Vai Rīga kļūs par baņķieri? Drukāt
Piektdiena, 20 marts 2009 00:00

Viss maksā naudu, tai skaitā arī pati nauda. Finanšu resursi Latvijā strauji kļūst dārgāki: bankas pastāvīgi paaugstina hipotēkas un patērētāju kredītu likmes, iekasē solīdu naudu pat par mūsu rēķinu apkalpošanu. Izrādās, tas apnicis ne tikai iedzīvotājiem, kuri mēnesi pēc mēneša kasierim bankas lodziņā pārmaksā no 40 santīmiem līdz diviem latiem (atkarībā no rēķinu skaita), tas apnicis arī pašvaldībai. Pagājušajā nedēļā Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs nāca klajā ar drosmīgu ideju, ierosinot pašvaldībai izveidot... pašai savu, „lētāku” banku.

Šo ideju Jānis Dinevičs izklāstīja Rīgas apsaimniekotāju asociācijas sēdē, aicinādams galvaspilsētas namu pārvaldniekus izteikt savu viedokli.

– Atbalstām! – paziņoja sēdes dalībnieki. – Pašvaldības banka droši vien piedāvās pilsētas iedzīvotājiem un uzņēmumiem izdevīgākus nosacījumus nekā komercbankas!

Namu pārvaldes ir visnotaļ ieinteresētas pilsētai piederošas finanšu iestādes izveidē: iedzīvotāji ir milzu naudu parādā šiem uzņēmumiem par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem.

– Mēs vairs nevaram piedot šos parādus, – sacīja namu pārvaldes Kurzemes namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Mums nav tādu resursu, lai samaksātu par Rīgas siltuma pakalpojumiem un pēc tam mierīgi gaidītu, kad iedzīvotāji atdos parādu. Šobrīd ir tikai viena izeja: mēs parādniekus iesūdzam tiesā. Agrāk mūsu namu pārvaldē tādu lietu gadā bija ne vairāk par 50, bet tagad situācija ir mainījusies – tikai janvārī vien mēs ierosinājām ap 100 lietu.

Pēc Igora Trubko teiktā, ja pašvaldība ar savas bankas starpniecību piešķirtu namu pārvaldēm paplašinātu overdraftu norēķiniem par siltumu, tās labprāt atteiktos no tiesāšanās ar iedzīvotājiem un dotu parādniekiem laiku pārvarēt finansiālās grūtības un samaksāt par dzīvokli.

– Tādējādi pašvaldības banka kļūtu par rīdzinieku sociālās aizsardzības līdzekli, – uzskata Rīgas apsaimniekotāju asociācijas biedri.

Tai pašā dienā Jānis Dinevičs oficiāli darīja zināmu savu priekšlikumu. Ar preses dienesta starpniecību viņš paziņoja, ka par bāzi jaunajai bankai varētu ņemt kādreiz eksistējušo Rīgas domes Norēķinu centru, kurš savulaik sekmīgi apkalpoja pašvaldības naudas plūsmas. Pašvaldības bankas uzdevums būtu nevis gūt peļņu, bet gan veicināt pilsētas attīstību un palīdzēt tās iedzīvotājiem.

Sarunā Jānis Dinevičs bija pilnīgi atklāts:

– Rīgai vajadzīga sava pašvaldības banka, citādi mēs nespēsim atrisināt daudzas krīzes laika problēmas. Jaunā banka varētu palīdzēt pilsētai veikt namu siltināšanu, piešķirt iedzīvotājiem izdevīgākus kredītus. Vai Rīgai ir pa spēkam tāds uzdevums kā finanšu uzņēmuma izveide? Noteikti! Bankas pašu kapitāls būtu salīdzinoši neliels, svarīgi tikai atrast stratēģisko investoru. Zinu, ka daudzām komercbankām mūsu ideja nepatiks, bet mums vispirms jādomā par pilsētas interesēm.

Pēc Jāņa Dineviča teiktā, banku ievērojamu dara tās klienti. Pašvaldības banka apkalpotu kontus tādiem lieliem uzņēmumiem kā Rīgas ūdens, Rīgas satiksme, pilsētas namu pārvaldes. Ja tam vēl pievieno pilsētas kases uzraudzību, kurā tikai šogad vien ieplūdīs aptuveni 400 miljoni latu, tad tāda banka būtu neatsverama!

Bet kas ir svarīgi mums, vienkāršajiem cilvēkiem? Mēs vēlamies lētus bankas pakalpojumus un nelielus kredītprocentus. Ja pašvaldības banka spēs mums nodrošināt tādas ērtības, tad kādi gan varētu būt iebildumi?