Viss kas jāzin par savu māju!

Svarīgākais no «Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma» Drukāt E-pasts
Svētdiena, 20 septembris 2009 00:00

(...)

2.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt dzīvojamo māju ekspluatāciju un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā to ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

2) veicināt dzīvojamo māju uzlabošanu visā to ekspluatācijas laikā;

3) nodrošināt ikvienas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību;

4) saglabāt un attīstīt dzīvojamo māju kā vides objektu estētiskās vērtības un līdz ar to arī attiecīgās vides estētiskās vērtības;

5) dzīvojamo māju ekspluatācijas laikā novērst ar sabiedrības un vides drošību saistītus riskus;

6) pilnveidot dzīvojamo māju pārvaldīšanā iesaistīto personu kvalifikāciju, lai uzlabotu pārvaldīšanas darba organizāciju un efektivitāti.

(2) Likums nosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus, dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts un pašvaldības kompetenci šajā jomā.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu neatkarīgi no tā, kas ir dzīvojamās mājas īpašnieks, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

4.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi ir šādi:

1) pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā;

2) pēc iespējas optimālu pārvaldīšanas darba metožu izvēle, tajā skaitā optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošana, samērojot tos ar dzīvojamās mājas īpašnieka maksātspēju;

3) sniegto pakalpojumu saturs un kvalitāte nodrošina pārvaldāmās dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā;

4) indivīda drošības vai veselības aizskāruma nepieļaujamība pārvaldīšanas procesā;

5) apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas nodrošināšana pārvaldīšanas procesā.

5.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

(2) Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā.

6.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver:

1) obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības;

2) citas pārvaldīšanas darbības.

(2) Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas:

1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk – uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope,

b) apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana,

c) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts,

d) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana,

e) dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana;

2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā:

a) pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana,

b) attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana,

c) finanšu uzskaites organizēšana;

3) dzīvojamās mājas lietas (turpmāk – mājas lieta) vešana;

4) līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku;

5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.

(3) Citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītās darbības.

(4) Viendzīvokļa mājas īpašniekam nav saistoši šā panta otrās daļas 2.punkta noteikumi.

(...)

11.pants. Pārvaldīšanas līguma nosacījumi

(...)

Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.

(2) Pārvaldīšanas līgumā norādāmas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

1) līdzēji;

2) tās dzīvojamās mājas adrese, kurā veicams pārvaldīšanas uzdevums;

3) pārvaldniekam uzdotās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības atbilstoši šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktajam;

4) pārvaldniekam uzdotās citas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai veicamās pārvaldīšanas darbības atbilstoši šā likuma 6.panta trešajā daļā noteiktajam;

5) termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pārvaldnieka rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu;

6) kārtība, kādā pārvaldnieks sniedz informāciju dzīvojamās mājas īpašniekam;

7) jautājumi, kuros dzīvojamās mājas īpašnieks pilnvarojis pārvaldnieku pieņemt lēmumus viņa vietā, slēgt līgumus viņa vietā, kā arī veikt maksājumus un saņemt maksājumus, pārstāvēt dzīvojamās mājas īpašnieku tiesā;

8) ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saistīto pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, atsevišķi norādot:

a) attiecīgu obligāto izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

b) citu ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu saistīto izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

c) atlīdzību par pārvaldīšanu, ja līdzēji par tādu vienojas, kā arī šīs atlīdzības noteikšanas un maksāšanas kārtību;

9) noteikumi, kas reglamentē ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanu valsts un pašvaldības iestādēm;

10) pārpilnvarojuma apjoms, ja līdzēji vienojas par pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošanu;

11) pārvaldīšanas līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

12) no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas kārtība līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas gadījumā;

13) pārvaldīšanas līguma termiņš;

14) pārvaldnieka atbildības apjoms un iestāšanās brīdis.

12. pants. No pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšana

(1) No pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības un lietas nododamas atbilstoši nodošanas-pieņemšanas aktam. Šis akts ir pārvaldīšanas līguma neatņemama sastāvdaļa.

(2) Uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, nodrošināt pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo lietvedību, tajā skaitā:

1) mājas lietu vai atsevišķus tās dokumentus;

2) dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu;

3) citas lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

(3) Izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar nodošanas-pieņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam:

1) saskaņā ar šā panta otro daļu viņam nodoto lietvedību;

2) ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz nodošanas-pieņemšanas aktā norādīto dienu;

3) neizlietotos uzkrājumus (mantu, finanšu līdzekļus, tajā skaitā naudu, u.c.) uz nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas dienu;

4) pārvaldīšanas laikā par dzīvojamās mājas īpašnieka līdzekļiem iegūto mantu un pārvaldniekam valdījumā vai lietošanā nodoto mantu;

5) uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības;

6) citas saistības un lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

13.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālā kvalifikācija

(1) Pārvaldnieks ir tiesīgs veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja ir ieguvis dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus. Ja pārvaldnieks ir juridiskā persona, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas līgumā uzdoto pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā mājā.

(2) Ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams:

1) īpašniekam, kurš pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju;

2) īpašniekam, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) īpašnieku veidotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības darbiniekam, kā arī pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības biedram, kurš veic attiecīgo pārvaldīšanas darbību un pats ir dzīvojamās mājas īpašnieks.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos dzīvojamās mājas īpašnieks ir juridiskā persona, šādas mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments vajadzīgs tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas uzdevumu.

(4) Profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un to pārvalda:

1) pats dzīvojamās mājas īpašnieks;

2) dzīvojamās mājas īpašnieks, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) dzīvojamās mājas īpašnieku veidota dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība vai biedrība.

14.pants. Pārvaldnieka kompetence

(1) Pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma apjomu, tā izpildes noteikumus un kārtību nosaka pārvaldīšanas līgums.

(...)

(2) Pārvaldnieka pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka saistībām, kas izriet no pārvaldīšanas uzdevuma, kā arī – pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma – par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu.

(3) Pārvaldnieka pienākums ir rakstveidā brīdināt dzīvojamās mājas īpašnieku par nepieciešamajiem steidzami veicamajiem pasākumiem dzīvojamās mājas pasargāšanai no bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, kā arī aprēķināt šo pasākumu paredzamās izmaksas.

(4) Pārvaldnieka pienākums ir informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar viņa dzīvokļa īpašumu un ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses.

(5) Pārvaldnieks ir tiesīgs saņemt viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansiālo nodrošinājumu.

(6) Dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot:

1) savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai;

2) dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.).

(7) Dzīvojamo māju atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, vest prāvas, izdarīt pārjaunojumus, kā arī veikt un saņemt maksājumus pārvaldnieks drīkst tikai tad, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.

15.pants. Pārvaldīšanas darba plāns un pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi

(1) Ar šajā likumā noteikto pārvaldīšanas darba plānu pārvaldnieks rakstveidā iepazīstina dzīvojamās mājas īpašnieku ne retāk kā reizi gadā.

(2) Pārvaldnieka pienākums ir vismaz reizi gadā pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā rakstveidā sniegt pārskatu dzīvojamās mājas īpašniekam par šajā likumā noteiktajiem pārvaldnieka veiktajiem pārvaldīšanas uzdevumiem, tajā skaitā pārskatu par pārvaldniekam nodoto finanšu līdzekļu un mantas izlietošanu.

(...)

18.pants. Pārvaldnieku reģistrs

(1) Ikviena persona, kura atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām prasībām un noslēgusi pārvaldīšanas līgumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku, kā arī dzīvokļu īpašnieku veidota sabiedrība vai biedrība, kura uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata pati pārvalda dzīvojamo māju, mēneša laikā no pārvaldīšanas līguma noslēgšanas reģistrējas pārvaldnieku reģistrā (turpmāk arī – reģistrs), iesniedzot reģistra amatpersonai likumā noteiktos dokumentus.

(2) Fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga reģistrēties pārvaldnieku reģistrā arī tad, ja vēlas piedāvāt pārvaldnieka pakalpojumus, atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām prasībām, taču nav saņēmusi pārvaldīšanas uzdevumu un nav noslēgusi pārvaldīšanas līgumu.

(3) Pārvaldnieku reģistrā nav jāreģistrējas viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī daudzdzīvokļu mājas īpašniekam, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju, kuras kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem.

(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistram iesniegtajiem dokumentiem.

(5) Reģistra vešanas un aktualizēšanas kārtību, reģistram iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus, kā arī par reģistra vešanu atbildīgo amatpersonu nosaka Ministru kabinets.

(...)

21.pants. Norīkotā pārvaldnieka iecelšana

(1) Norīkotā pārvaldnieka iecelšanu var ierosināt:

1) persona, kuras tiesības aizskartas saistībā ar šā likuma vai citu ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistīto normatīvo aktu izpildi;

2) institūcija, kuras kompetencē ir dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzība.

(2) Attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība), veicot tai likumā noteiktās funkcijas un ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, ieceļ dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ja dzīvojamās mājas:

1) īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai nav uzdevis to veikt pārvaldniekam un tā rezultātā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide (turpmāk – apdraudējums);

2) pārvaldīšana tiek veikta tā, ka tiek radīts apdraudējums.

(3) Pašvaldība ir tiesīga iecelt dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai nav uzdevis to veikt pārvaldniekam un tā rezultātā var tikt radīts apdraudējums cilvēku dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai videi (turpmāk – iespējams apdraudējums).

(4) Pašvaldība pieņem lēmumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu, ja iepriekš:

1) konstatēts fakts, ka dzīvojamā mājā netiek veiktas šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās pārvaldīšanas darbības vai kāda no tām un tā rezultātā tiek radīts apdraudējums (šā panta otrā daļa) vai var tikt radīts apdraudējums (šā panta trešā daļa);

2) dzīvojamās mājas īpašniekam pēc šīs daļas 1.punktā minētā fakta konstatēšanas nekavējoties nosūtīts rakstveida paziņojums, kurā:

a) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā – norādīts termiņš, kādā novēršams apdraudējums, izteikts brīdinājums par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu apdraudējuma nenovēršanas gadījumā, kā arī brīdinājums par iespēju atteikt pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto palīdzību dzīvojamās mājas renovācijai vai restaurācijai,

b) šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā – norādīts termiņš, kādā novēršami apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, un izteikts brīdinājums par iespēju atteikt pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto palīdzību dzīvojamās mājas renovācijai vai restaurācijai;

3) konstatēts, ka brīdinājumā norādītajā termiņā apdraudējums vai apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, nav novērsti un īpašnieks nav arī uzsācis nekādus pasākumus, lai to novērstu.

(5) Apdraudējuma novēršanas termiņš nosakāms ne mazāks par trim mēnešiem. Pašvaldība ir tiesīga:

1) noteikt īsāku termiņu apdraudējuma novēršanai, pamatojoties uz cilvēku dzīvības, veselības, drošības, īpašuma vai vides apsvērumiem;

2) pagarināt attiecīgo termiņu, ja dzīvojamās mājas īpašnieks pašvaldības norādītajā termiņā pēc brīdinājuma saņemšanas iesniedz informāciju un to pamatojošus dokumentus par darbībām, kas uzsāktas, lai novērstu apdraudējumu vai apstākļus, kas var radīt apdraudējumu.

(6) Norīkoto pārvaldnieku ieceļ:

1) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā – uz laiku, līdz tiek novērsts lēmumā minētais apdraudējums un dzīvojamās mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona uzsāk dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;

2) šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā – uz laiku, līdz tiek novērsti apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, un dzīvojamās mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona uzsāk dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

(...)

25.pants. Norīkotā pārvaldnieka kompetence

(1) Norīkotā pārvaldnieka pienākums ir pašvaldības lēmumā norādītajā termiņā novērst dzīvojamai mājai esošo vai iespējamo apdraudējumu un vienlaikus veikt šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības.

(2) Šā likuma 27.panta trešajā daļā minētās dzīvojamās mājas telpu īrniekiem un nomniekiem ir pienākums atlīdzināt norīkotajam pārvaldniekam pašvaldības lēmumā noteiktos obligātos izdevumus atbilstoši to lietošanā esošo telpu platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar attiecīgās telpas lietošanu.

(...)

(4) Norīkotajam pārvaldniekam nav tiesību iemitināt pārvaldāmās dzīvojamās mājas dzīvojamās un nedzīvojamās telpās jaunus īrniekus (arī īrnieku ģimenes locekļus) un nomniekus, slēgt īres un nomas līgumus par telpu lietošanu.

(...)

(6) Pēc tam, kad beidzies pašvaldības lēmumā noteiktais apdraudējuma vai iespējamā apdraudējuma novēršanas termiņš, norīkotais pārvaldnieks iesniedz pašvaldībai rakstveida pārskatu par veiktajiem darbiem un izlietotajiem līdzekļiem.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības attiecībā uz piesaistīto zemesgabalu dzīvojamās mājas īpašnieks veic līdz brīdim, kad ir noslēgta vienošanās ar zemesgabala īpašnieku par zemesgabala lietošanu un uzturēšanu.

2. Dzīvojamās mājas lieta atbilstoši šā likuma 8.panta prasībām iekārtojama līdz 2011.gada 30.jūnijam.

3. Daudzdzīvokļu mājai, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, mājas lieta glabājas pie pārvaldnieka, ja dzīvokļu īpašnieki nav noteikuši citādi. Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības iepazīties ar mājas lietu bez ierobežojumiem.

4. Pārvaldīšanas līgumi, kas ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās dienā, bet neatbilst šā likuma noteikumiem, līdz 2011.gada 31.decembrim saskaņojami ar šā likuma noteikumiem.

5. Līdz 2011.gada 31.decembrim pārvaldīšanas darbības (uzdevumu) daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir tiesīga veikt ikviena persona, kura ieguvusi dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot šo pārejas noteikumu 6.punktā minēto gadījumu.

6. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir noslēgušas attiecīgu dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumus, ir tiesīgas turpināt pildīt saskaņā ar līgumu uzņemtās pārvaldnieka saistības neatkarīgi no tā, vai šo personu kvalifikācija atbilst šā likuma 13.panta prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim.

7. Pirms privatizētas valsts vai pašvaldību dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, pārvaldniekam ir tiesības dzīvokļu īpašnieku vārdā slēgt līgumus šā likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “b” apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vērsties tiesā pret dzīvokļa īpašnieku par minēto pakalpojumu maksas parādu piedziņu un par pārvaldīšanas izdevumu atbilstošās daļas maksājumu parādu piedziņu, ja pirms tam vismaz mēnesi iepriekš parādnieks ir brīdināts par maksājuma parādu.

8. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod:

1) dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumus;

2) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumus;

3) noteikumus par kārtību, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītas darbības;

4) noteikumus par mājas lietas vešanas un aktualizēšanas kārtību.

Tagi:
 
© 2012 Darīsim KOPĀ!