Kas sagaida uz saimnieku zemes esošo mājokļu īpašniekus?

Maijā spēkā stāsies iedzīvotājiem nelabvēlīgais Satversmes tiesas spriedums

Iedzīvotāji jau vairāk nekā desmit gadus gaida Saeimas lēmumu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, diemžēl situācija kļūst tikai ļaunāka. Jau šī gada 1.maijā spēkā stāsies Satversmes tiesas spriedums, kas atceļ Saeimas senāk pieņemto lēmumu par nomas maksas pakāpenisku samazināšanu. Kas cilvēkus sagaida? Ko piedāvās parlaments?

X diena tuvojas

Atgādināsim, ka saskaņā ar 12. Saeimas pieņemtajiem grozījumiem nomas maksai par svešas zemes lietošanu zem daudzdzīvokļu mājām 2020. gadā bija jāsasniedz 3% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā, tomēr zemju īpašnieki šo grozījumu likumā apstrīdēja un Satversmes tiesa pieņēma viņiem labvēlīgu spriedumu.

Pirmsvēlēšanu solījumu karuselī politiķi solīja šī jautājuma atrisināšanu neatlikt uz beidzamo termiņu – 2019. gada 1. maiju – un laikus rast alternatīvu risinājumu nomas maksas samazināšanas iespējai. Diemžēl X diena tuvojas un kļūst acīmredzami, ka deputāti nepaspēs pieņemt solītos labojumus. No malas vērojot, rodas izjūta, ka parlamentā vispār nav saprašanas, no kuras puses lietu sākt šķetināt.

Nomas vietā – servitūts

Saeimas Mājokļu apakškomisijas priekšsēdētāja Regīna Ločmele-Luņova ir citos ieskatos un domā, ka risinājums tiks rasts, turklāt tas notiks tuvākajā laikā.

– Tikko Saeimā notika konference, kas bija veltīta dalītā īpašuma jautājumam. Konferences mērķis, pirmkārt, bija iepazīstināt jaunos deputātus ar problēmas būtību. Otrkārt, mēs vēlējāmies sagatavot kvalitatīvu pamatu jaunu normatīvo aktu pieņemšanai piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas jautājumā. Tas ir ļoti būtiski, lai zemju īpašnieki turpmāk nevarētu Satversmes tiesā apstrīdēt Saeimā pieņemtos lēmumus.

Konference ir beigusies – kas tālāk? Tālāk, pēc Ločmeles-Luņovas teiktā, sabiedrība tika iepazīstināta ar Tieslietu ministrijas sagatavoto projektu, kurš skaidro nomas maksas noteikšanas kārtību trešajai personai piederošajai zemei zem daudzdzīvokļu mājas.

– Šis projekts mums bija liels pārsteigums un arī prieks, jo tā izveidē bija izmantotas biedrības Tauta pret zemes baroniem izstrādātās idejas. Biedrības vadītājs Vladimirs Tkačenko trīs mēnešus nāca uz Saeimas Juridisko biroju un arī uz Tieslietu ministriju, piedāvājot termina piespiedu noma aizstāšanu ar vārdu servitūts. Trīs mēnešus viņš saņēma atbildi: „Tas taču nav iespējams!” Tagad Tieslietu ministrija ir izstrādājusi tieši šādu priekšlikumu.

Likme – visiem viena

Atgādināsim ministrijas piedāvājuma būtību – likumā tiks veiktas izmaiņas, kas dzīvokļu īpašniekus no zemes nomniekiem padarīs par zemes lietotājiem. Plānots, ka par tiesībām lietot zemi dzīvokļu īpašnieki maksās vienotu likmi – 4% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Likme visos ganījumos būs vienota, bet, ja abas puses panāks vienošanos, tās varēs noteikt arī citu lietošanas maksu.

– Tieslietu ministrijā ir sapratuši, ka likvidēt dalīto īpašumu ātri neizdosies, – saka Regīna Ločmele-Luņova. – Ja dzīvokļu īpašniekiem beidzot atļaus izpirkt saimniekiem piederošo zemi zem mājām, tāpat paies vismaz desmit gadu. Gaidot šo atpestīšanu, mums nav tiesību, neko nedarot, vērot, kā cilvēki maksā pēc novecojušās sistēmas pieņemto 6% likmi gadā. Maksu 4% apmērā vismaz var uzskatīt par kompromisa risinājumu.

Iznākt no pelēkās zonas

Tiek plānots, ka Tieslietu ministrijas priekšlikums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, taču tiesu spriedumiem, kas strīda gadījumā starp dzīvokļu un zemes īpašniekiem noteikuši nomas apmēru, un visiem agrāk slēgtajiem nomas līgumiem jādarbojas līdz 2021. gada 1. janvārim.

– Es tomēr grasos cīnīties par to, lai pēc vecā likuma nosacījumiem taisītie tiesu spriedumi un izveidotie nomas līgumi zaudētu spēku vienlaicīgi ar Tieslietu ministrijas priekšlikumu pieņemšanu. Pretējā gadījumā zināmai iedzīvotāju daļai vēl pusotrs gads jādzīvo pelēkajā zonā. Es tieslietu ministram Jānim Bordānam norādīju, ka to uzskatu par nepareizu, – saka Mājokļu apakškomisijas priekšsēdētāja.

Tādā veidā dalītā īpašuma problēmas risināšana vienlaikus notiek divos virzienos. No sākuma Saeimai būs konceptuāli jāmaina pieeja piespiedu nomas institūcijai, ieviešot vienotu maksu par zemes lietošanu. Šī norma jāpiemēro ne tikai daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem, tai jāattiecas arī uz privātmāju, jaunbūvju īpašniekiem un visiem citiem gadījumiem, kuros ir piespiedu dalītā īpašuma attiecības. Maksa par zemes lietošanu tiks ieviesta automātiski – bez līgumiem un strīdiem, tiesas iejaukšanās vairs nebūs nepieciešama.

Otrs virziens – darbs pie Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma nosacījumiem, kuri Saeimā pieņemti otrajā lasījumā.

– Mums ir jāizstrādā tāds likuma variants, kurš neradīs masveidīgu vēršanos Satversmes tiesā ne no zemes īpašnieku, ne no iedzīvotāju puses, – stāsta deputāte.

Katrs lems pats par sevi?

Ločmele-Luņova atgādina, ka pagājušajā gadā izdevās apturēt un izmest politiskajos atkritumos likuma versiju, kura paredzēja saimniekiem piederošās zemes izpirkšanu par cenu, kas būtu 118% no tās kadastrālās vērtības. Patlaban Saeimā tiek izskatīts likumprojekts, kurš piedāvā zemes izpirkšanu par vērtību, kas ir 100% no tās kadastrālās vērtības:

– Par šo robežu zemāk mēs nedrīkstam piedāvāt, pretējā gadījumā parādās draudi izpirkt zemes par to tirgus vērtību, un tas, kā zināms, ietver ļoti lielu iespējamo manipulāciju risku. Kadastrālā vērtība pašlaik šķiet vispiemērotākais un unificētākais zemes pirkšanas darījuma cenas noteikšanas veids.

Likumprojekta juridisko nestabilitāti patlaban rada Tieslietu ministrijas nostāja, kura uzstāj, lai dzīvokļu īpašnieku kopība zemesgabalu nopirktu visu kā kopumu, turklāt lēmuma pieņemšanai jānotiek ar vairākuma balsojumu (tas nozīmē – 50% + 1 balss).

– Mēs uzstājam, lai dzīvokļu īpašniekiem būtu iespēja izpirkt zemi individuāli un domājamās daļās gluži tāpat, kā notika zemes privatizācija. Pagaidām Saeimas Juridiskais birojs sliecas piekrist mūsu piedāvātajam risinājumam, – pasvītro Regīna Ločmele-Luņova.

Patlaban pēc Tieslietu ministrijas lūguma Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma grozījumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz aprīļa beigām. Tas saistīts ar servitūta institūcijas ieviešanas sabiedrisko apspriešanu. Kā ministrija, tā Saeima vēlas abus projektus izskatīt kā vienotas sistēmas sastāvdaļas, kaut arī darbs pie katra no tiem notiek atsevišķi.

Nekas šausmīgs nenotiks

Principā no Saeimas saņemtie jaunumi ir jāvērtē kā pozitīvi, kaut arī viens jautājums paliek neatbildēts. 2019. gada maijā spēkā stāsies Satversmes tiesas spriedums, kas atjauno 6% likmi saimniekiem piederošās zemes nomai. Savukārt Tieslietu ministrijas grozījumi likumā nosaka maksu par zemes lietošanu 4% apmērā no tās kadastrālās vērtības un tie stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Kā iedzīvotājiem būs jāmaksā starpposmā no 2019. gada 1. maija līdz 2020. gada 1. janvārim?

– Šis ir ļoti interesants jautājums, jo saistās ar normatīvo aktu interpretēšanas iespējām, – piekrīt Regīna Ločmele-Luņova. – Saeimas Juridiskajā birojā uzskata, ka nekas briesmīgs nenotiks, jo visi rakstveidā noslēgtie līgumi un tiesu spriedumi par nomas apmēru paliek spēkā. Turklāt abas puses – kā dzīvokļu, tā zemju īpašnieki – joprojām var noteikt nomas maksas apmēru savstarpējas vienošanās ceļā. Ja pusēm tas neizdodas, tad tiesa pēc iepriekšējās prakses noteiks nomas maksu 6% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības.