Kā legalizēt šķūnīti?

„Vairāku dzīvokļu mājai Rīgā ir krāsns apkure un malkas šķūnīši,” stāsta Renāte. „Dzīvokļu īpašniekiem pieder zemes domājamās daļas. Vienam no īpašniekiem šķūnīša nebija, to uzcēla kā palīgēku, izmantojot viņa īpašumā esošās domājamās daļas.

Pārējiem īpašniekiem pretenziju nebija. Dokumentāli šķūnis nav iezīmēts zemesgrāmatā, jo tika uzcelts, pirms šķūnim vajadzēja būvatļauju. Dzīvokļu īpašnieki nav apvienojušies biedrībā. Kā legalizēt būvi, ja visu īpašnieku piekrišanu būvatļaujai nav iespējams saņemt, jo daudzi dzīvokļi tiek izīrēti? Vai pašvaldība šajā gadījumā var legalizēt būvi?”

Atbild Edgars Butāns, Rīgas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs:

– Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastru datu aktualizācijas noteikumi” 44. punktu, ja būve neietilpst Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nekustamā īpašuma sastāvā, atbilstoši būves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegtajiem būves tiesisku iegūšanu apliecinošajiem dokumentiem ieraksta šādas ziņas par būves īpašnieku vai, ja tāda nav, tiesisko valdītāju:

1) vārdu, uzvārdu, personas kodu (fiziskai personai) vai nosaukumu, reģistrācijas numuru (juridiskai personai);

2) piederošās būves domājamās daļas.

Ņemot vērā iepriekšminēto tiesību normu, ar jauna objekta izbūvi nekustamajā īpašumā tiek mainītas nekustamā īpašuma domājamās daļas, tādējādi, izbūvējot jaunu šķūnīti, ir piemērojams Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 1. punkts un 17. panta piektā daļa, proti, šķūnīša būvniecībai nepieciešams saņemt visu kopīpašnieku piekrišanu.

Konkrētajā situācijā tiek veikta jauna objekta būvniecība, kas nav pielīdzināma nepieciešamajiem uzlabojumiem, bet gan derīgiem izdevumiem. Atbilstoši Civillikuma 1068. panta trešajai daļai bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas īpašumam var tikt veikti tikai tādi darbi, kas pasargā ēku no bojāejas, nevis izbūvēt jaunu objektu, kā rezultātā mainīsies nekustamā īpašuma domājamās daļas.