Pavasara rūpes Drukāt
Piektdiena, 10 aprīlis 2009 00:00

Beidzot klāt ir ilgi gaidītais pavasaris! Istabas augiem pavasarī sākas augšanas un ziedēšanas posms, bet puķu saimniekiem – rūpju un raižu laiks, jo tieši patlaban ir īstais brīdis palutināt savus zaļos draugus. Atliek tikai pāris nedēļas nokavēt, un būs jau par vēlu augus pārstādīt, jo tie sāks ziedēt, bet ziedēšanas laikā pārstādīšana nav vēlama.

Apgriešana

Pirmais, kas jāizdara pavasarī, – augi rūpīgi jāapskata, lai pārliecinātos, vai dažus no tiem nevajag apgriezt. Ja ziemā tiem izauguši tievi un vāji dzinumi, apgrieziet tos bez žēlastības.

Apgriežami ir arī „treknie” dzinumi. Tie neveidojas visiem augiem, tieksme dzīt šādus dzinumus ir dažiem krūmveidīgajiem (piemēram, citronkokam un citiem citrusaugiem, mirtēm, fikusiem, bugenvilejām utt.).

„Treknie” dzinumi atšķiras no pārējiem: tie ir resnāki, taisnāki, dažiem augiem uz tiem mēdz būt ērkšķi (citronkoki, bugenvilejas). Šie dzinumi parasti atņem augam daudz spēka, negribīgi zaro, nezied, bojā ārējo izskatu. Labāk tos uzreiz nogriezt, pirms tie novājinājuši pārējos dzinumus.

Daži augi, īpaši lakstaugi, ziemā bieži vien izstīdz, nomet lapas un neizskatās dekoratīvi. Tādus dzinumus labāk ir apgriezt, atstājot 4–6 mezgliņus (snaudošus pumpurus). Pēc kāda laika pumpuri sāks plaukt, un kailais dzinums pārvērtīsies par kupli zaļojošu zaru.

Reizēm dzinumā atdzīvojas tikai viens (pats augšējais) pumpurs. Ja jūs vēlaties, lai uz dzinuma veidotos vairāk par vienu zaru, noraujiet šo pumpuru, tad pēc kāda laika atdzīvosies zemāk novietotie. Tātad jūsu spēkos ir panākt, lai augs sazarotu, nevis vienkārši atjaunotu dzinumu.

Pavasarī ir īstais laiks apgriezt arī vīteņaugus (pasifloras, efejas, scindapšus utt.). Pasifloru apgriež diezgan stipri, uz katra dzinuma atstājot tikai 6–8 mezgliņus. Šis augs ļoti labvēlīgi reaģē uz apgriešanu, un drīz vien jums būs skaists sakuplojis augs.

Efejām un scindapšiem nogrieztajā vietā bieži vien aug tikai viens dzinums, tāpēc ieteicams apgriezt tieši kailos, daudz lapu zaudējušos dzinumus.

Pārstādīšana

Nevajag pārstādīt visus augus pēc kārtas. Neuztveriet burtiski grāmatu ieteikumus, kur rakstīts: „pavasarī pārstādīt”. Lielākoties autori ar to grib pateikt, ka vajadzības gadījumā augu vēlams pārstādīt tieši pavasarī, jo pavasaris ir labākais laiks augu pārstādīšanai. Bet tas nepavisam nenozīmē, ka visi augi katru pavasari ir jāpārstāda.

Vispirms izpētiet, vai augam tiešām vajadzīga pārstādīšana. Ja augs nav bieži jālaista (ne biežāk kā ik pēc trim dienām), ja tā virszemes daļa nav lielāka par podu un pods nav pilnībā piesakņots, augu nav nepieciešams pārstādīt, pietiks to tikai piebarot.

Ja augu arī pēc apgriešanas nepieciešams bieži laistīt, tad tam pods visdrīzāk jau kļuvis par mazu. Paceliet podu un apskatiet drenāžas caurumus: ja pa tiem lien laukā saknes, augs ir jāpārstāda. Ja saknes nav redzamas, bet augs pārāk bieži ir jālaista, arī tad to nepieciešams pārstādīt.

Ja, izņēmuši sakņu un zemes piku no poda, redzat, ka saknes cieši savijušās kamolā, pirms likšanas jaunā podā vēlams pikā izdarīt gareniskus sānu iegriezumus, tas veicinās jaunu sānu sakņu veidošanos, citādi sakņu kamols var neattīstīties un pat var sākt pūt. Lai cik briesmīga sākotnēji liktos šī procedūra, augiem ar pāraugušu sakņu sistēmu tā ir vienkārši nepieciešama.

Ievērojam noteikumus!

Pārstādot telpaugus, vajadzētu ievērot šādus noteikumus:

■ jaunā poda diametram nevajadzētu pārsniegt iepriekšējā poda diametru par vairāk nekā 10–20%. Ja augs atradies, piemēram, 20 centimetru podā, jaunā poda diametram nevajadzētu būt lielākam par 25 centimetriem. Var gadīties, ka vasaras vidū jaunais pods augam jau būs kļuvis par mazu, bet labāk augu pārstādīt vairākas reizes gadā, nekā lemt bojāejai, ievietojot pārāk lielā podā.

Tādu dekoratīvo augu, kas normāli reaģē uz pārstādīšanu no maza poda uzreiz lielā, nav daudz. Tie ir augi, kam ļoti ātri attīstās sakņu sistēma un kuriem nav īpaši svarīgi, vai saknēm gaiss piekļūst vai ne (tādas ir dīfenbahijas, monsteras, scindapši un daži citi augi). Pārējiem augiem pārstādīšana pārāk lielā podā var tikai kaitēt, tie pat var iet bojā;

■ laba drenāža. Podam ne tikai jābūt ar normāliem drenāžas caurumiem liekā ūdens novadīšanai, bet arī aptuveni ceturtās daļas augstumā aizpildītam ar drenāžas materiālu. Par drenāžas materiālu var izmantot keramzītu (sīkajiem augiem – smalku, lielajiem – rupju), perlītu, vermikulītu, kokogles vai putuplasta gabaliņus, vai arī vienkārši oļus (abi pēdējie varianti ir mazāk ieteicami);

■ zemes maisījumam jābūt pareizam, jāsatur visi attiecīgā veida augam nepieciešamie komponenti;

■ nekad nelieciet svaigi pārstādītus augus saulē un nemēslojiet tos! Pārstādot (pat pārvietojot augu kopā ar visu iepriekšējo zemes piku) vienmēr tiek bojāti sakņu matiņi, un augam vajadzīgas aptuveni divas nedēļas to atjaunošanai. Vecās (ar acīm saskatāmās) saknes kalpo tikai par „transportu” ūdens un barības vielu piegādei, bet pašas nepiedalās to iegūšanā. Barības vielas un ūdeni uzsūc sīkie un trauslie sakņu matiņi, kas ar neapbruņotu aci tikpat kā nav saskatāmi. Pārstādīšanas laikā tie tiek bojāti, un augs kādu laiku nevar normāli uzsūkt barības vielas. Tāpēc šajā laikā dotais mēslojums var tikai apdedzināt ataugt sākušos sakņu matiņus, un tad augs sāks slimot;

■ pēc pārstādīšanas augs vairākas reizes jāaplaista (ar aptuveni piecu minūšu intervālu), līdz poda paliktnī parādās ūdens. Piecpadsmit minūtes pēc pēdējās laistīšanas ūdens paliekas no paliktņa jāizlej. Ūdenim jābūt vienu divus grādus siltākam par istabas temperatūru (laistīšanai nostādinātajā ūdenī ielejiet dažas lāses karsta ūdens).

Piebarošana

Piebaro tikai tos augus, kuri pēdējo divu mēnešu laikā nav pārstādīti. Nebarojiet augu, kad tas neaug: piebarot vajag tikai tos augus, kuri jau sākuši dzīt jaunas atvases!

Piebarošanai var izmantot dažādus gatavo mēslojumu variantus tādā koncentrācijā, kāda norādīta uz iepakojuma (izņēmums ir palmas, papardes, selaginellas, orhidejas – tām mēslojuma koncentrācijai jābūt uz pusi mazākai, nekā norādīts uz iepakojuma).

Dekoratīvajiem lapaugiem (piemēram, fikusiem, filodendroniem, scindapšiem, palmām, papardēm, efejām) labus rezultātus dod piebarošana ar slāpekļa mēslojumu. Augus var mēslot gan ar tradicionālo metodi (caur saknēm), gan reizi vienā divās nedēļās aprasinot lapas ar urīnvielas šķīdumu (1 grams urīnvielas uz litru ūdens). Ja izraudzīts otrais variants, tad zeme podā vairs nav jāmēslo.

Izvēloties mēslojumu ziedošiem augiem, akcents jāliek uz fosfātiem. Ir daudz kompleksā mēslojuma variantu ziedošiem telpaugiem, un arī šajā gadījumā var mēslot gan ar vienu, gan otru paņēmienu.

Daudzi puķkopji tagad priekšroku dod augu mēslošanai katrā laistīšanas reizē, lietojot daudz mazākas (aptuveni četras reizes) koncentrācijas mēslojumu, nekā norādīts uz iepakojuma. Tātad šai gadījumā ik reizes augus laista ar vāju mēslojuma šķīdumu. Vienīgais, kas jāiegaumē: nekādā gadījumā nedrīkst mēslot pārkaltušus augus! Ja starp laistīšanas reizēm izžuvusi tikai zemes virskārta, tad šo paņēmienu drīkst lietot. Ja zeme visā podā ir pārkaltusi, tā vispirms jāaplaista ar tīru ūdeni, bet mēslojumu var dot tikai pēc kāda laika.