Viss kas jāzin par savu māju!

Lielā talka: kā piedalīties? Drukāt E-pasts
Piektdiena, 19 aprīlis 2019 21:46

Sestdien, 27. aprīlī, visi Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti uz lielo pavasara tīrīšanu 

Lielā talka ir izaugusi par apjomīgāko nevalstisko kustību, kuras mērķis – popularizēt sabiedrībā ideju par brīvprātīgu dalību sabiedriskajās akcijās, lai sakoptu apkārtējo vidi. Desmit gadu laikā Lielās talkas aktivitātēs ir piedalījušies aptuveni 500 000 cilvēku.

Kad un cikos?

Lielā talka notiks vienlaicīgi visā Latvijā sestdien, 27. aprīlī, no 9.00 līdz 15.00.

Kā var piedalīties Lielajā talkā?

Par talkošanas vietām iespējams uzzināt tuvākajā pašvaldībā pie talkas koordinatora vai pasākuma mājaslapā: www.talkas.lv, sadaļā „Talku norises vietas”. Tur iespējams noskaidrot visas oficiāli reģistrētās vietas, kuras pieteikušas pašvaldības, mācību iestādes, organizācijas, uzņēmumi vai vides entuziasti.

27. aprīlī ikviens interesents pēc savas izvēles var līdzdarboties kādā no šīm vietām. Katrai piereģistrētajai talkošanas vietai ir savs koordinators. Ieteikums – pierakstīt šī cilvēka tālruņa numuru, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams kontaktēties.

Kā katru gadu atkritumi tiks vākti maisos, bet šajā gadā būs jaunums – atkritumus paredzēts šķirot. Labākai darba organizācijai tiks izmantoti divu krāsu atkritumu maisi – zilie ir paredzēti plastmasai, baltie – visiem pārējiem atkritumiem.

„Pēdējo 10 gadu laikā Vislatvijas sakopšanas pasākums sevi ir attaisnojis, jo vidē nonākošo atkritumu daudzums ir ievērojami samazinājies. Taču atkritumi joprojām ir, un tas nozīmē – mums iesāktais ir jāturpina. Es uzskatu, ka laikā, kad dzima šī ideja, neviens neiedomājās, ka rezultāts būs tik varens.”

Raimonds Vējonis, Latvijas Valsts prezidents, Lielās talkas patrons

Kur novietot maisus ar atkritumiem?

Atbildīga par atkritumu maisu savākšanu un izvešanu visas talkas laikā ir konkrētā pašvaldība. Pilnus atkritumu maisus atļauts novietot TIKAI speciāli paredzētās vietās, turklāt par to noteikti jāinformē talkas vietas koordinators. Neskaidrību gadījumā jāinformē visas pašvaldības koordinators.

Ko iesākt ar aizdomīgiem atkritumiem un beigtiem dzīvniekiem?

Ja talkošanas laikā ieraugāt izlietotas šļirces, pudeles ar ķīmisku vai nezināmu šķidrumu, akumulatorus, citas nesaprotamas lietas, neaizskariet tās. Par šo priekšmetu atrašanās vietu informējiet talkas koordinatoru. Par dzīvnieku atliekām jāinformē arī konkrētā pašvaldība. Ja sastopaties ar vairāk nekā diviem ievainotiem vai beigtiem dzīvniekiem, nekavējoties zvaniet operatīvajiem dienestiem pa tālruni 112.

Ko ņemt vērā, izvēloties apģērbu?

Dodoties uz talku, noteikti izmantojiet darba cimdus! Darba apģērba izvēlē ieteicams vilkt garās bikses un kreklu vai jaku ar garām piedurknēm, kā arī slēgtus apavus ar pietiekami cietu un biezu zoli, lai to nejauši nesadurtu nepamanīts stikla gabals vai cits ass priekšmets. Galvā labāk likt cepuri vai siet lakatu. Šāds apģērbs labāk pasargās pat no ērces kodiena.

Uzreiz šķirojiet!

27. aprīļa Lielās talkas dalībnieki tiek aicināti uzreiz veikt savākto atkritumu šķirošanu. Šīs talkas blakus uzdevums – pēc iespējas plašāk popularizēt atkritumu šķirošanas nepieciešamību un to, cik lielu ļaunumu apkārtējai videi nodara plastmasas atkritumi.

Katrs Lielās talkas dalībnieks var būt lepns, ka viņa darbs ir bijis novērtēts arī aiz Latvijas robežām. Latvijas Lielās talkas kustība ir kļuvusi par iedvesmas avotu citu valstu vides aktīvistiem. Šī gada janvārī pēc pirmās Vispasaules talkas, kurā piedalījās 18 miljoni cilvēku 157 valstīs, Tallinā notika preses konference, kurā Latvija saņēma balvu kā valsts, kurā talkā piedalās procentuāli vislielākais valsts iedzīvotāju skaits. Beidzamo 10 gadu laikā Lielajā talkā ir piedalījušies aptuveni 500 tūkstoši cilvēku. Latvieši ir talkojuši arī citās valstīs. Savukārt, salīdzinot ar 2008. gadu, savākto atkritumu daudzums ir samazinājies uz pusi.

Interesanti fakti par talku

■ Bija plānots, ka beidzamā Lielā talka notiks desmit gadus pēc kustības uzsākšanas – 2018. gadā. Šajā laikā organizatori cerēja Latviju padarīt par tīrāko valsti pasaulē. Diemžēl līdz valsts simtgadei uzdevumu izpildīt neizdevās. Pēc talkas aktīvistu vērtējuma, mūsu zeme ir iztīrīta par aptuveni 70%.

■ Talkas notiek ne tikai uz sauszemes, bet arī zem ūdens. Sportisti ūdenslīdēji, piemēram, tīra Daugavas akvatoriju. Populārākie atradumi ir automobiļu riepas, velosipēdi, ieroči, čuguna vannas un desmitiem metru vecu tīklu.

■ 2010. gadā Liepājā ūdenslīdēji, veicot Tirdzniecības kanāla tīrīšanas darbus, atrada Dzeltenajai jūrai raksturīgus faunas pārstāvjus – Ķīnas cimdiņkrabjus (Eriocheir sinensis). Jūras spēku flotiles komandieris Juris Roze izteica pieņēmumu, ka Baltijas ūdeņos iejutušos ciemiņus atvedis kāds no ostā iebraukušajiem kuģiem.

■ 2011. gadā talkas dalībnieki Cēsīs lielā skaitā atrada pamestu sadzīves tehniku un mēbeles. Cēsu kapsētā bija atstāti trīs televizori, savukārt Daugavas krastā – nesprāgusi mīnmetēja munīcija.

■ 2017. gadā Rīgas domes Attīstības departamenta darbinieki, talkojot Mūkusalā, atrada bruņrupuci. Speciālisti atzina, ka tas ir reti sastopamais Eiropas purva bruņrupucis. Identifikācija notika tikai pēc fotogrāfijām, jo dzīvnieks no atradējiem aizpeldēja.

■ Lielās talkas rekords sasniegts 2017. gadā. Togad talkoja 200 000 cilvēku.

■ Katras talkas laikā iedzīvotāji savāc un nodod utilizācijai aptuveni 1900 tonnu atkritumu.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!