Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Saeima: kur iestrēguši tiešie norēķini?

Rudens sākumā Saeima mums solīja grandiozas pārmaiņas ar mājokļiem un komunālajiem pakalpojumiem saistītajos likumos. Tika runāts par tiešiem norēķiniem, komunālā parāda piesaisti dzīvoklim utt. Taču jau oktobrī visas runas pieklusa. Mēs vērsāmies pie Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāja Aleksandra Sakovska, lai uzzinātu, kur palikušas solītās pārmaiņas.

Lūk, ko pastāstīja Aleksandrs Sakovskis:

– Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā gaida trešo lasījumu. Likumprojektam iesniegts daudz priekšlikumu. Piemēram, sākotnēji bija domāts, ka tiešo norēķinu sistēma visās mājās stāsies spēkā automātiski un atgriezties pie vecās samaksas kārtības māja varēs tikai ar īpašnieku kopsapulces lēmumu. Taču trešajam lasījumam tika iesniegts labojums, kas paredz, ka pāreja uz tiešajiem norēķiniem notiks nevis automātiski, bet gan ar īpašnieku lēmumu. Jūtat atšķirību?

Lasīt tālāk...

Dzīvokļu īpašnieki diezgan slikti orientējas Latvijas likumos

Rīgā dzīvokļu īpašnieki diezgan slikti orientējas Latvijas likumos, sacīja Rīgas ūdensapgādes uzņēmuma «Rīgas ūdens» valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa.

«Man šķiet, ka daļa no negatīvām emocijām, kas tiek vērstas pret «Rīgas ūdeni», skaidrojamas ar to, ka dzīvokļu īpašnieki, diemžēl, diezgan slikti orientējas tajā likumdošanā, kas Latvijā ir noteikta. Mūsu cilvēki, piedaloties [dzīvokļu īpašnieku] sapulcēs, ar lielu pārsteigumu konstatēja, ka dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka namu apsaimniekotāju ir izvēlējies «Rīgas ūdens», nevis viņi paši. Diemžēl, tāda ir tā reālā situācija,» sacīja Kalniņa.

Viņa piebilda, ka «Rīgas ūdens» pārstāvji iet uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm un skaidro situāciju.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotājiem – jaunas tiesības un pienākumi

Augustā Ekonomikas ministrija iesniedza valdībai neviennozīmīgi vērtējumus grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā. Ja pēc Ministru kabineta likumprojektu apstiprinās Saeima, kopsapulci jūsu mājā varēs sasaukt jebkurš garāmgājējs. Toties neviens kaimiņš nevarēs pārdot dzīvokli ar parādiem un pazust nesamaksājis.

Turpmāk bez parāda samaksas ne soli!

Dzīvokļa īpašuma likums stājās spēkā tikai pirms diviem gadiem, bet nu jau vajadzīgi grozījumi. Ekonomikas ministrija izstrādājusi veselu uzlabojumu paketi, lai likumu padarītu stingrāku.

Lasīt tālāk...

Jauni spēles noteikumi

Septembra vidū Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos Nr. 1013, kas nosaka kārtību, kādā mēs norēķināmies par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Gatavojieties! Dzīvokļu īpašniekus gaida pārmaiņas, kas ne visiem šķitīs patīkamas.

Kā ir bijis līdz šim?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 tika pieņemti 2009. gadā ar nolūku ieviest Latvijā vienotu komunālo pakalpojumu un māju apsaimniekošanas pakalpojumu apmaksas kārtību. Tie precīzi noteica, kā mājas uzturēšanas izdevumi un maksa par pakalpojumiem tiek sadalīta iedzīvotāju starpā.

Lasīt tālāk...

Kas es esmu: īpašnieks vai bailēs trīcošs radījums?

Latvijas likumi ir tā veidoti, ka lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku pagaidām nevar pilnībā rīkoties ar savu īpašumu. Daudzus lēmumus saistībā ar māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu mūsu vietā pieņem valsts vai pašvaldība. Kāpēc mēs esam tik beztiesiski? Kāpēc tik ilgus gadus brīnāmies, kur paliek mūsu nauda?

No likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izriet, ka ar dzīvokļa privatizēšanu vien ir par maz. Kad dzīvojamā māja ir nodota plānveida privatizācijai, dzīvokļu īpašniekiem jāsapulcējas un jāizlemj, kam turpmāk uzticēt kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Par pārvaldītāju var kļūt dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarots mājas iedzīvotājs vai pat trešā persona, kam uzticību pauduši visi dzīvokļu īpašnieki.

Lasīt tālāk...

Pēc elektrības – uz brīvo tirgu

Ministru kabinets atbalstījis grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka no 2014. gada 1. aprīļa visi elektroenerģijas lietotāji, tai skaitā mājsaimniecības, pirks elektroenerģiju brīvajā tirgū, tātad varēs izvēlēties piegādātāju, kurš piedāvās izdevīgākos nosacījumus.

Jau zināms, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana izraisīs pakalpojuma cenu kāpumu. No 1. aprīļa pārstās darboties Latvenergo „sociālais” tarifs, pēc kura visi iedzīvotāji pirmās 1200 kilovatstundas elektroenerģijas varēja nopirkt par 8,18 santīmiem. Dzīvokļu un māju īpašniekiem piedāvās elektrību par 11,3 santīmiem. Tiesa, personām, kam piešķirts trūcīgā statuss, sola maksāt pabalstu, kas segs starpību starp pašreizējo starta tarifu un jauno cenu. Tomēr lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju par elektrību nāksies maksāt krietni dārgāk.

Metodiskie norādījumi „Par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces norises kārtību”

I. Vispārējie noteikumi

1.1. Visu daudzdzīvokļu mājā privatizēto objektu (dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas) īpašnieku – fizisko vai juridisko personu pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, segt ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus proporcionāli to īpašumā esošajai platībai.

1.2. Dzīvokļu īpašnieki var apvienoties kopsaimniekošanas sabiedrībās vai slēgt līgumus par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot likumdošanas aktus un Ministru kabineta noteikumus.

1.3. Dzīvokļu īpašnieku pirmā kopsapulce sasaucama ar mērķi pieņemt lēmumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu – dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanu vai savstarpēja līguma noslēgšanu Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!