Ūdens patērētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Sistemserviss grupa prezidents Aleksandrs Ivanovs jau labu laiku nodarbojas ar patērētā ūdens uzskaites problēmu. Nesen viņa laboratorijā pēc Rīgas domes lūguma pārbaudīja kopējo ūdens mērītāju precizitāti galvaspilsētas namos, kur fiksēti lielākie ūdens zudumi. Līdz šim nevienam nav bijusi dūša apstrīdēt, cik precīzi ir aparāti, pēc kuriem Rīgas ūdens izraksta mums rēķinus. Sistemserviss pārbaude pierādīja, ka it kā nekļūdīgie skaitītāji arī var melot.
Sāpīga problēma
Kur rodas neuzskaitītais ūdens? Ja pieņemam, ka visi daudzdzīvokļu mājas iemītnieki ir ar kristāltīru sirdsapziņu, viņu norādītā patērētā ūdens summai jāsakrīt ar mājas kopējā skaitītāja rādījumiem.
Taču tā gluži nav. Kaut kur rodas zudumi – starpība starp dzīvokļu skaitītāju rādījumu summu un mājas ūdens mērītāja uzrādīto patēriņu. Tam ir vairāki cēloņi. Šoreiz atstāsim malā neprecīzi uzņemtos dzīvokļu skaitītāju rādījumus un šo skaitītāju neprecizitāti, par ko jau ir rakstījuši visi, kam nav slinkums. Starpību var radīt kopējā skaitītāja nepilnības. Tā paša skaitītāja, kas stāv pie ieejas mājā un, ja tic Ministru kabineta decembrī pieņemtajiem noteikumiem Nr. 1013., ir nemaldīgs. Šā mēraparāta rādījumi nav apšaubāmi, un attiecīgās iestādes turpina apgalvot, ka pie ūdens problēmas vainīgi ir vienīgi patērētāji un dzīvokļu skaitītāji. Mēģināsim noskaidrot, kā tad tur īsti ir.
Uzticies, bet pārbaudi
– Kopējais skaitītājs arī ir tikai aparāts, bet jebkura aparāta rādījumus var apšaubīt, – uzskata Aleksandrs Ivanovs. – Tiesa, Rīgas ūdens iedzīvotājiem iegalvo: „Ūdens mērītājs ir mūsu īpašums, jums nav tiesības tajā līst ar savām pārbaudēm. Ja vēlaties pārbaudīt, kā tas darbojas, ik pa gabalam pievienojiet savu skaitītāju ūdensvadam!” Tāds risinājums gan ne vienmēr ir iespējams, jo, lai pievienotu, caurule ir jāgriež, un tam vajadzīga vieta. Iedzīvotāji ir iedzīti strupceļā.
Bet nesen Sistemserviss laboratorija iegādājās firmas Siemens ražotu aparātu, kuru mēs dēvējam par uzliekamo ūdens mērītāju – tā uzstādīšanai caurule nav jāgriež. Šis skaitītājs tikai jāpieliek caurulei, un tas parādīs, kāds patiesībā ir ūdens patēriņš. Uzliekamā ūdens mērītāja rādījumus var salīdzināt ar mājas kopējā skaitītāja datiem un aprēķināt kļūdu. Var rasties jautājums: vai tad pats minētais aparāts ir nekļūdīgs? Vai tā rādījumiem var ticēt? Tā ir kalibrētā ierīce un dod provizorisku slēdzienu, kas var kļūt par pamatu mājas kopējā skaitītāja verifikācijai. Lai starp iedzīvotājiem un uzņēmumu Rīgas ūdens lieki nerastos konflikti, mēs iesakām ūdens mērītājus noplombētus nosūtīt uz neatkarīgu laboratoriju pārbaudei. Citādi šos skaitītājus parasti aizved kaut kur uz Ventspili, pēc tam tie atnāk atpakaļ ar norādi, ka viss ir kārtībā. Varbūt tāpēc līdz šim nav zināms neviens gadījums, kad Rīgas ūdens būtu izdarījis iedzīvotājiem pārrēķinu tāpēc, ka kopējais skaitītājs atzīts par nederīgu.
Vēl jāpiebilst, ka tad, kad tiek veikti mājas kopējā skaitītāja pārbaudes mērījumi, ūdens piegādātāja pārstāvju klātbūtne nav obligāta, bet tad, kad aparāts tiek pārbaudīts neatkarīgā laboratorijā, tad procesa korektā norisē ieinteresētajām pusēm gan jābūt klāt.
Ir dažādi ūdens mērītāji
Mūsu saruna ar Aleksandru Ivanovu par kļūdām namu kopējo ūdens skaitītāju darbībā nepavisam nav nejauša. Tā notika pēc tam, kad Sistemserviss laboratorija pēc Rīgas domes Komunālā departamenta pasūtījuma bija pārbaudījusi skaitītājus pāris desmitos galvaspilsētas māju. Tajās visās tika konstatēta milzīga ūdens delta. Divās mājās Sistemserviss uzliekamais ūdens mērītājs fiksēja, ka kopējais skaitītājs kļūdās aptuveni par 25%. Ekspertīze apstiprināja, ka uzņēmumam Rīgas ūdens piederošie māju kopējie ūdens mērītāji melo. Un reizēm visai nopietni melo. Kā tas iespējams? Lūk, ko par šo lietu domā Aleksandrs Ivanovs:
– Nesen attiecīgās iestādes pagarināja kopējo skaitītāju atkārtotas verifikācijas termiņu. Agrāk tos vajadzēja pārbaudīt ik pēc diviem gadiem, tagad – reizi četros gados. Bet nevajadzētu aizmirst, ka mājas aparāts darbojas intensīvā režīmā 24 stundas diennaktī. Tas „pieaug” ar dažādiem nosēdumiem. Caurulei, pa kuru plūst ūdens, samazinās diametrs. Sākas iesūkšanas process: ūdens plūst ar lielu spiedienu lielākā ātrumā. Aparāta rotors griežas ātrāk, un ūdens mērītājs sāk vairāk skaitīt, protams, ne jau iedzīvotāju labā.
Vajag biežāk verificēt!
– Jūs jautāsiet, kas būtu darāms ar melojošiem kopējiem skaitītājiem? Esmu pārliecināts, ka iniciatīva jāizrāda atbildīgajiem dienestiem. Tiem vajadzētu atrast tehniskus risinājumus, kas ļautu izkļūt no pašreizējās situācijas, – ir pārliecināts Aleksandrs Ivanovs.
Mājas kopējos skaitītājus nedrīkst lietot četrus gadus bez pārbaudes, uzskata mūsu eksperts. Tos vajag biežāk verificēt.
– Runājot par mums, varu teikt, ka Ūdens patērētāju asociācija ir gatava atbalstīt iedzīvotājus, kuri šaubās par savas mājas kopējā ūdens skaitītāja nemaldīgumu un vēlas pārbaudīt tā precizitāti, – it kā rezumējot sacīto, piebilda Ivanova kungs. – No vienas puses, tāda pārbaude nav lēta, maksā 70 latu. No otras, jau pieminētais Rīgas ūdens skaitītāja pārbaudes paņēmiens – kontrolskaitītāja iegriešana caurulē – izmaksās 300–400 latu. Un vēl. Pārbaudījuši skaitītāja precizitāti ar uzliekamo analogu, iedzīvotāji var pieprasīt pilnīgu neatkarīgu Rīgas ūdens skaitītāja verifikāciju, un kļūdas gadījumā uzņēmumam nāksies veikt iedzīvotājiem pārrēķinu atbilstoši fiksētajai aparāta kļūdai.