Lēti, bet vai labi Drukāt
Piektdiena, 20 novembris 2009 00:00

Izvēloties jaunus logus, vai tie būtu plastmasas, alumīnija vai koka, galvenais ir nenopirkt lētu mantu šā vārda vistiešākajā nozīmē. Diemžēl bieži vien patērētājiem izšķirīgais faktors ir tieši zema CENA, pilnīgi novārtā tiek atstāts tāds svarīgs kritērijs kā KVALITĀTE. Tāpēc arī tik daudzi izvēlas vai nu nenosakāmas izcelsmes, vai arī, kas nav neko daudz labāk, Polijā ražotus logus, kuri nekādā gadījumā „necieš” no augstas kvalitātes, toties kādu laiku pēc to ielikšanas sāk ciest patērētājs.

Pret to ir jācīnās

Cīņa pret zemas kvalitātes produkcijas piedāvājumu un reizēm vienkārši blēdīšanos, uzstādot jaunus logus, bija galvenais sarunas temats Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas un Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes locekļu tikšanās laikā oktobra beigās.

Tika spriests arī par logu atbilstību Eiropas Savienībā noteiktajiem energoefektivitātes standartiem un kvalitātes prasībām, iztirzāta dokumentu pakete (darba uzdevumi, montāžas projekti, līgumu paraugi), ko plānots izstrādāt tuvākajā laikā. Tas viss, kopā ņemot, pavērtu iespēju iedzīvotājiem un apsaimniekošanas uzņēmumiem nākotnē izraudzīties kvalitatīvākos logu variantus, lai nevienam zemas cenas tīkotājam vēlāk nav jāmaksā par savu lētticību. Cilvēkiem ir jāzina, kas viņus sagaida, kādas problēmas var rasties, ja viņi padosies neparasti zemas cenas vilinājumam un izvēlēsies lētu darbu. Būtu vērts arī aprēķināt un salīdzināt siltumenerģijas ekonomiju un līdz ar to turpmāko izdevumu ietaupījumu, ko nodrošina kvalitatīvi logi un to pareiza montāža.

Dempings kaitē kvalitātei

Dažādu firmu piedāvātās cenas par jauniem logiem un to montāžu (te runa galvenokārt ir par PVH logiem) reizēm ir tik atšķirīgas, ka gribot negribot rodas doma, ka kaut kas tur nav kārtībā. Mēs nolēmām noskaidrot, kas tad īsti nav kārtībā.

– Neadekvāti zemās jauno logu cenas ir patiešām sasāpējusi problēma, – piekrita Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes loceklis Ivars Buls. – Kur rodas tāda prece? Lielākoties to ieved no Polijas. Zemās cenas pamatā ir tas, ka par šiem logiem netiek maksāts pievienotās vērtības nodoklis, kā arī tas, ka izgatavotājs taupa uz materiālu rēķina. Piemēram, stiegrojums rāmja iekšpusē nav tik biezs, kā vajadzētu. Tā tiek taupīts metāls. Atklāt šādu „ekonomiju” ir ļoti grūti: magnēts rāda, ka metāls ir, bet cik biezs, to nevar redzēt. Negriezīsi taču rāmi pušu! Bet nepareizs stiegrojums nereti ir iemesls tam, ka vasarā logs pastāv, bet pēc tam vairs nav normāli aizverams statisku traucējumu dēļ.

Parasti visi lētie logi ir izgatavoti no PVH profiliem, kas satur cilvēka veselībai un videi kaitīgus svina savienojumus. Ne jau velti daudzās Eiropas valstīs tādus logus ir aizliegts lietot. Aizliegums uzstādīt no PVH profiliem izgatavotus logus, kas satur svina savienojumus, drīzumā stāsies spēkā arī Latvijā.

Firmas taupa arī uz montāžas rēķina: 95% jauno logu Latvijā ir ielikti ar tāda veida „ekonomiju” jeb kļūdām. Viens no galvenajiem trūkumiem ir nepareiza putu izolācija. Tās nepieciešams izolēt gan no ārpuses (pasargāt no laika apstākļu ietekmes – mitruma un saules stariem), gan iekšpuses, kur putas jāpārklāj ar tvaika izolācijas lenti, lai uz tām nenokļūtu telpas gaisā esošie tvaiki.

Sekas ir bēdīgas

Gadījums ar putām, tā sacīt, ir klasika: ja putas ir piesūkušās ar mitrumu, aukstums caur tām ieplūst dzīvoklī. Taču tā nav vienīgā nelaime, kas sagaida dzīvokļa saimnieku, kurš, cenzdamies ietaupīt dažus latus, perspektīvā zaudē nesalīdzināmi vairāk. Lēta loga efekts parasti izpaužas ļoti ātri: logs nosēžas, kļūst grūti atverams, iesprūst. Un nav neviena, ko šai nelaimē vainot, pats vien esi vainīgs...

– Ļoti daudzi ir iekrituši ar nekvalitatīviem logiem un nekvalitatīvu uzstādīšanu, – apstiprina Ivars Buls. – Nesen šādi zemas cenas upuri atklājās Ogrē. Indrānu ielas 14. nama iemītnieki sūdzas, ka logi neatbilst ailu lielumam (logu bloki apzināti izgatavoti mazāki, lai samazinātu cenu). Sekas būs nopietnas problēmas ekspluatācijas gaitā – kondensāts, pelējums uz sienām, caurvējš, vāja pretestība vēja slodzēm un tā tālāk. Citos gadījumos var būt traucēta skaņas izolācija, telpu ventilācija.

Logi, ko ieved Latvijā, ļoti bieži neatbilst normatīviem, jo neviens tos nepārbauda. Patērētājam var pateikt, piemēram, ka siltuma vadītspējas koeficients piedāvātajam logam ir 1,1, kas būtu ļoti labi (Latvijā atbilstoši būvnormatīva prasībām šim rādītājam jābūt 1,8, perspektīvā tas būs 1,35), bet ej nu pārbaudi, vai tā tiešām ir.

Kā izvairīties no problēmām?

Tici, bet pārbaudi

Neuzķerieties uz lētuma āķa, nemaksājiet avansu starpniekiem, kuri paši logus neražo, tikai meklē, kur tos iespējami lētāk dabūt, un cenšas nopelnīt, izmantojot jūsu uzticēšanos. Tādiem „speciālistiem” logu kvalitāte ir pēdējā vietā! Izvēlieties Latvijas ražotāju produkciju – viņi gluži vienkārši nevar atļauties kaut ko darīt nepareizi. Turklāt asociācijas speciālisti var kontrolēt savu logu meistaru darbu, var pārliecināties, vai viss tiek darīts pareizi. Būtībā tā jau ir kvalitātes garantija.

Ko darīt, ja jūs jau esat ļāvušies sevi pierunāt un ielikuši lētus logus? Var un vajag par haltūru sūdzēties asociācijā. Tur veiks ekspertīzi, noteiks gan paša loga, gan montāžas kvalitāti. Skaidrs, ka eksperti nestrādā par velti, bet ko darīt, ja lieta tiktāl nonākusi?

Labāk, protams, līdz ekspertīzei nenonākt. Ja patērētājs nav pārliecināts par veiktā darba kvalitāti, pareizāk būtu to un pašus logus pārbaudīt uzreiz pēc ielikšanas. Arī to izdarīs asociācijas speciālisti, tikai tas izmaksās lētāk nekā ekspertīze – aptuveni simt latu neatkarīgi no tā, cik istabu ir dzīvoklī. Tā nav nieka nauda, toties būs garantija, ka defektus, ja tādi atklāsies, būs iespējams uzreiz novērst.

Kāpēc mēs visu laiku iesakām ar sūdzībām vērsties profesionālajā asociācijā? Protams, var iet arī uz kādu konkrētu firmu (paradokss – Rīgā uzradušās jaunas kompānijas, kuras speciāli nodarbojas ar trūkumu novēršanu lētajiem logiem), tikai neaizmirsīsim, ka firmas nereti cenšas gūt iespējami lielāku atdevi ar iespējami zemākām izmaksām, un tā ne vienmēr ir objektivitātes garantija. Toties asociācijai galvenais ir mundiera gods. Objektīvs viedoklis šeit garantēts kaut vai tāpēc, ka pati organizācija logus neražo, bet par savu biedru – logu izgatavotāju – darbu atbild. Organizācija ir instruments, ar kura palīdzību strīdu var atrisināt par labu patērētājam.

Logu un durvju ražotāju asociācijas mītne atrodas Rīgā, K. Barona ielā 99/1a. Tālrunis 67316991. Asociācijas informāciju meklējiet tās mājas lapā internetā – www.lldra.lv.