Viss kas jāzin par savu māju!

Gribi pārvietot sienu? Dabū atļauju! Drukāt E-pasts
Pirmdiena, 20 janvāris 2014 13:27

Nolēmām Rīgas pilsētas būvvaldē painteresēties, kā pareizi saskaņot remonta darbus dzīvoklī, cik maksā arhitekta pakalpojumi un kāds sods draud kaimiņam, kurš pārvieto sienas „pēc acumēra”. Uz jautājumiem atbildēja Rīgas pilsētas būvvaldes valdes priekšsēdētājs Inguss Vircavs un Rīgas pilsētas būvinspekcijas vadītājs Jānis Palamarčuks.

Jaunas tapetes bez atļaujas

– Kādos gadījumos īpašniekam dzīvokļa remonts jāsaskaņo ar būvvaldi?

– Remonta darbi dzīvokļos pēc sarežģītības iedalāmi trijās kategorijās, – paskaidroja Inguss Vircavs. – Paši vienkāršākie ir tie, kuru gaitā netiek mainīts telpu plānojums, netiek skarta siltumizolācija un starpstāvu pārsegumu konstrukcijas. Tādā gadījumā dzīvokļa īpašniekam remonta plāns ar Būvvaldi nav jāsaskaņo. Nākamais pēc sarežģītības pakāpes ir remonts, kura gaitā tiek mainīts telpu plānojums, pārvietojot nenesošās konstrukcijas vai mainot logus. Lai veiktu tādus darbus, īpašniekam būs nepieciešama dzīvokļa vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karte.

– Tāda karte vajadzīga pat logu nomaiņas gadījumā?

– Ja īpašnieks dzīvoklī liek pakešu logus ar tādu pašu dalījumu, kāds bijis iepriekšējiem, darbi ar Būvvaldi nav jāsaskaņo, taču atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 313 dzīvokļa īpašniekam rakstiski jāinformē mūsu iestāde par jaunajiem logiem.

Nesošās sienas – tas ir nopietni

– Kā rīkoties, ja dzīvokļa īpašnieks vēlas nojaukt nesošo sienu?

– Tas jau būs nosacītās trešās sarežģītības pakāpes remonts. Dzīvokļa kapitālais remonts no vienkāršotas renovācijas atšķiras ar to, ka darbu gaitā tiek mainītas, uzlabotas vai nostiprinātas nesošās konstrukcijas. Tādu rekonstrukciju drīkst veikt tikai atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem. Dzīvokļa īpašniekam jāsaņem plānošanas un arhitektūras uzdevums, jāpasūta būvprojekts, jāsaņem no mums būvatļauja un pēc darbu pabeigšanas atjaunotais dzīvoklis jānodod ekspluatācijā.

– Domāju, ka dzīvokļu īpašnieki lielākoties paredz vienkāršotu remontu ar nenesošo sienu pārvietošanu. Tas nozīmē, ka viņiem...

– ...būs vajadzīga tikai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karte.

Bez arhitekta neiztikt

– Kā minēto karti var dabūt?

– Dzīvokļa īpašniekam jāatnes uz mūsu klientu apkalpošanas centru Amatu ielā 4 aizpildīta vienkāršotas renovācijas karte trijos eksemplāros. Tādas kartes pēc klientu pasūtījuma aizpilda un paraksta sertificēti arhitekti.

– Pats dzīvokļa īpašnieks nevar karti aizpildīt?

– Nē, jo tikai arhitekts ir tas speciālists, kurš spēj atbildēt par projekta saturu. Tipisks piemērs: cilvēki vēlas nojaukt sienu starp tualeti un vannas istabu vai dzīvojamo istabu apvienot ar virtuvi. Tikai arhitekts zina, vai nojaucamā siena ir nesošā. Ja tā nav nesošā, pietiek ar vienkāršotas renovācijas karti, ja ir nesošā, tad vajadzīga būvatļauja. Dzīvokļa īpašniekam tādas lietas nav obligāti jāzina, tāpēc arī karti viņš parakstīt nedrīkst.

– Cik varētu maksāt kartes aizpildīšana?

– Cena ir atkarīga no darbu apjoma, uzdevuma veida. Bet vienkāršotas renovācijas gadījumā runa būs par simtiem latu.

Kāpēc cilvēki izdara pārkāpumus?

– Cik ātri Būvvalde izskata iesniegumus un izsniedz vienkāršotas renovācijas apliecinājuma kartes?

– Iesniegumu izskatām desmit darbdienu laikā.

– Kāpēc dzīvokļu īpašnieki tik reti iet likumā noteikto ceļu un dzīvoklī paredzētos remontdarbus nesaskaņo ar Būvvaldi?

– Jūs kļūdāties, vienkāršotas renovācijas vai rekonstrukcijas apliecinājuma kartes mēs izsniedzam bieži. Pirms dažiem gadiem izsniedzām aptuveni 220 atļauju mēnesī, 2013. gadā gan mazāk – 148 atļaujas mēnesī. Bet vēl taču ir pilnas renovācijas projekti ar nesošo konstrukciju pārvietošanu, un tādus katru mēnesi saskaņojam no desmit līdz divdesmit.

– Cik daudz dzīvokļu īpašnieku, pēc jūsu vērtējuma, remontē savu īpašumu bez vajadzīgās atļaujas?

– Tādu datu mums nav. Pārbaudīt visus mājokļus Būvvaldei nebūtu pa spēkam, īpašnieki mūs gluži vienkārši nelaistu iekšā. Bet patvaļīga būvniecība Rīgā notiek, tādu gadījumu ir daudz. Reizēm cilvēki gluži vienkārši nevar saņemt vajadzīgos dokumentus. Tā notiek, ja māja ir sadalīta nevis atsevišķos dzīvokļa īpašumos, bet gan domājamās daļās. Tādā gadījumā iedzīvotājiem, kas iecerējuši pārvietot sienas, darbi jāsaskaņo ar VISIEM mājas īpašniekiem. Tad nu esiet tik laipni un brauciet uz Ameriku meklēt 1. dzīvokļa īpašnieku un pēc tam uz Izraēlu tikties ar 7. dzīvokļa saimnieku. Tas gluži vienkārši nav iespējams, tāpēc cilvēki remontu veic patvaļīgi.

– Bet lielākoties nelikumīgu būvdarbu iemesls ir daudz vienkāršāks – cilvēki cenšas ietaupīt uz projekta izstrādes un saskaņošanas rēķina.

– Piekrītu. Piedevām vēl dzīvokļu īpašnieki it bieži vispār nezina, ka sienas pārvietošana ir jāsaskaņo. Būvvaldei būtu jāstrādā ar iedzīvotājiem, jāmāca atbildīgāk apieties ar īpašumu.

– Vai Būvvalde saņem sūdzības par patvaļīgu būvniecību?

– Tieši pie mums nonāk iedzīvotāju iesniegumi par kaimiņos remonta gaitā pieļautajiem pārkāpumiem. Pagājušajā gadā katru mēnesi saņēmām 40–50 sūdzību saistībā ar remonta darbiem dzīvokļos, pavisam izskatījām 2000 signālu par nelikumīgu būvniecību.

Būvinspekcija: kā iekļūt aizslēgtā dzīvoklī?

– Kā jūs reaģējat uz iedzīvotāju iesniegumiem?

– Būvinspektors dodas pārbaudīt, vai norādītajā dzīvoklī tiešām tiek veikts remonts un kā noris darbi, – paskaidroja Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieks Jānis Palamarčuks.

– Ko dara būvinspektors, ja dzīvokļa īpašnieks neatver durvis?

– Tā gadās, un līdz šim tā bijusi nopietna problēma. Vispirms būvinspektors rakstiski informē dzīvokļa īpašnieku un divas reizes cenšas iekļūt dzīvoklī. Kas tālāk? Mēs vērsāmies ministrijā pēc skaidrojumiem un ieteikumiem, kā inspektoriem iekļūt aizslēgtos dzīvokļos. Nekādu atbalstu un skaidrojumus nesaņēmām, un tas mūs pamudināja meklēt savu problēmas risinājumu.

– Ko jūs izdomājāt?

– Tagad sūtām dokumentus uz tiesu, sagaidām pozitīvu lēmumu un iekļūstam dzīvoklī ar tiesu izpildītāja vai policijas palīdzību. Vienīgā bēda, ka tas prasa daudz laika, tāpēc nevaram apsolīt kaimiņu dzīvokļu īpašniekiem, ka problemātisko mājokli apsekosim pēc vienas vai divām dienām.

– Vai tas var notikt pēc gada?

– Nē, pēc pāris mēnešiem.

– Vai bieži nākas aicināt talkā tiesu izpildītājus?

– Mēs tikai nesen sākām praktizēt šādu paņēmienu un pagaidām tiesu izpildītāju palīdzību esam izmantojuši tikai atsevišķos gadījumos. Bet es jau nesaku, ka Būvinspekcijas darbiniekus vispār neielaiž dzīvokļos. Nē, Latvijā viss nav nemaz tik slikti! Ir tikai atsevišķi indivīdi, kas atļaujas konfliktēt. Saskaņā ar Civillikumu viņiem patiešām ir tiesības uz mājokļa neaizskaramību, kamēr tiesa nav lēmusi citādi.

– Kādi ir būvinspektora pienākumi, ierodoties pārbaudīt sūdzību par nelikumīgu remontu dzīvoklī?

– Mēs pārbaudām dzīvokļa plānojuma atbilstību projektam vai inventarizācijas plānam, pēc tam sagatavojam atzinumu par atklātajiem faktiem, norādām vainīgo personu, saucam to pie administratīvās atbildības un uzdodam likvidēt nelikumīgas būvniecības sekas.

Sodi nav lieli

– Vai Būvvalde var uzlikt naudas sodu dzīvokļa īpašniekam, kurš nelikumīgi veicis dzīvokļa remontu?

– Pamatojoties uz mūsu protokolu, tādu lēmumu pieņem Rīgas domes Administratīvā komisija, – pastāstīja Inguss Vircavs. – Fiziskām personām var tikt piemērots naudas sods no 71 līdz 711 eiro, juridiskām – no 284 līdz 4268 eiro apmērā.

– Jā, naudas sodi Latvijā patiesi nav lieli.

– Taču ar naudas sodu vien vainīgās personas sodīšana neaprobežojas. Būvvalde pieņem lēmumu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu.

– Ko tas nozīmē?

– Paskaidrošu ar piemēru. Ja mēs esam pieķēruši dzīvokļa īpašnieku sienas patvaļīgas nojaukšanas brīdī, darbs tiek apstādināts. Ja īpašnieks ir paspējis sienu nojaukt, iespējami divi varianti. Ja mājas konstrukcija pieļauj sienas nojaukšanu, dzīvokļa īpašniekam uzliek par pienākumu vērsties pie arhitekta, izstrādāt renovācijas karti un saskaņot to ar Būvvaldi. Vienīgā atšķirība no likumīgas renovācijas gaitas ir tā, ka dzīvokļa īpašnieks renovācijas karti saskaņo pēc darba pabeigšanas un naudas soda samaksāšanas.

„Bet sienu palūgsim nolikt vietā!”

– Kas notiek, ja sienu nedrīkstēja nojaukt?

– Ja cilvēks ir patvaļīgi mainījis plānojumu un tas apdraud mājas konstrukcijas, kā arī tad, ja, būdams viens no mājas īpašniekiem, viņš darbus nav saskaņojis ar kaimiņiem un nevar to izdarīt pēc remonta pabeigšanas, Būvvalde uzliek īpašniekam par pienākumu atjaunot konstrukcijas.

– Īpašnieki tādam lēmumam pakļaujas?

– Mums ir tiesības likt lietā piespiedu līdzekļus. Ja cilvēks norādītajā laikā nav izpildījis mūsu prasības, mēs to fiksējam protokolā, pieprasām paskaidrojumu un pieņemam lēmumu par tā dēvēto piespiedu līdzekļu piemērošanu. Iesākumā no cilvēka tiek piedzīta neliela summa, daži desmiti latu.

– Un ja tas nelīdz?

– Mums ir tiesības kaut katru nedēļu pārbaudīt dzīvokli un piemērot jaunus naudas sodus, turklāt summa pastāvīgi palielināsies. Nelaime tā, ka Būvinspekcijas darbības ir pakļautas Administratīvā procesa likumam un var tikt apstrīdētas. Ņemot vērā mūsu tiesu pārslogotību, reizēm parāda piedzīšanas process ilgst gadiem. Mūsu mērķis ir panākt, lai vainīgie saprastu, ka lētāk un vienkāršāk ir atjaunot komunikācijas nekā maksāt „piespiedu līdzekļus”.

Kam jābalsta griesti?

– Labi, jūs gadiem tiesājaties ar patvaļīgiem pārbūvētājiem, bet pārbūvētāju kaimiņi tai pašā laikā ar satraukumu vēro, ka plaisas griestos kļūst aizvien platākas, un baidās, ka pārsegumi var gluži vienkārši iebrukt. Vai tā drīkst būt?

– Mēs nevaram ar krūtīm mesties uz ambrazūras un ar pleciem balstīt griestus. Par ēkas saglabāšanu un drošību atbildīgi ir tās īpašnieki vai līdzīpašnieki dzīvokļu īpašnieku personā. Ja kaut kāda iemesla dēļ pārsegumos parādās plaisas un ir manāmi konstrukciju bojājumi, dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta ēkas tehniskā apsekošana, ko veic sertificēti būvinženieri.

– Ko tāda apsekošana var dot?

– Būvinženieris noteiks plaisu rašanās cēloni. Ja cēlonis ir nelikumīgi būvdarbi, cietušajiem iedzīvotājiem jāsniedz tiesā prasība pret kaimiņiem, kuri pārkāpuši noteikumus, un civiltiesiskā kārtībā jāpieprasa zaudējumu atlīdzināšana un defektu novēršana.

– Ja man ir šaubas par remonta likumību augšējā dzīvoklī, vai varu prasīt, lai kaimiņš uzrāda darbu saskaņošanas dokumentus?

– Prasīt jau varat, bet kaimiņam ir tiesības šos dokumentus nerādīt. Precīzāku informāciju iespējams saņemt no mājas pārvaldnieka vai nepastarpināti Rīgas pilsētas būvvaldē.

Ar plaisām – uz tiesu

– Vai eksistē kādas fiziskas pazīmes, kas liecina, ka kādā no mājas dzīvokļiem tiek veikti bīstami remonta darbi?

– Ja koplietošanas telpās vai dzīvokļos parādījušās svaigas plaisas, tas var būt iegansts, lai vērstos Būvvaldē pēc informācijas. Bet atcerieties, ka plaisas var rasties arī saskaņota remonta gaitā, piemēram, nepareizi izraudzītas renovācijas metodikas dēļ. Šādā gadījumā cietušā dzīvokļa īpašniekam vai dzīvokļu īpašnieku kopībai (ja cietis kopīpašums) tāpat jāvēršas pie sertificēta būvinženiera, lai tas veiktu tehnisko apsekošanu un noteiktu plaisu rašanās cēloni. Ja izrādīsies, ka plaisas radījis nekvalitatīvs remonts kādā atsevišķā dzīvoklī, cietušie var civiltiesiskā kārtībā pieprasīt no vainīgā zaudējumu atlīdzināšanu.

– Kam jāuzmana, vai koplietošanas telpās nav parādījušās plaisas?

– Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 teikts, ka pārvaldniekam reizi gadā jānodrošina mājas tehniskā apsekošana. Tās laikā tiek fiksēta jaunu plaisu vai citu bojājumu parādīšanās.

Sūdzības par caurulēm arī pieņem

– Mūsu lasītāji nereti ziņo par kaimiņiem, kuri remonta gaitā pārvietojuši komunikācijas un tādējādi nodarījuši kaitējumu visai mājai. Piemēram, vienā gadījumā jaunie dzīvokļa īpašnieki bija pārvietojuši vannu, kā rezultātā apakšējiem kaimiņiem nosprostojās ūdens notece kanalizācijā. Noteikumu pārkāpēji noslēdz ventilāciju, un visa māja paliek bez svaiga gaisa pieplūdes, bez projekta uzliek jaunus apkures radiatorus ar termoregulatoriem un laiku pa laikam noslēdz siltumu visā stāvvadā. Vai Būvvalde izskata arī tādas sūdzības?

– Jā, cietušajiem ir jāvēršas Būvvaldē. Mēs veiksim pārbaudi un noteiksim nelaimes cēloni. Arī jebkurai iekšējo inženierkomunikāciju pārbūvei nepieciešama renovācijas apliecinājuma karte, tikai šo karti saskaņo nevis ar Būvvaldi, bet gan ar namu pārvaldi, tāpēc iedzīvotājiem vispirmām kārtām jāvēršas pie pārvaldnieka un jānoskaidro, vai attiecīgā dzīvokļa īpašnieks ir saņēmis atļauju pārvietot caurules. Ja jautājums nav saskaņots, nākamais solis ir sūdzība Būvvaldei.

– Ko jūs darāt, lai aizsargātu iedzīvotājus?

– Apskatījuši vainīgo dzīvokli, mēs sastādīsim administratīvā pārkāpuma protokolu un nosūtīsim to Rīgas domes Administratīvajai komisijai. Bet ar to arī mūsu darbs beigsies, jo mums nav tiesību pieņemt lēmumu par komunikāciju atjaunošanu. To iedzīvotāji no vainīgās personas var prasīt tiesas ceļā.

Fakts

Rīgas pilsētas būvinspekcijā strādā 15 būvinspektori. Inspekcijas vadītājs Jānis Palamarčuks saka, ka ar to pilnīgi pietiekot: „Pēc reorganizācijas 2013. gadā mēs dubultojām pārbaužu skaitu, gada laikā apsekoti 4000 objektu”.

Rīgas pilsētas būvvaldes adrese

Rīga, Amatu iela 4, LV-1050. Klientu apkalpošanas centra tālruņi – 67105800, 67012889.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!