Viss kas jāzin par savu māju!

Dalītais īpašums – kas būs tālāk? Drukāt E-pasts
Ceturtdiena, 14 marts 2019 19:36

Saeimā ir notikusi diskusija par saimnieku zemi zem daudzdzīvokļu mājām, valstij trūkst 300 miljoni eiro zemesgabalu izpirkšanai

Šonedēļ Saeimā notika plaša diskusija par dalītā īpašuma izbeigšanas jautājumu. Politiķi un Tieslietu ministrijas eksperti izskatīja sasāpējušā saimnieku zemju jautājuma atrisināšanas variantus.

Laiks no vārdiem pāriet pie darbiem!

– Dalītā īpašuma attiecības Latvijā pastāv jau vairāk nekā 25 gadus, un visi likumu grozījumi vai papildinājumi, kas izdarīti un pieņemti iedzīvotāju un zemes īpašnieku attiecību noregulēšanai, līdz šim nav atrisinājuši galveno – mājas un zem tās esošās zemes apvienošanu vienotā īpašumā, – paziņoja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. – Ir jārod risinājums, kurš izbeigs dalītā īpašuma pastāvēšanu un māju un zem tās esošo zemesgabalu padarīs par vienotu nekustamo īpašumu. Risinājumam jābūt maksimāli pieņemamam abām dalītā īpašuma attiecībās iesaistītajām pusēm – kā mājas dzīvokļu, tā zemju īpašniekiem.

Tieslietu ministrija diskusijā piedalījās ar sabiedrībai jau zināmo Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu, savukārt biedrība Tauta pret zemes baroniem dalījās ar savu redzējumu par zemju zem mājām izpirkšanas iespējām. Drosmīgu risinājumu piedāvāja parlamenta deputāts Viktors Valainis, kura prezentācijai bija dots nosaukums Piespiedu nomas attiecībās iesaistītajām pusēm zemi atpirks valsts vai pašvaldība.

Katru no piedāvājumiem eksperti apsprieda atsevišķā paneļdiskusijā. Nu pienācis laiks ķerties pie reālas saimnieku zemes jautājuma risināšanas.

Petīciju atlika tālākajā atvilktnē

Dalītā īpašuma jautājums Latvijā ir ļoti saasināts. Valstī ir 3677 privatizētas daudzdzīvokļu mājas, kuras izvietojušās uz 7354 trešajām personām piederošiem zemesgabaliem. Ik gadu 111 000 šo māju dzīvokļu īpašnieki zemju īpašniekiem maksā simtiem tūkstošus eiro par zemes nomu. Pēc zemju kadastrālās vērtības paaugstināšanas nomas maksa daudzām ģimenēm ir kļuvusi par ļoti smagu vai pat nepanesamu slogu. Atcerēsimies, ka 2018. gadā Saeima pirmajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kurš bija izstrādāts darba grupā deputāta Viktora Valaiņa vadībā. Likumprojekts piedāvāja dzīvokļu īpašniekiem patstāvīgi izpirkt no zemes īpašnieka zem mājas esošo zemi pēc kadastrālās vērtības, tomēr vairākums dzīvokļu īpašnieku šādu piedāvājumu noraidīja. Jāatceras, ka jau 2017. gadā sabiedrības platformā ManaBalss.lv tika izveidota iniciatīva Zemei zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā, kurā tika piedāvāts zemi zem mājām izpirkt par tās kadastrālo vērtību 2003.–2005. gadā. Pirms šis uzsaukums tika nodots Saeimā, to bija parakstījuši 12 000 valsts iedzīvotāju.

Diemžēl līdz šai dienai iniciatīvas liktenis nav skaidrs, izskatās, ka visticamākais variants ir tautas gribas izpausmes nolikšana kaut kur tālāk no acīm.

Trīs dzīvokļu īpašnieku jautājumi

Savu viedokli izteica viens no tautas iniciatīvas autoriem Marks Tarasovs.

– Sarežģīto situāciju ar dalīto īpašumu radīja valsts – Saeima un valdība –, tādēļ tai bez jebkādas pretošanās jāatdod mums zeme, – uzskata iedzīvotāju pārstāvis. – Nezin kāpēc Lietuva un Vācija spēja rast ļoti vienkāršu un skaidru saimnieku zemju jautājuma atrisināšanas veidu, bet Latvija izvēlējās iet savu ceļu, pieļaujot klaju nekaunību.

Iniciatīvas autori uzskata, ka valsts ir pieļāvusi ne mazums aplamību zemju denacionalizācijas laikā.

– Pirmkārt, arhīvā nenotika rūpīga dokumentu pārbaude, lai pārliecinātos, vai zemes īpašnieki līdz Latvijas okupācijai 1940. gada 21. jūlijā bija pilnībā nokārtojuši pirkumu – līdz galam norēķinājušies par zemesgabalu. Ir dati, ka tādi bija tikai aptuveni 5% īpašnieku. No tā izriet, ka lielākais vairums uzrādīto īpašumu apliecinošo dokumentu vispār nebija derīgi. Otrkārt, privatizācijas komisija zemi zem mājām, kuras uzbūvētas no 1945. līdz 1990. gadam, īpašniekiem atdeva, par to neinformējot šo māju dzīvokļu īpašniekus, t.i. liedzot viņiem pirmpirkuma tiesības uz zemes izpirkumu. Treškārt, nenotika šo zemju vērtības pārskatīšana sakarā ar kadastrālās vērtības pieaugumu. Jāatceras, ka līdz Otrajam pasaules karam lielas pilsētas teritorijas bija purvaines un smilšu lauki ar vienu kadastrālo vērtību, bet tagad tie ir apbūvēti un labiekārtoti pilsētu mikrorajoni ar labu infrastruktūru un pavisam citu kadastrālo vērtību.

Neviens nevar apgalvot, ka bijušajiem īpašniekiem nepienākas nekas, tikai viņiem vajadzēja saņemt kompensāciju naudā vai pēc vērtības līdzīgā zemesgabalā, kuru pēc tam var pārdot.

Ko piedāvā iniciatīvas autori?

12 000 iedzīvotāju parakstītā iniciatīva Zemei zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā piedāvā visai radikālu situācijas risinājumu.

Marka Tarasova atsūtītais risinājums:

■ zemesgabals, kas ir funkcionāli nepieciešams daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai, jānodod šīs mājas iedzīvotāju vai iedzīvotāju biedrības īpašumā vai arī nomā;

■ ja dzīvokļu īpašnieki no zemes īpašnieka zemi atpērk, tad atpirkšana notiek pēc 2003.–2005. gada zemesgabala kadastrālās vērtības;

■ zemes īpašniekam ir tiesības saņemt citu – līdzvērtīgu zemesgabalu, kas viņam piešķirts ar Ministru kabineta lēmumu;

■ zemesgabalā, kas palicis īpašnieka īpašumā, viņš var veikt saimniecisko darbību pēc paša ieskatiem, bet ar nosacījumu, ka netiek pasliktināti mājas vai apkārtējo māju iedzīvotāju dzīves apstākļi;

■ ja dzīvokļu īpašnieku kopība vai biedrība pieņem lēmumu zemi neizpirkt, tad viņi maksā īpašniekam nomas maksu 3% no zemes kadastrālās vērtības līguma noslēgšanas dienā, ar nosacījumu, ka zemes īpašnieks apņemas par saviem līdzekļiem nodrošināt zemesgabala kopšanu, gājēju celiņu un braucamo ceļu remontu;

■ ja zemes īpašnieks nepiekrīt šādiem nosacījumiem, tad dzīvokļu īpašnieki mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu izpērk par kadastrālo vērtību, kāda bija spēkā 2003.–2005. gadā.

Cietuši 350 000 Latvijas iedzīvotāji

Saeimā iedzīvotāju parakstītā iniciatīva tika iesniegta 2018. gada aprīlī. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas iesniedzējus, kuri atgādināja, ka 1991. gadā veiktā zemes reforma ir skārusi 350 000 Latvijas iedzīvotāju – dzīvokļu īpašnieku un viņu ģimenes locekļu – intereses. 2018. gada septembrī deputāti vienbalsīgi nobalsoja par iniciatīvas nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā. Jāatzīst, ka tālākais tautas iniciatīvas liktenis ir visai dīvains. 13. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija izskatīja iniciatīvu un nosūtīja premjerministram Mārim Kučinskim vēstuli ar lūgumu izskatīt iespēju valstij kļūt par dzīvokļu un zemju īpašnieku konflikta vidutāju. Pēc būtības komisija valdībai uzdeva kategorisku jautājumu: „Vai valsts var atpirkt saimnieku zemi, lai pēc tam atrisinātu dalītā īpašuma jautājumu bez privātīpašnieku piedalīšanās?”

Valdība: naudas nav

Saprotams, ka pirms vēlēšanām Ministru kabinets neizteica viedokli par tik bīstamu jautājumu, taču tieši pēc mēneša valdības sēdē Saeimai tika noformulēta šāda atbilde: „(..) Valstij tiek piedāvāts vispirms iegādāties īpašumā visu zemi zem daudzdzīvokļu mājām un tikai pēc tam pakāpeniski to nodot šo māju dzīvokļu īpašniekiem, izmantojot jaunu kompensācijas modeli, kuram pat uzmetums šobrīd nav skaidrs. Lai novērtētu valsts iespēju iegādāties visu zemi zem daudzdzīvokļu mājām, ir jāzina izdevumu apjoms un valsts budžeta iespējas.

Interesanti, ka pēc Valsts zemesgrāmatas vērtējuma 2015. gadā minēto 7354 privāto īpašnieku īpašumā esošās zemes kadastrālā vērtība ir 130–180 miljoni eiro, bet tās tirgus vērtība – no 173 līdz 240 miljoniem eiro. Šo gadu laikā zemju vērtība var būt arī augusi.

Tikai zemes vērtība – tas ir viens no faktoriem, kas ietekmē kopējās izmaksas… Droši var apgalvot, ka dalītā īpašuma izbeigšana, kuras ietvaros valsts iegūs īpašumā zemi zem privatizētajām ēkām, tai izmaksās kā minimums 300 miljonus eiro…”

Atbildība atkal tiek uzkrauta Saeimai

No valdības sniegtās atbildes top skaidrs, ka valstij šādas naudas budžetā nav. Ministru kabinetā uzskata, ka likumprojektā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums iestrādātais dalītā īpašuma izbeigšanas mehānisms ir uzskatāms par pārdomātu risinājumu sarežģītās situācijas izbeigšanai: „Tā kā 2018. gada 19. aprīlī minētais likumprojekts jau tika pieņemts pirmajā lasījumā, Ministru kabinets uzskata, ka arī tālākajam darbam dalītā īpašuma izbeigšana modeļa izstrādei jānoris Saeimā.”

Kā redzam, valdība joprojām turpina uzstāt, ka dzīvokļu īpašniekiem saimnieku zeme ir jāizpērk par personīgajiem līdzekļiem. Sekosim, kādu notikumu pavērsienu piedzīvos darbs pie likumprojekta par piespiedu dalītā īpašumu izbeigšanu pēc Saeimas diskusijas rezultātiem.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!