Nils Ušakovs: «Tarifus nepaaugstināsim!»

Rīgas mērs atklāj, kad Rīgas namu pārvaldnieks klientu apkalpošanas centra tālrunis būs bezmaksas, cik naudas tiks tērēts iekšpagalmu remontiem 2017. gadā un kā pareizi sūdzēties, ja radusies komunāla rakstura problēma

Ļoti bieži mūsu lasītāji, kad saskārušies ar komunāla rakstura neatrisināmu problēmu, braši paziņo: “Sūdzēšos pašam mēram Nilam Ušakovam!” Kā tas skan! Pašam mēram! Kā tikt galā ar tik nopietnu atbildību un kā palīdzēt iedzīvotājiem, kas tiešām uz pieņemšanu ierodas ar sūdzībām par apsaimniekotāja darbu, un ne tikai to vien, šoreiz izstāsta pats Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs.

– Avīzes lasītāji bieži jautā, ko jūs pats domājat par pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu reformu? Iedzīvotājiem par to ir ne mazums jautājumu, bet mēram?

– Atgādināšu, ka šīs reformas galvenais uzdevums bija 15 nelielus uzņēmumus apvienot vienā lielā apsaimniekotājā – Rīgas namu pārvaldnieks. Vai tas bija labākais lēmums priekš iedzīvotājiem? Jāatceras, ka veidojot lielu uzņēmumu, tam vienmēr būs plusi un arī mīnusi. Toreiz šāds risinājums bija būtiski svarīgs pilsētas normālai funkcionēšanai. Un svarīgi tas bija tieši no sociālā aspekta. Piemēram, apsaimniekošanas uzņēmumam, kas 2009. gadā apkalpoja mājas Sarkandaugavā, nebija nekādas finansiālas perspektīvas. Kaut arī vēl šobrīd Sarkandaugavas iedzīvotāju maksātspēja nav no spožākajām, tomēr toreiz parādu dēļ apsaimniekošanas uzņēmums paša spēkiem nespēja pieslēgt apkuri savām apsaimniekošanā esošajām mājām. Kur viņam ņemt naudu, vai kāds būtu gatavs aizdot? Apvienota apsaimniekošanas uzņēmuma atsevišķiem iecirkņiem ir iespēja katru gadu savstarpēji aizdot līdzekļus, lai apkure tiktu pieslēgta visām mājām, neskatoties uz parādnieku daudzuma. Piemēram, šogad oktobra sākumā mēs apkurei nevarējām pieslēgt tikai trīs mājas, bet tas nebija finansiālu, bet gan tehnisku iemeslu dēļ.

Taču nenoliedzama patiesība ir arī tā, ka pēc visu nelielo apsaimniekošanas uzņēmumu apvienošanas, darbu kvalitāte uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks vēl mazliet klibo. Domāju, ka pilnīgai situācijas noregulēšanai būs nepieciešami vēl pāris gadi.

– Sakiet, apsaimniekošanas uzņēmums ir pakļauts pilsētas mēram?

– Visi pašvaldības uzņēmumi ir pakļauti mēram.

– Kādus lēmumus jūs, kā Rīgas namu pārvaldnieks kapitāldaļu turētājs, varat pieņemt?

– Man ir tiesības apstiprināt uzņēmuma budžetu, valdi un uzraudzīt lielos iepirkumus. Taču tādas lietas, kā iekšējās reformas, darbinieku pieņemšana vai atbrīvošana u.tml. – tā jau ir uzņēmuma pārvaldes atbildības zona.

– Mūsu lasītāji, nespējot atrisināt komunāla rakstura problēmas, pierakstās pie Jums uz individuālu pieņemšanu. Sakiet vai viņi rīkojas pareizi?

– Iesākumā vienosimies par to, ka arī sūdzēties vajag pareizi! Beidzamajā laikā arvien biežāk rīdzinieki fotografē kādu nejēdzību, piemēram, plīsušu cauruli vai nenovāktu lapu kaudzes, ievieto šīs bildes savā profilā sociālajos tīklos un uzskata, ka savu pilsoņa pienākumu ir veikuši. Gaida, kad pašvaldība rīkosies!

– Un kas tur nepareizs? Daudzi taču zina, kā Nils Ušakovs ir palīdzējis tieši pēc sūdzības Facebook!?

– Es tomēr aicinu ikvienu sūdzību dublēt ar parastu zvanu municipālajai policijai, uzņēmumam Rīgas ūdens, apsaimniekotājam un tā tālāk. Sociālie tīkli – tā ir varena lieta, tomēr mēs ne vienmēr ar tiem rīkojamies efektīvi. Labi, ja cilvēks par nejēdzībām ir ziņojis manā Facebook profilā, bet, ja tikai savā personīgajā? Piemēram, ieliek cilvēks žūpas bildi, kurš guļ uz soliņa un raksta: «Kādas šausmas! Kur gan skatās pašvaldības policija?»

Iespējams, policija pat būtu priecīga reaģēt, bet viņi vienkārši nesaņem šo informāciju. Tādēļ es aicinu rīdziniekus izmantot arī tradicionālos pašvaldības sakaru kanālus!

– Vienalga ir grūti noticēt, ka pilsētas mērs pats personīgi ieradīsies apskatīt plīsušu cauruli mājā…

– Māju apsaimniekošana ir ļoti svarīga un to veic specifisks pašvaldības uzņēmums, par kura darbu, neliegšos, pie manis nonāk ļoti daudz sūdzību. Aptuveni 90% šo sūdzību izskata mani palīgi, kuri spēj situāciju atrisināt, tā kā viņiem ir dotas šādas pilnvaras. Tādēļ, kad jūs zvanāt tieši mēram un saņemat atbildi: «Ar jūsu sūdzību nodarbojas pašvaldības vadītāja palīgs», lūdzu, neapvainojieties, bet uzticieties pašvaldības darbiniekiem!

Protams, gadās arī ļoti sarežģīti gadījumi, kad jautājuma atrisināšanai jāsapulcē gan juristi, gan dažādu domes departamentu pārstāvji. Šajās situācijās es iesaistos personīgi un jautājumu vienmēr izdodas atrisināt.

– Daudzi iedzīvotāji, gluži pretēji, baidās sūdzēties mēram, lai viņu netraucētu citu daudz svarīgāku jautājumu risināšanā…

– Tas gan nav pareizi. Jo vairāk jautājumus un ziņojumus no iedzīvotājiem mēs saņemsim, jo labāk. Tādā veidā mēs uzzinām lietas, kas skar ne tikai viena dzīvokļa īpašnieku, bet arī pārējos rīdziniekus! Ja jūs laicīgi paziņosiet par kādu komunāla rakstura problēmu, iespējams, palīdzēsiet to atrisināt visas pilsētas līmenī.

– Tādi gadījumi ir bijuši?

– Tas notiek nepārtraukti. Lūk, jums piemērs no sociālās jomas. Rīgā pirmās, otrās un trešās grupas invalīdi sabiedriskajā transportā drīkst braukt bez maksas. Gandrīz visiem šo statusu ieguvušajiem cilvēkiem ir jādodas uz atkārtotu veselības stāvokļa novērtēšanu Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā, kur viņiem vai nu pagarina invalīda statusu, vai arī pieņem lēmumu par invaliditātes izbeigšanu. Beidzamā laikā rindas uz komisiju ilgst pat vairākus mēnešus, arī ārstu slēdziens ir jāgaida līdz diviem mēnešiem. Šajā periodā cilvēki zaudē tiesības uz bezmaksas transportu. Dome saskārās ar ļoti daudz šādām sūdzībām, un tagad tiek meklēts risinājums, kā nodrošināt invalīdus ar viņiem pienākošajiem atvieglojumiem vēl divus mēnešus pēc invaliditātes termiņa izbeigšanās.

– Ļoti daudzi Rīgas namu pārvaldnieks klienti sūdzas par šī uzņēmuma klientu apkalpošanas centra maksas tālruni. Tik tiešām, vai tas ir taisnīgi, ja iedzīvotājam vēl ir jāsamaksā par to, ka viņš ziņo par avāriju vai vēlas izsaukt santehniķi?

– Man jums ir ļoti labi jaunumi. Pašvaldība uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks ir uzdevusi šo sistēmu izbeigt. Kolīdz beigsies spēkā esošais līgums ar tālruņa operatoru, zvani uz klientu apkalpošanas centru būs bezmaksas. Plānots, ka tas notiks 2017. gadā. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka Rīgas namu pārvaldnieks no iedzīvotājiem naudu neiekasēja, lai nopelnītu, šie ienākumi bija paredzēti zvanu centra uzturēšanai. Tādēļ no brīža, kad zvani kļūs bezmaksas, zvanu centra apkalpošanas izmaksas tiks iekļautas apsaimniekotāja administratīvajās izmaksās, kuras kļūs saistošas katram Rīgas namu pārvaldnieks klientam.

– Ne tik sen Rīgas namu pārvaldnieks vadītājs Ivo Lecis paziņoja, ka 2016. gadā uzņēmums pirmo reizi dzīvojamo māju apsaimniekošanas tāmēs ir paredzējis pozīciju pārvaldnieka peļņa. Kā jums šķiet, vai pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumam ir jāsaimnieko ar peļņu?

– Bet protams! Rīgas namu pārvaldnieks valdei ir ļoti daudz izdevumu, kurus tiešā veidā nevar likt maksāt klientiem. Piemēram: katru gadu apsaimniekotājam apkurei jāpieslēdz visas dzīvojamās mājas, neatkarīgi no parādnieku skaita un parāda apjoma tajās. Skaidrs, ka uzņēmumam pēc tam ar šiem nemaksātājiem ir jāstrādā un nauda jāpiedzen, bet pirms tam – patstāvīgi jāapmaksā uzņēmumam Rīgas siltums visus rēķinus, pretējā gadījumā siltuma nebūs. Tāda lieta, kā neliela peļņa ļauj nosegt procentu maksājumus overdraftam, kuru Rīgas namu pārvaldnieks izmanto. Tādēļ es pieļauju, ka «saprātīga» peļņa uzņēmumam var būt, bet vienkārši pelnīt uz iedzīvotāju rēķina apsaimniekotājam netiks atļauts.

– Septembrī Eiropas savienības auditoru kolēģija paziņoja, ka Latvijā ir pārāk zems ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs, ko vajadzētu paaugstināt. Ko jūs par to teiksiet?

– Pēdējo astoņu gadu laikā Rīgā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma tarifs tika paaugstināts tikai vienu reizi, procentuālā izteiksmē par 25%. Vidējam pakalpojuma lietotājam rēķins pieauga par eiro un dažiem centiem. Šobrīd uzņēmumam Rīgas ūdens līdzekļu pilnībā pietiek, lai strādātu un veiktu arī ūdensvadu modernizāciju. Tarifu paaugstināšana viņiem nav nepieciešama.

– Vai Eiropa var piespiest Rīgu to darīt?

– Nē.

– Nesen Rīgas namu pārvaldnieks speciālisti paziņoja, ka mājokļu renovācija Rīgā kavējas sakarā ar «pārlieku zemo siltumenerģijas tarifu». Šobrīd no Eiropas savienības fondiem kā līdzfinansējums ir izdalīti 160 miljoni eiro, pie kam Latvijā dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja atgūt pat līdz 50% renovācijā ieguldīto līdzekļu. Kādu daļu no šī finansējuma varētu apgūt Rīga?

– Vispirms gribu, lai jūs saprotat, ko iedzīvotājiem nozīmē šie 160 miljoni. Lai Rīgā nosiltinātu visas mājas, kurām tas ir nepieciešams, kā minimums, vajadzīgi divi miljardi eiro. Turklāt Rīga no citām Latvijas pilsētām atšķiras ar to, ka liela daļa daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju ir nomnieki, tas nozīmē – cilvēki bez balss tiesībām mājas kopsapulcē, ja vien nav saņēmuši dzīvokļa īpašnieka pilnvarojumu. Tas nozīmē tikai vienu, savākt lēmumam 2/3 dzīvokļu īpašnieku balsu, kā to tagad prasa bankas, lai izsniegtu kreditējumu renovācijas darbu veikšanai, rīdziniekiem ir gandrīz neiespējami.

– Vai jāsamierinās ar to, ka temats – renovācija – Rīgai nav aktuāls?

– Izkustināt šo tematu no «stinguma punkta» varētu tikai valsts kreditēšanas programma. Šobrīd taču dzīvokļu īpašniekiem bankā ir jāaizņemas vismaz 50% no mājas renovācijai nepieciešamās naudas daudzuma, turklāt mājas maksāšanas disciplīnai jābūt ne zemākai par 85%, bet par kredīta ņemšanu ir jānobalso 2/3, ja ne visām 3/4 mājas dzīvokļu īpašnieku. Godīgi, vai mums ir daudz māju, kuras var izpildīt šādus nosacījumus?

Turklāt ļaudis baidās no bankas kredīta. Kā spriež gandrīz ikviens dzīvokļa īpašnieks? «Ja nu rītdien atkal sākas krīze, bet mājai ir bankas kredīts, tad ne tikai es, bet visi kaimiņi zaudēsim savus mājokļus un būsim uz ielas!» Taču aizņemties naudu no valsts, turklāt uz pieņemamiem nosacījumiem, ir pavisam cita lieta, no tā cilvēki nebaidīsies.

Tā kā mums ir nepieciešama daudz, daudz aktīvāka darbība no valsts puses.

– Šobrīd iedzīvotāji ir gatavi veikt daļēju mājas renovāciju, nepārsniedzot izmaksas, ko atļauj remontdarbu uzkrājumu fonds. Taču pirms darbu sākuma nepieciešams energoaudits, kas uzrādītu mājas «vājākās» vietas no siltumzudumu viedokļa. Vai Rīgas dome turpinās izdalīt līdzekļus energoauditu veikšanai arī 2017. gadā?

– Par energoauditu līdzfinansēšanu ir atbildīga pašvaldības aģentūra Rīgas enerģētikas aģentūra (REA). Varu pateikt, ka šobrīd šim mērķim ir rezervēti 45 tūkstoši eiro. Kad summa būs iztērēta, nav svarīgi – 2016. vai 2017. gadā, – REA vērsīsies domē pēc jauna finansējuma.

Atgādināšu, ka pašvaldība energoaudita veikšanu līdzfinansē 80% apmērā, bet katrai mājai piešķirtā summa nedrīkst pārsniegt 426,86 eiro. Prakse rāda, ka vidēji katra māja energoauditam tērē no 140 līdz 300 eiro un iedzīvotāju apmaksājamā daļa sastāda 28 līdz 60 eiro. Nokārtot formalitātes energoaudita apmaksai no pašvaldības līdzekļiem ir ārkārtīgi vienkārši: jebkurā laikā ar iesniegumu jāvēršas Rīgas enerģētikas aģentūrā Rīgā, Brīvības ielā 49/53, 2. stāvā.

Ja māju apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks, tad iesniegumu par energoaudita apmaksu var iesniegt arī ar apsaimniekotāja palīdzību. Energoauditu iespējams veikt jebkurā gada laikā, bet, ja ir vēlēšanās veikt arī termogrāfiju – ar speciālu siltuma vizieri skenēt māju un iegūt siltumpatēriņa vizualizāciju – attēlus ar skaidri saskatāmām kritiskajām zonām, tad iekštelpu un āra temperatūras starpībai jābūt vismaz 10 grādiem. Tas nozīmē, ka ir īstais laiks domāt par šādu mājas apsekojumu.

– Lūdzu pastāstiet, vai 2017. gadā turpināsies iekšpagalmu remontu programma?

– Šo apjomīgo programmu Rīgas dome uzsāka jau 2012. gadā. Varu apsolīt, ka programma netiks slēgta, kamēr pilsētā nebūs saremontēti visi iekšpagalmi, kurus pēc likuma ir jāremontē par pašvaldības līdzekļiem. Šobrīd esam saveduši kārtībā pusi no šiem pagalmiem un darbos iztērējuši aptuveni 20 miljonus eiro. Remontdarbi notiek plānveidīgi praktiski visā pilsētas teritorijā, kur vien ir daudzstāvu apbūve.

– Cik naudas pilsēta vēl ir gatava tērēt?

– Šobrīd es nevaru pateikt precīzi, cik kopumā naudas tiks iztērēts. Līdz šim Rīgas dome ik gadu šim mērķim atvēlēja piecus līdz sešus miljonus eiro. Ja finansiālā situācija to pieļaus, un mēs paļaujamies, ka tā būs, tad pašvaldība turpinās iesākto vai pat palielinās līdzekļu apjomu iekšpagalmu savešanai kārtībā.