Apsaimniekotājs halturē? Tad nomainiet to! Drukāt
Piektdiena, 20 marts 2009 00:00

Martā Rīgā noslēgsies plašs semināru cikls par mājokļu renovāciju. Galvaspilsētas iedzīvotājiem tikšanos ar ekspertiem – celtniekiem, kredītu speciālistiem, energoauditoriem un ierēdņiem – organizēja Rīgas dome un Apsaimniekotāju asociācija. Divu mēnešu laikā seminārus apmeklēja vairāki simti cilvēku, kurus nopietni interesē siltuma un naudas ekonomijas jautājumi. Bet mazpilsētas ir nedaudz apvainojušās uz galvaspilsētu. Piemēram, Salaspils iedzīvotāji mums jautā: „Kāpēc informatīvas tikšanās notiek tikai Rīgā? Arī mēs aktīvi nodarbojamies ar mājokļu siltināšanu un vēlamies zināt visus jaunumus šajā sfērā!”

Lasītāju vēstījumu nodevām Rīgas Apsaimniekotāju asociācijai un pēc dažām dienām saņēmām atbildi: 2. aprīlī tiks rīkots papildu seminārs par namu siltināšanu speciāli Salaspils iedzīvotājiem. Tas notiks Salaspils kultūras namā „Enerģētiķis”, sākums plkst. 19.00.

– Priecājamies, ka arī mūsu pilsētas iedzīvotāji varēs uzzināt ko jaunu par māju siltināšanu un uzdot ekspertiem jautājumus, – tā šo ierosmi komentēja Salaspils novada domes deputāte, pilsētas Dzīvokļu saimniecības komitejas priekšsēdētāja Olga Pāvulīte.

Māja no mājas atšķiras

Dzīvokļu saimniecības komitejas vadīšana deputātam ir nopietns pārbaudījums. Tieši pie Olgas Pāvulītes Salaspils iedzīvotāji parasti iet ar visiem jautājumiem par mājokļu apsaimniekošanu un ar sūdzībām par apsaimniekotājiem. Tādu sūdzību un jautājumu ir gana daudz jebkurā pilsētā, bet Salaspilī it īpaši. 2006. gadā dome likvidēja pašvaldības namu pārvaldi, nodeva mājas dzīvokļu īpašnieku biedrību pārvaldīšanā un piedāvāja iedzīvotājiem pašiem izraudzīties privāto apsaimniekotāju. Aizritējuši divarpus gadi, pienācis laiks izvērtēt eksperimenta rezultātus.

Salīdzinot mājas, ko apsaimnieko dažādi uzņēmumi, Olga Pāvulīte izdara ne visai iepriecinošu secinājumu.

– Salaspilī ir daudzstāvu nami, kuru iedzīvotāji šajos divos gados ir paspējuši izveidot remonta uzkrājumu fondu, nomainīt logus un durvis, salabot jumtu, – stāsta Dzīvokļu saimniecības komitejas vadītāja. – Bet ir arī tādas mājas, kurās šajā laikā nav izdarīts pilnīgi nekas.

Par durvīm maksāja trīskārt dārgi

– Pastāv uzskats, ka Salaspils iedzīvotāji aktīvi interesējas par sava nekustamā īpašuma likteni, iegulda naudu māju remontā. Vai tad tā nav?

– Tā ir. Tikai pilsētnieki sūdzas, ka remonta darbi viņu namos ne vienmēr tiek veikti kvalitatīvi. Piemēram, daudzi Salaspils namu apsaimniekotāji ieteica iedzīvotājiem mājas uzkrājumus izlietot ārdurvju nomaiņai. Viņi ielika jaunas durvis, pat nepaskatījušies, kādā stāvoklī ir vecās. Varbūt koka durvis vēl bija pietiekami labas un varēja kalpot, bet mājai tostarp bija vajadzīgi citi steidzami remonta darbi.

– Bet jaunas durvis taču ir laba lieta, tās nodrošina mājai lielu siltuma ekonomiju!

– Pareizi, bet labāk būtu, ja iedzīvotāji paši veiktu cenu aptauju un sameklētu piemērotas kvalitātes durvju piegādātāju. Citādi iznāk, ka firma saliek mūsu mājās durvis par 1500 latiem, lai gan augstākā cena tām varētu būt 500 latu.

– Vai tā ir pārvaldnieka vaina?

– Pirms sākt lielus remonta darbus, nama pārvaldniekam jāsa-pulcina iedzīvotāji, kopā ar viņiem jāpārbauda telpas, jāsastāda defektu akts, jāapspriež ar īpašniekiem darbu kārtība. Protams, ja kāpņu telpai vispār nav durvju, tad cita lieta – steidzami jāieliek jaunas. Bet, ja durvis vēl ir pieklājīgā stāvoklī, vai nebūtu prātīgāk naudu tērēt steidzamākiem darbiem – jumta vai lietus ūdeņu kanalizācijas remontam?

– Jūsuprāt, daži pārvaldnieki nepilda šos pienākumus?

– Tieši tā. Viņi paši izlemj, kādus remonta darbus steigšus mājā paveikt, neuzklausot iedzīvotāju domas šajā jautājumā.

– Kāda mēdz būt dzīvokļu saimnieku reakcija?

– Mums visiem jāmācās stingri kontrolēt, kā tiek tērēta mūsu nauda. Pagaidām līdz tam vēl tālu.

Nebūt apsaimniekotāja vergam!

– Vai visi Salaspils iedzīvotāji ir apmierināti ar 2006. gadā izraudzītajiem namu apsaimniekotājiem?

– Nebūt ne. Gadās, ka apsaimniekotāji nevēlas sadarboties ar namu komiteju aktīvistiem, izturas rupji pret iedzīvotājiem un atsakās sniegt informāciju par remontu. Pagājis laiks, pilsētnieki sāk kurnēt: mājas uzkrājumu kontā naudas nav, nekādi remonta darbi nav veikti. Kas notiek, kur iztērēti līdzekļi? Turpat blakus viņi redz sakoptas mājas, kuras izvēlējušās citu apsaimniekotāju un tagad plaukst un zied.

– Bet vai tad neapmierinātie iedzīvotāji nevar tādu apsaimniekotāju haltūristu nomainīt pret godprātīgāku?

– Tur jau tā lieta, ka var, bet nezina, kā to izdarīt. Domē pastāvīgi pieņemu tādus cilvēkus un skaidroju viņiem noteikumus. Lai nomainītu apsaimniekotāju, pietiek ar 51 procenta dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Ja apkalpojošā organizācija nepilda līguma saistības, neievēro likumus un savu klientu tiesības, tad jāsaprot, ka iedzīvotāju pienākums nav maksāt naudu par pakalpojumiem, ko viņi nesaņem!

– Vai Salaspilī ir kāda māja, kurai nomainīta apkalpojošā organizācija tāpēc, ka iedzīvotāji nav bijuši apmierināti ar iepriekšējās darbu?

– Jā, tādas ir mājas Enerģētiķu ielā 6 un 11, Skolas ielā 10. Divas dzīvokļu īpašnieku biedrības nolīga citu firmu, trešā nolēma ņemt māju pašu apsaimniekošanā. Manuprāt, pēdējais lēmums ir vispareizākais. Tagad daudzi cilvēki ir zaudējuši darbu. Katrā mājā droši vien atradīsies labs santehniķis, elektriķis vai grāmatvedis. Viņi noteikti būs ar mieru piedalīties mājas apsaimniekošanā un centīsies vairāk nekā komercfirmas darbinieki.

Kliedzoši gadījumi

– Daži Salaspils iedzīvotāji sākuši tiesāties ar apsaimniekošanas firmām, kuras tur aizdomās par haltūru un zādzību, – turpina Olga Pāvulīte. – Piemēram, kāda dzīvokļa īpašnieks pastāvīgi sūdzējās, ka dzīvoklī ir neciešami auksts, bet nekādu reakciju tā arī nesagaidīja. Cilvēks pat sasirga no mūžīgās salšanas un stresa! Tad viņš sasparojās iesniegt prasību tiesā. Tiklīdz papīrs nonāca tiesas kancelejā, cietušā dzīvoklī... kļuva silti.

– Tātad firma jebkurā brīdī varēja novērst apkures problēmu, tikai negribēja palīdzēt savam klientam?

– Tā iznāk. Vēl viens kliedzošs gadījums saistīts ar tekošu jumtu. Kāda sieviete sūdzējās apsaimniekotājam, ka uz viņas dzīvokļa griestiem gadiem veidojas mitri plankumi. Firma jau divus gadus sola kaut ko darīt, bet pagaidām kliente saņem tikai formālas vēstules, kurās teikts, ka „problēma tiek pētīta”. Cik tad plaši pētījumi ir vajadzīgi, lai saprastu: mitri plankumi uz griestiem liecina par cauru jumtu, kurš nekavējoties jāsalabo?!

– Vai dome palīdz cilvēkiem veidot dialogu ar apsaimniekotājiem?

– Darām visu, kas ir mūsu spēkos. Tiesa, kāda apsaimniekošanas firma, kurai pieprasīju informāciju par konkrētu māju pārvaldīšanu, divas reizes sūdzējās par mani domē. Tā sacīt, deputātam neesot tiesību iejaukties kompānijas komerclietās. Uz tādiem uzbrukumiem atbildu vienu: „Godājamie apsaimniekotāji! Mani interesē nevis jūsu peļņa, bet gan jūsu darba kvalitāte un darbības likumiskums, tāpēc esiet tik laipni un atbildiet par to!”