Kādi logi vislabāk sargā siltumu? Drukāt
Piektdiena, 19 aprīlis 2019 22:06

■ Vai renovācijas laikā logi noteikti jāmaina?

■ Kā jaunu logu pasargāt no kondensāta, bet aplodu – no sapelēšanas?

■ Vai ir būtiski dzīvoklī iebūvēt plastikāta logus?

Marta beigās apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs Salaspilī organizēja lielu semināru par dzīvojamo māju renovāciju. Galvenais semināra jautājums attiecās uz logu nomaiņu un lodžiju aizstiklošanu.

Salaspils patlaban ir izvirzījusies līderos māju renovāciju skaita ziņā, jo arvien vairāk iedzīvotāju saprot renovācijas lietderību, redzot ieguvumus, kādus jau bauda kaimiņmāju iedzīvotāji. Tā kā renovācija iet plašumā un iesaistās arvien vairāk cilvēku, arī jautājumu ir vairāk.

Viens no jautājumiem – vai tiešām atkal jāmaina pirms 5–10 gadiem dzīvokļos nomainītie plastikāta logi? Vai ir atļauts saglabāt vēl 90. gados aizstiklotās lodžijas?

Prasības jaunajiem logiem ir kļuvušas vienkāršākas

Uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs semināra apmeklētāji bija Salaspils daudzdzīvokļu māju vecākie un citi interesenti. Galvenais ziņotājs šajā seminārā bija Salaspils būvvaldes vadītājs Valērijs Sičovs.

– Beidzamajā desmitgadē ļoti daudzi iedzīvotāji ir nomainījuši logus savos dzīvokļos un arī lodžijas tiek aizstiklotas. Tādēļ ir saprotams, cik viņiem svarīgi ir saprast, vai renovācijas procesā šos logus un aizstiklojumus atļaus saglabāt. Uzreiz varu teikt, ka lodžiju aizstiklošanas noteikumi beidzamajā desmitgadē ir mainījušies vairākas reizes un patlaban prasības ļoti atšķiras no tām, kas bija spēkā deviņdesmitajos gados. Līdz jauno noteikumu pieņemšanai iedzīvotāji savu lodžiju iestiklošanu drīkstēja veikt diezgan brīvi. Darbi bija jāsaskaņo pilsētas būvvaldē un Zemes dienestā, un šīs iestādes dokumentos izdarīja atbilstošu atzīmi. Diemžēl daudzi iedzīvotāji joprojām darbus veic bez saskaņošanas.

Iesākumā īsi paskaidrošu, kādas normatīvās prasības pašlaik noteic logu nomaiņu un lodžiju aizstiklošanu. Kas skar logu nomaiņu, tad šis process ir ļoti vienkāršots. Lai nomainītu logus, vairs nekādas saskaņošanas un dokumenti netiek prasīti. Vienīgais ieteikums – par ieplānotajiem darbiem informēt apsaimniekošanas uzņēmumu un mājas vecāko. Dzīvokļu īpašniekiem tiek prasīts, lai jaunie logi vizuāli tiktu saskaņoti ar mājā jau esošajiem – pēc dalījuma, logu krāsas, novietojuma (izbīdījuma) fasādē.

Taču, lai pēc visiem noteikumiem aizstiklotu lodžiju, dzīvokļa īpašniekam ir jāsaņem kopības saskaņojums. Tas nozīmē, ka no sākuma dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums par vienota izskata iestiklojuma skices pasūtīšanu, pēc tam ar vairākumu šis skices projekts jāapstiprina ar ne mazāk kā 2/3 dzīvokļu īpašnieku balsu. Saskaņotā skice jāiesniedz būvvaldē. Pēc tam katrs dzīvokļa īpašnieks, kurš vēlēsies aizstiklot lodžiju, drīkstēs to veikt tikai tā, kā paredzēts šajā skicē.

Galvenais ir mājas vienots ārējais izskats

– Pēc tam, kad mājas dzīvokļu īpašnieki nolemj piedalīties kompleksajā renovācijā, logiem un lodžiju aizstiklošanai tiek izvirzītas gluži atšķirīgas prasības, – turpina Valērijs Sičovs. – Renovācijas rezultātā mājas ārējai fasādei ir jāiegūst vienots izskats. Tas nozīmē, ka gan logiem, gan lodžijām visos dzīvokļos jābūt vienādām. Šeit sākas sarežģījumi un problēmas. Daži īpašnieki aizstāv savu viedokli: „Mana lodžija ir jau aizstiklota, tā kalpo labi, tādēļ es nevēlos tērēt lieku naudu par jaunu stiklojumu un logu nomaiņu!” Tas diemžēl nav iespējams, jo, kā jau minēju, pēc renovācijas darbu pabeigšanas mājas ārējam izskatam ir jābūt vienotam. Vai nu iepriekšējais stiklojums ir jādemontē un konstrukcijas jānosiltina, vai arī visas lodžijas jāaizstiklo pēc viena projekta.

Ar tādu pašu izpratni ir jāizturas pret logu nomaiņu pat tad, ja īpašnieks vēl nesen ir pasūtījis un nomainījis sava dzīvokļa logus. Attiecībā uz logiem renovācijas ietvaros ir izvirzīti citi – īpaši uzstādīšanas principi. Ja vecie logi paliek savās iepriekšējās vietās, rodas risks veidoties t.s. aukstuma tiltiņiem, kas neļaus sasniegt ieplānoto siltuma ietaupījumu.

Pelējums iekļūst pa aukstuma tiltiņu

Termiskais jeb aukstuma tilts ir aukstā un siltā gaisa sadures vieta ēkas konstrukcijās, kur novērojama pazemināta termiskās pretestības spēja, piemēram, paneļu salaiduma, lodžiju, logu vai balkonu iebūves vietas. Šīs ir vietas, kuras atdziest ātrāk, un tur izveidojas kondensāts, kas mitruma veidā iekļūst konstrukcijās un apdraud to stiprību. Jo vairāk šādu temperatūras kontrasta vietu ēkā izveidojas, jo grūtāk panākt gaidīto energoefektivitāti, turklāt aukstuma tiltiņi ir cēlonis tam, ka ēkā veidojas pelējums.

– Dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir nobalsojuši par savas mājas komplekso renovāciju, ir pienākums ievērot darbu veikšanas tehnoloģiju prasības, to starpā attiecībā uz lodžiju aizstiklošanu un logu nomaiņu, – uzskata Valērijs Sičovs. – Tikai šāda pieeja jautājumam garantēs kvalitatīvu rezultātu.

Tajā pašā ziņojumā būvvaldes vadītājs atgādināja, ka Latvijā spēkā esošie normatīvi pieļauj tikai lodžiju aizstiklošanu. Balkonu aizstiklošana jebkurā izpildījumā un veidā ir jāuzskata par nelikumīgu būvniecību. Ja renovācijas ietvaros iedzīvotāji vēlas balkonus aizstiklot, viņiem ir jāpasūta mājas pārbūves projekts.

Kādēļ siltina ārpusi, bet ne no iekšpuses?

Vietējā būvniecības materiālu ražotāja Sakret komercdirektors Juris Grīnvalds izskaidroja, kuras tehnoloģijas ļauj viskvalitatīvāk nostrādāt logailas renovācijas procesā. Sākumā viņam bija jāatbild uz jautājumu: „Kādēļ renovācijas laikā māja tiek siltināta no ārpuses, nevis no iekšpuses?”

– Pirmkārt, tas ir nesalīdzināmi vienkāršāk iedzīvotājiem, otrkārt, šādi siltināta mājas siena pati akumulē siltumu. Iedomājieties, ja uz brīdi mājā atslēdz siltumu, tad uzsilušās mājas sienas spēs zināmu laiku atdot savu siltumu iekštelpām, bet vasarā – vēsumu.

Daudzi iedzīvotāji uztraucas, ka renovētā fasāde varētu ciest no lietus un citiem nokrišņiem, bet patiesībā nekas tāds nenotiek – skaistai, kārtībā savestai fasādei nekas tāds nedraud, – apgalvo Juris Grīnvalds. – Dekoratīvā apmetuma slānis, ar kuru tiek pārklāts siltinājums, ļoti labi tiek galā ar nokrišņiem.

Nepareizi izvēlēti materiāli var radīt zaudējumus

Vēl viens iemesls, kādēļ mājas tiek siltinātas no ārpuses, ir to iekšpusē sakrājies mitrums. Pieņemot, ka ziemā āra gaisa temperatūra pazeminās līdz –10 vai –15 grādiem, telpā esošais mitrums tad ir daudz augstāks nekā ārpusē. Šajā gadījumā mitrums cenšas izkļūt caur sienu konstrukcijām.

– Šādā situācijā ir svarīgi, lai mitrums spētu izkļūt ne tikai caur mājas sienu, bet arī caur siltinājuma materiāliem, kas izvietoti uz sienas, – stāsta speciālists. – Lai to nodrošinātu, būvmateriālu ražotājiem ir ļoti rūpīgi jātestē ne tikai katrs izmantotais materiāls atsevišķi, bet gan visas sistēmas kopums, kas kā pīrāgs tiek montēts pie sienas. Lai to nodrošinātu, ļoti svarīgi ir izvēlēties viena ražotāja materiālus, jo tad ir garantija par to savstarpējo saderību. Ja būvnieks darbu nobeiguma stadijā izvēlēsies apmetumu no viena ražotāja, bet krāsu no cita, var rasties sarežģījumi. Siltinājuma pīrāga garantētā spēja izvadīt telpās esošo mitrumu var tikt izjaukta. Viens neatbilstošas krāsas slānis uz sienas, un telpās dzīvokļu stūros sāks augt pelējums.

Arī no ārpuses fasāde, iespējams, izskatīsies ne tā, kā bija iecerēts. Ja krāsa būs tvaiku necaurlaidīga, labākajā gadījumā tā vienkārši uzpūtīsies un atkritīs no siltinājuma slāņa. Sliktākajā scenārijā krāsa paliks tur, kur uzklāta, bet mitrums sāks krāties siltinājuma slānī. Pētījumos ir pierādīts, ka akmensvates samirkšana par 1% tās siltumnoturību samazina par 4%. Tātad, ja siltinājuma slānis samirks par 10%, siltuma zudumi pieaugs par 40% nekā paredzēti projektā.

– Lai izvairītos no šādām nepatikšanām, jāizvēlas sertificēti materiāli, kuru savstarpējā savietojamība ir pārbaudīta, – dod padomu Juris Grīnvalds.

Logu siltināšana ir speciāla zinātne

– Mājas siltināšana, kā tas paredzēts noteikumos, nav nekas sarežģīts, jo tehnoloģijas ir atstrādātas. Savukārt logailu, durvju, balkonu un lodžiju atrašanās vietu siltināšana ir pavisam citas sarežģītības uzdevums, – uzskata Juris Grīnvalds. – Tur mums daudz uzmanīgāk jānostrādā tādi sīkumi, kā apmetuma iestrāde šo konstrukciju iebūves vietās. Lai nodrošinātu kvalitatīvu siltinājuma materiāla piestiprināšanu, būvnieki vispirms nomaina logus, pēc tam logu un sienas sadures vietā izmanto speciālu profilu. Jaunā loga pasargāšanai no aizķēpāšanās tiek izmantota plēve. Pēc tam, kad fasādes apdare ir pabeigta, būvnieki noņem sargājošo plēvi. Ja speciālais profils netiek izmantots, tad kvalitatīvu loga salaiduma vietu ar fasādes sienu gandrīz nav iespējams izbūvēt. Tādas pat speciālas viltības attiecas uz ārējo palodžu montāžu. Arī šo vietu pasargāšanai no mitruma iekļūšanas jāizmanto speciāli profili. Ja profila nav, tad pa mikroskopiskām šķirbām mitrums zem palodzes var nonākt siltinājuma slānī.

Renovācijas procesā nav sīkumu

– Vēlos pasvītrot katra sīkuma nozīmi kvalitatīva galarezultāta sasniegšanā, – nobeigumā atgādina speciālists. – Visu konstrukciju salaiduma vietām, piemēram, fasādes un jumta, lodžijas un ārsienas, ir izveidoti speciāli profili, kurus noteikti jāizmanto, lai āra mitrums nekādā veidā neiekļūtu siltinājuma slānī. Ja tomēr notiek saslapšana, tad tiek zaudēts paredzētais siltuma ietaupījums.

Ražotāji ir padomājuši par katru sīkumu, piemēram, ir radīti speciāli stiprinājumi adrešu plāksnītēm u.c. uz fasādes stiprināmiem elementiem, lai nepareizi izpildīts stiprinājums neapdraudētu nosedzošā slāņa viengabalainību.

Visi siltināšanā izmantotie materiāli un elementi izgatavoti ar aprēķinu, ka tie nevainojami kalpos 25 gadus. Savukārt, ja darbu laikā tiek pieļauti tehnoloģiski pārkāpumi, tad iedzīvotāji to ieraudzīs un sajutīs jau pēc gada vai diviem kā pelējumu savos dzīvokļos vai saplaisājušu fasādi.

Tie ir pavisam citi logi!

Otrajā semināra daļā ziņotāji no jauna atgriezās pie jautājuma par logiem. Uzņēmuma Baltic Fenster valdes priekšsēdētājs Igors Berkulis skaidroja, ka logi, kurus iedzīvotāji iegādājās kā privāti pasūtītāji, būtiski atšķiras no tiem, kuri tiek izmantoti objektos ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu:

– Mājas renovācijā, kā likums, tiek paredzēts izmantot logus ar īpašu siltumnoturības koeficientu. Lai to noteiktu, katrā konkrētajā gadījumā tiek veikts ēkas energoaudits. Kā energoauditoram, tā projektētājam ir viens mērķis – lai jaunie logi palīdzētu samazināt ēkas siltuma patēriņu. Tātad, ja siltināšanas procesā tiek ieguldīti lieli līdzekļi, tad viss ir jāizdara pareizi maksimāla rezultāta sasniegšanai.

Kur rodas pelējums?

Logu nomaiņa daudziem īpašniekiem rada daudz jautājumu. Daudzi ir dzirdējuši, ka pēc logu nomaiņas pirms tam sausajā un siltajā dzīvoklī ir ieviesies mitrums un pelējums. Igors Berkulis mierina vaicātājus – šādas situācijas izraisītāja ir nekvalitatīva logu montāža.

– Bieži logu montāžu veic strādnieki, kuri nav saistīti ar logu ražotāju. Kādēļ rodas konden-sāts, kurš ir cēlonis pelējumam un logu aplodām? Pirmais cēlonis – loga montāžā tiek izmantots būvniecības universālais kareivis – montāžas putas. Jaunais logs ir sarežģīts izstrādājums, kurš izgatavots no plastmasas un metāla. Temperatūru svārstību rezultātā šie materiāli izplešas un saraujas. Kas notiek, ja logu notur montāžas putas? Pēc kāda laika dzīvokļa īpašnieks sajūt, ka gar palodzi pūš. Putas, kas daudzkārt saspiedušās, beigās vairs nespēj izplesties līdz sākotnējam apjomam. Šķirbas kļūst platākas. Telpas siltais gaiss, fizikālu spēku vadīts, pārvietojas uz šīm šķirbām, kurās, saskaroties ar vēso āra gaisu, kondensējas. Putas turpina sabrukt, un problēmas tikai padziļinās.

No tā visa vienkārši var izvairīties – montēt logus atbilstoši izstrādātai tehnoloģijai. Sevišķi uzmanīgi jāstrādā gadījumos, kad renovācijas laikā tiek saglabāti jau esošie logi, kurus no vecajām vietām jāpārvieto uz siltinājuma slāni. Šāds paņēmiens ir obligāts, lai izvairītos no kondensāta veidošanās riska.

– Diemžēl pilnībā no kondensāta rašanās izvairīties nav iespējams, – brīdina Igors Berkulis. – Iedzīvotāju komforta nodrošināšanai ir jāatrisina jautājums par mitruma turpmāko ceļu. Būtībā kondensātam ir tikai divi ceļi – lēnām iesūkties mājas ārsienā un to neglābjami ārdīt vai pa speciālām ventilācijas atverēm nokļūt fasādes ventilācijas sistēmā un iztvaikot.

Logu iemontēšana siltinājuma slānī paredzēta tam, lai mitrums nenonāktu telpās vai ārsienā, bet efektīvi izvadītos no ēkas. Tātad, ja visu izpildīs tehnoloģiski pareizi, kondensāta problēma būs pilnībā atrisināta.

Divi vai trīs stikli?

– Cīņā ar kondensātu ļoti svarīga ir logu iestiklošanas kvalitāte, – turpina Baltic Fenster valdes priekšsēdētājs. Stikls ir svarīgākais elements logā – tas sargā no aukstuma ziemā un karstuma vasarā. Latvijas logu ražotāji, gatavojot logus, izmanto divkāršu stiklojumu – slānis, kurš ir telpas iekšpusē, ir siltumsargājošs. Šim stiklojumam siltumvadāmības koeficients ir aptuveni 1,1. Logiem ar trīskāršu stiklojumu siltumvadāmības koeficients ir gandrīz 0,6. Tas jau ir tuvu siltināšanas materiālu kvalitātei. Papildu stikla slānis, ja to paredz projekts, iedzīvotājiem ļaus ietaupīt ne mazums siltuma.

– Pēc izgatavošanas standarta ražotāji jaunajos logos izmanto alumīnija profilus. Pārbaudiet savus logus! Starp stikla plāksnēm var redzēt metālisku lentu. Tas ir profils, – stāsta Igors Berkulis. – Glīti, bet alumīnijs ļoti ātri uzsilst un tikpat ātri atdod siltumu. Ja alumīnijs ir iestrādāts pa visu loga perimetru, tad šīs loga daļas būs visaukstākās, tādēļ apkures sezonas laikā daudzos dzīvokļos logiem pa perimetru parādās kondensāts. No rīta, tādēļ, ka dzīvoklī esošie cilvēki izelpo mitrumu, tas var sakrāties tik daudz, ka uz palodzes sapilēs pilienu veidā. Jo mazāks dzīvoklis un vairāk cilvēku, jo kondensāta rašanās neizbēgamāka.

Lai izvairītos no šādas situācijas, izgatavotāji pēc pasūtījuma alumīnija profila vietā liek termoprofilu, kurš pilda tādu pašu funkciju, tikai tā sastāvā 80% ir plastmasa, kurai nepiemīt siltumvadāmība. Šo profilu izmantošana ievērojami paaugstina loga siltumnoturību – samazinās siltuma aizplūšana caur logu. Vēl augstākas energoefektivitātes nodrošināšanai atsevišķi ražotāji piedāvā telpu starp abām stikla plāksnēm piepildīt ar argonu. Argons siltumcaurlaidību samazina vēl par 10%.

Lai arī cik hermētisks būtu logs, argons pēc dažiem gadiem izplūst, tādēļ speciālists iesaka naudu labāk tērēt papildu stikla kārtai. Igora Berkuļa ieteikumi labai loga funkcionēšanai – loga montāža pareizā vietā ar tehnoloģijā norādītiem paņēmieniem, trīskāršas paketes un termoprofilu izmantošana.