Sākas cīņa pret ūdens zādzībām

Karstā un aukstā ūdens patēriņa skaitītāji rīdzinieku dzīvokļos uzstādīti jau sen, bet daudzi ar to apkopi un rādījumu nolasīšanu saistīti jautājumi joprojām ir palikuši neskaidri. Ko darīt, ja dzīvokļa saimnieks nelaiž savā mājoklī namu pārvaldes pārstāvjus, kuri vēlas pārbaudīt skaitītāju tehnisko stāvokli? Kā rīkoties gadījumā, ja pārbaudītāji dzīvoklī tomēr ir tikuši un konstatējuši, ka skaitītājs ir apzināti sabojāts? Un, beidzot, kā sodīt tos, kuri mājās uzstādītos aparātus aprīkojuši ar magnētu un katru mēnesi namu pārvaldei ziņo, ka nav patērēta ne lāsīte ūdens? Būtībā tādi cilvēki zog naudu saviem kaimiņiem, bet pagaidām viņus pienācīgi pārmācīt nav izdevies.

Būs jauni domes noteikumi

Lai precizētu ar individuālo ūdens skaitītāju uzstādīšanu un apkopi saistītus svarīgus jautājumus, galvaspilsētas pašvaldība izstrādājusi noteikumu projektu „Par Rīgas domes īpašumā un valdījumā esošo daudzdzīvokļu māju iekšējo ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju un ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un lietošanas kārtību”.

Noteikumi pagaidām tiek apspriesti un ir atvērti labojumiem. Izmantojot šo iespēju, Rīgas apsaimniekotāju asociācija uzaicināja uz savu sēdi domes Komunālā departamenta speciālistus. Daudzi jaunā dokumenta punkti izraisīja ilgas diskusijas starp Rīgas domes teorētiķiem un namu pārvalžu praktiķiem.

Vienotas prasības skaitītājiem

Viens no galvenajiem bija jautājums par iedzīvotāju tiesībām pašiem izvēlēties skaitītāja klasi. Rīgas domes noteikumu projekts piedāvā rīdziniekiem divus variantus: vai nu uzstādīt dzīvoklī skaitītāju, vai arī maksāt atbilstoši noteiktajām viena iedzīvotāja patēriņa normām.

Lielāko daļu no mums tas neskar, jo skaitītāji mūsu mājās jau ir. Toties ļoti svarīgs iedzīvotājiem var likties Rīgas apsaimniekotāju asociācijas priekšlikums, ko sēdē darīja zināmu tās vadītājs Igors Trubko.

– Mēs uzskatām, ka namu pārvaldēm jādod tiesības norādīt iedzīvotājiem, kādas klases skaitītāji jāuzstāda dzīvokļos, – paziņoja Igors Trubko.

Šāds noteikums, pēc asociācijas priekšsēdētāja domām, būtu jāievēro visās mājās, kurās pagaidām vēl nav nodibinātas dzīvokļu īpašnieku biedrības.

Ūdens zudumus var samazināt!

– Nē, mēs nepavisam negrasāmies uzstiept iedzīvotājiem firmu, kurā pasūtīt skaitītājus, vai noteikt ūdens mērītāju marku, – precizē namu pārvaldnieks. – Mēs vēlamies tikai to, lai visas individuālās mērierīces atbilstu vienotiem tehniskajiem parametriem, kurus noteiks namu pārvalde.

Pēc Igora Trubko domām, šādi būtu iespējams atrisināt Rīgai tik sāpīgo ūdens zudumu jautājumu. Dažos namos starpība starp kopējā ūdens mērītāja un dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu summu ir patiesi iespaidīga. Iedzīvotāji to redz pēc uzrēķiniem komunālo maksājumu rēķinos. Daļēji pie tā vainīgi ir mūsu dzīvokļos uzstādītie dažādie un ne visai precīzie skaitītāji.

Kādā no Rīgas namu pārvaldēm realizēts pilotprojekts: divās mājās uzstādīti skaitītāji, kuru rādījumus var nolasīt no attāluma. Ūdens zudumi šajos namos samazinājušies līdz 5%. Diemžēl viens otrs iedzīvotājs atteicās tērēt naudu precīziem mēraparātiem un turpina lietot zemākās klases skaitītājus, tāpēc projektā iesaistītajos namos datu nolasīšanas un ūdens zādzību apkarošanas sistēma pagaidām vēl pilnā apjomā nedarbojas.

Vairāk tiesību pārvaldniekam?

Pats par sevi saprotams, ka pēc Rīgas domes noteikumu pieņemšanas namu pārvaldes nemetīsies uzreiz uzspiest iedzīvotājiem no attāluma nolasāmos dārgos skaitītājus. Tomēr tās katrā ziņā centīsies panākt, lai dzīvokļos uzstādītie mēraparāti atbilstu vienotām tehniskajām prasībām.

No Rīgas domes pārstāvju puses izskanēja tikai viens iebildums: skaitītāji ir dzīvokļu saimnieku īpašums, un uzspiest viņiem prasību iegādāties noteikta veida ūdens mērītājus diez vai būtu pareizi.

– Bet namu pārvaldēm pēc likuma ir jāveic pasākumi ūdens zudumu samazināšanai mājās, vienotas prasības visiem individuālajiem skaitītājiem palīdzētu samazināt rādījumu starpību, – uz to atbildēja Igors Trubko. – Turklāt mēs plānojam strādāt tikai ar to namu iedzīvotājiem, kuri pēc privatizācijas nav pārņēmuši nekustamo īpašumu no Rīgas domes bilances un tādējādi ir pārkāpuši likuma prasības. Tieši pārvaldniekam jādod tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus attiecībā uz tām mājām, kur nav izveidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības, lai nodrošinātu to labāku apsaimniekošanu.

Un citas nianses

Vai namu pārvaldes mums diktēs, kādi skaitītāji jālieto, vai arī pagaidām tādas tiesības neiegūs, to izlems Rīgas domnieki. Iepriecina cita lieta: jaunie pašvaldības noteikumi kļūs par īstu lāstu ūdens zagļiem.

Plānots, ka namu pārvalžu pārstāvji apmeklēs mūsu dzīvokļus vismaz divas reizes gadā. Apmeklējumu mērķis būs kontrolēt ūdens skaitītājus. Speciālisti pārbaudīs, vai nav norauta plomba, vai skaitītāja rādījumu sakrīt ar namu pārvaldes rīcībā esošajiem datiem, vai nav pierīkots magnēts, lai varētu zagt ūdeni.

Agrāk tādas pārbaudes namu pārvaldniekiem bija īstā sodība, jo jebkuram iedzīvotājam bija tiesības paziņot: „Dariet, ko gribiet, bet dzīvoklī jūs nelaidīšu!” Tagad Rīgas dome beidzot atradusi veidu, kā iegrožot tādus brašuļus. Ja lietotājs nenodrošina iespēju iekļūt telpā, kur uzstādīts skaitītājs, viņu vēlreiz rakstiski brīdina par nākamās pārbaudes datumu. Pēc otrreizējas atteikšanās atvērt durvis dzīvokļa saimniekam izraksta pilnu rēķinu par ūdeni (tas ir, pēc likumā noteiktajām patēriņa normām uz vienu cilvēku, nevis pēc skaitītāja rādījumiem).

No jauna uzskaitīt ūdens mērītāja rādījumus namu pārvalde sāks tikai no skaitītāja pārbaudes dienas. Nepatīkama ziņa blēžiem: ja speciālisti konstatēs, ka dzīvokļa saimnieks nav velti viņus atstājis aiz durvīm un mēraparāts tiešām ir bojāts, skaitītāja rādījumus neņems vērā par visu laiku kopš pēdējās pārbaudes. Noteikumu neievērotājam tiks izsniegta jauna kvīts. Rīgas apsaimniekotāju asociācija iesaka par katru mēnesi, kas aizritējis kopš pēdējās pārbaudes, apzināti sabojātā ūdens skaitītāja īpašniekam izrakstīt rēķinu par 10 kubikmetriem ūdens. Nav ko zagt!

P.S. Gaidāms, ka jaunos noteikumus pieņems pašreizējā sasaukuma Rīgas dome. Tātad tie varētu stāties spēkā līdz 2009. gada martam.