Parādnieks ir apsaimniekotājs, bet vainīgi iedzīvotāji. Kā tas iespējams?

“Esmu dzīvokļa īpašnieks no mājas Puškina ielā 19, Rīgā. Kopš pagājušā gada mūsu māju apsaimnieko biedrība Riepnieki. Taču nesen uzņēmums Rīgas ūdens atrada, ka mūsu mājas iepriekšējais apsaimniekotājs Latmāja ir atstājis parādu vairāk nekā 1300 eiro apmērā.

Tā vietā, lai vērstos tiesā un piedzītu no bijušā apsaimniekotāja no iedzīvotājiem iekasēto, bet par pakalpojumu nesamaksāto naudu, pakalpojuma sniedzējs pats ir noteicis vainīgo. Izrādās, ka jāmaksā ir dzīvokļu īpašniekiem, nevis iepriekšējam apsaimniekotājam. Tā mūs padara atbildīgus par trešās personas parādu citai trešajai personai. Ja parāds netikšot apmaksāts, pakalpojuma piegādātājs mūs brīdināja par ūdens padeves atslēgšanu un drīz vien draudus arī izpildīja.

Es nesaprotu, kādēļ mums atkārtoti ir jāmaksā rēķins, kas jau vienu reizi ir samaksāts uzņēmumam Latmāja?”

Atbild Ingrīda Mutjanko, Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece

– Saskaņā ar Civillikuma 2309. pantu, visas parādsaistības par komunālajiem pakalpojumiem, ko saņēmusi māja, ir jāsedz mājas īpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem). Tieši dzīvokļu īpašnieki atbild par rēķinu apmaksu, bet pārvaldnieks ir tikai viņu pilnvarotais pārstāvis. Visus līgumus ar komunālo pakalpojumu piegādātājiem pārvaldnieks neslēdz savā, bet gan dzīvokļu īpašnieku vārdā. Ja pārvaldnieks tiešām saņēma naudu par ūdens patēriņu, bet nepārskaitīja pakalpojuma piegādātājam, tad dzīvokļu īpašnieki būs spiesti vispirms vēlreiz apmaksāt parādu, bet pēc tam ar tiesas starpniecību prasīt no bijušā pārvaldnieka zaudējumu atlīdzību.

Ko saka likums?

“Pilnvarotājam vai nu jāatsvabina pilnvarnieks no visām nastām, galvojumiem, paša mantas ieķīlājumiem u.t.l., kurus tas uzņēmies viņa lietu vešanai, vai arī tas attiecīgi jānodrošina.

Pilnvarnieka uzņemtās saistības pilnvarotājam jāatzīst un jāizpilda kā savas paša, ja vien pirmais nav pārkāpis sava uzdevuma robežas.”

Civillikums, 2309. pants