šahta diemžēl arī ir vienīgā). Cerēt, ka modernie ļaudis atteiksies no tvaiku nosūcējiem, būtu naivi, tādēļ sociālajā telpā ir rodamas dažādas noteikumu interpretācijas: kādi apgalvo, ka jau esošajā šahtā var izkalt papildu atveri, ir eksperti, kuri apgalvo, ka nevienam nav aizliegts izkalt atveri esošajā fasādē. Vai kāds aptver, ar ko draud šādi apgalvojumi? Latvijā bez saskaņošanas ir aizliegts izkalt caurumus mājas ārsienā (reizēm tas nav atļauts arī iekšējā sienā). Ja tvaiku nosūcēja atvere būs ierīkota neprofesionāli, smakas un dūmi nokļūs kaimiņu dzīvoklī. Tas novedīs vai nu pie kaimiņattiecību saasināšanās, vai arī pie jauniem sodiem.

– Kas sekos tam, lai Latvijas iedzīvotāji pareizi instalētu tvaiku nosūcējus?

– Pieļauju, ka izmaiņas fasādēs uzraudzīs būvvalde, bet tam, kas notiek dzīvokļos, nāksies sekot Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Mēģiniet iztēloties, kā to paveikt, ja Rīgā ir 200 000 dzīvokļu. Tas var novest tikai pie viena – netiks sasniegts labi domātais mērķis.

– Kā vajadzēja rīkoties, lai mērķis tiktu sasniegts?

– Tas ir labs jautājums. Momentā atbildes nemaz nav. Jaunajās mājās var apsvērt otras atveres veidošanu tvaiku nosūcējam.

– Pieņemsim, ka esmu kārtīgs pilsonis, kurš vēlas izpildīt visas noteikumu prasības, tostarp attiecībā uz ugunsdrošību. Kā man rīkoties?

– Pats vienkāršākais – atteikties no gāzes plīts lietošanas un mierīgi pieslēgt tvaiku nosūcēju parastajā kārtībā, taču visa tā sakarā es varu pateikt, ka pagaidām eksistē tikai interpretācijas un spekulācijas. Viennozīmīgu risinājumu likums mums neparedz.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!