„Maksu par apsaimniekošanu neesam paaugstinājuši!”

Kā dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DzĪKS) Staburags apsaimnieko 11 mājas un kādēļ sapņo par pilnu renovāciju

Pirms pusgada DzĪKS Staburags, kas strādā Rīgā, nomainījās vadītājs. Tagad to vada Gvido Bokša, izbijis tiesībsargājošo orgānu darbinieks, patlaban – pensionārs izdienas pensijā. – Būtu varējis mierīgi baudīt dzīvi un visu laiku veltīt hobijam, – stāsta Bokšas kungs, – bet, nē, – aktīvie kaimiņi uzstāja: „Mēs tevi pilnvarojam savest kārtībā kooperatīva lietas!” Gvido Bokša stāsta, kā kooperatīvs iztiek bez maksas paaugstināšanas un kādēļ viņš pats sapņo par visu 11 māju pilnu renovāciju.

– Strādāt par kooperatīva priekšsēdētāju, protams, nav vienkārši, – atzīst Bokšas kungs. – Pirmajā darba dienā kolēģi informēja, ka piedzēries šoferis ar savu auto ietriecies vienas mājas durvīs un sabojāja vējtveri. Nācās organizēt steidzamu remontu, jo apkures periodā iedzīvotājus nevarēja atstāt bez ārdurvīm un sienām.

Pietiekami lielajā saimniecībā, kas sastāv no 11 ēkām, stresa pilnas situācijas kooperatīva vadītājam ir nodrošinātas – ja neplīst kāda caurule, tad tek jumts. Gadās, izceļas pat ugunsgrēks.

– Jā, tik tiešām, vienā mājā nesen dega divi dzīvokļi, – stāsta priekšsēdētājs. Pēc tam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests mājās sāka pārbaudi par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

Ja inspektors pārbaudītu kooperatīva dokumentus, viņš būtu patīkami pārsteigts, jo uzreiz pēc stāšanās amatā priekšsēdētājs veica visu māju vecās elektroinstalācijas pārbaudi. Eksperti uzrakstīja aktu par to, kādā stāvoklī ir vadi elektrosadales kastēs, atzīmēja nebūtiskus trūkumus, kurus kooperatīva darbinieki jau paspējuši novērst.

– Šādām pārbaudēm jābūt visās padomju gados būvētajās mājās, tikai daudzi apsaimniekotāji mēģina uz to rēķina ekonomēt, – saka kooperatīva priekšsēdētājs. – Esmu šādas ekonomijas pretinieks. Nākamajam solim vajadzētu būt elektroinstalācijas pārbaudei dzīvokļos. Šie darbi dzīvokļu īpašniekiem ir jāapmaksā pašiem. Ieinteresētos iedzīvotājus aicinu uz pārrunām, dodu visu informāciju, un mēs vienojamies, kā veikt pārbaudi.

Sākot darba gaitas kooperatīva vadībā, Gvido Bokša kā nākamo darbu noorganizēja sertificēta skursteņslauķa apmeklējumu, lai iztīrītu visu māju ventilācijas kanālus. Izrādījās, ka iepriekšējā kooperatīva vadība ventilāciju sen nebija tīrījusi, kaut gan tā ir reizi trijos gados obligāti veicama pārvaldīšanas darbība. Patlaban, pēc kooperatīva vadītāja ieskatiem, ugunsdrošības prasības mājās ir izpildītas.

Kooperatīva māju dzīvokļu īpašnieki maksā mēnesī 0,4995 eiro apsaimniekošanas pakalpojumus par vienu lietderīgās platības kvadrātmetru mēnesī. Šajā summā ietilpst apsaimniekošanas izdevumi, kā arī kapitālā remonta izdevumi. Pēc tam, kad 2018. gada 1. janvārī valstī tika paaugstināta minimālā darba alga, aprēķinājām, ka apsaimniekošanas maksa būs jāpaaugstina, pretējā gadījumā kooperatīvs ar likumā noteiktajiem uzdevumiem galā nevar tikt. Taču to darīt ļoti negribējās.

– Ar ko jūs sākāt?

– Konsultējāmies Valsts ieņēmumu dienestā un atradām veidu, kā optimizēt izdevumus darbaspēka atalgošanai. Saņēmām VID uzslavu par konstruktīvu pieeju jautājuma risināšanai. Starp citu, kooperatīvā nodarbināto kolektīvs ir mazs, algas nav lielas.

Gvido Bokša uzskata, ka kooperatīvā strādā īsteni entuziasti: – Saprotiet, mēs visi dzīvojam sava kooperatīva mājās, tādēļ esam ieinteresēti kvalitatīvā apsaimniekošanā un remontdarbu izpildē.

Remontdarbus kooperatīvā veic nepārtraukti. Sāpīgākais jautājums ir ūdensapgādes sistēmas mājokļos. Pēc tam, kad Ministru kabineta noteikumi noteica izejā no siltummaiņa nodrošināt karstā ūdens temperatūru, ne mazāku kā +55 grādi, kļuva skaidrs – normatīva izpildei būs nepieciešama inženierkomunikāciju nomaiņa.

– Savās mājās mēs visu laiku veicam uzlabojumus, bet vienu esmu sapratis skaidri – pilnībā mājas savest kārtībā ir iespējams tikai ar kompleksās renovācijas palīdzību, kas ievērojami paaugstinātu dzīvokļu tirgus vērtību. Patlaban Latvijā aktīvs ir projektu konkurss par līdzfinansējuma saņemšanu renovācijai. Mans sapnis un arī mērķis ir panākt visu 11 kooperatīvā esošo māju renovāciju ar finanšu institūcijas Altum 50% atbalstu. Protams, ar katras mājas dzīvokļu īpašniekiem jautājums būs jārisina individuāli, jo dalībai programmā nepieciešama 2/3 katras mājas īpašnieku piekrišana.

Tas nozīmē, ka kooperatīva vadītāju gaida liels darbs un sarunas ar simtiem īpašnieku. Viņš uzskata, ka vislabākā motivācija varētu būt pirmās renovētās mājas uzskatāmais pozitīvais piemērs.

Iedzīvotāji pie sava kooperatīva vadības vēršas ne tikai par komunālajiem jautājumiem:

– Pirmdienās un ceturtdienās es pārtopu sociālajā darbiniekā. Vieni žēlojas par kaimiņiem, citi – lūdz palīdzību pensijas dokumentu noformēšanā, trešie vēlas uzzināt par pabalstu saņemšanas iespējām. Pavisam nesen nācās uzklausīt vecmāmuļu, kura žēlojās par mazmeitu, kura viņu sen aizmirsusi apciemot.

– Ko jūs darījāt?

– Sameklēju mazmeitu, aprunājos ar viņu un arī ar vecmāmuļu. Izdevās abas samierināt. Lūk, tāda ir kooperatīva priekšsēdētāja ikdiena.

Aprīlī notiks visa kooperatīva gada atskaites sapulce, kurā Gvido Bokša iedzīvotājiem stāstīs, kādi darbi iepriekšējā gadā paveikti un kādi plānoti šajā sezonā. Diemžēl daudzi dzīvokļu īpašnieki neuzskata par vajadzīgu sapulces apmeklēt.

– Patiesībā ir žēl, ka dzīvokļu īpašnieki nevēlas pildīt savu pienākumu – piedalīties mājas apsaimniekošanā, bet kopumā viņu inertums netraucē. Ja kopsapulcē nav kvoruma (50% +1 balss no īpašnieku skaita), tad kooperatīva priekšsēdētājs izsludina atkārtotu sapulci, tajā ieradušos dalībnieku skaits vairs nav izšķirošs. Var gadīties, ka šādā veidā 10–15 cilvēku var pieņemt izšķirīgus un visam kooperatīvam svarīgus lēmumus. Vislabākais tomēr ir pašam atnākt uz sapulci un uzdot visus interesējušos jautājumus, saņemt nepārprotamas atbildes un piedalīties lēmuma pieņemšanā, nevis paļauties uz vēlāk atstāstīto sapulces gaitu. Uzaicinājumi ierasties uz sapulci ar norādīto laiku, vietu un darba kārtību tiks izlikti visās kooperatīva Staburags māju kāpņu telpās.