Kā sakrāt naudu remontam?

Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere – par to, kā namu pārvalde palīdz iedzīvotājiem operatīvi risināt problēmas ar jumtiem, caurulēm un liftiem

Dzīvokļu īpašnieki prasa, lai pārvaldnieks operatīvi un kvalitatīvi organizē viņu mājā remontdarbus. No tā ir atkarīga ne tikai mājas, bet arī iedzīvotāju līdzekļu drošība. Avārijas remonts izmaksā dārgāk, nekā plānveida, laikā izpildīts un bez steigas. Par to, kā organizēt darbus mājās, kuras apsaimnieko uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs, izstāstīja kompānijas galvenā inženiere Viktorija Kurajeva.

– Pieņemsim, ka iedzīvotāji uzticējuši mājas pārvaldīšanu Rīgas namu apsaimniekotājs. Ar ko jūs sākat mājas apsaimniekošanu?

– Ar pilnu tās tehniskā stāvokļa apskati. Vēlams, lai apskatē piedalītos iedzīvotāju pilnvarotas personas. Pēc apskates rezultātiem namu pārvaldes inženieris sastāda aktu par mājas stāvokli.

– Kādas problēmas parādās, veicot tehnisko apskati?

– Mājām, kas nonāk mūsu pārziņā, ir dažādas problēmas. Pirmām kārtām mēs pievēršam uzmanību jumta stāvoklim, segumam (šī konstrukcija neļauj mitrumam nokļūt mājā caur pagrabu), notekcaurulēm, ūdens notekām un komunikācijām. Katrā otrā mājā sliktā stāvoklī ir caurules.

– Kas notiek tālāk, kad akts par problēmām ir sastādīts?

– Mēs informējam iedzīvotājus par mājas stāvokli un kopīgi pieņemam lēmumus par turpmākajiem remontdarbiem. Tiesības izlemt, kādus darbus veikt pirmām kārtām, pieder dzīvokļu īpašniekiem, bet Rīgas namu apsaimniekotājs inženieris noteikti izsaka savu viedokli un nepieciešamības gadījumā dod padomu.

– Tas nozīmē, ka iedzīvotāji kopīgi ar pārvaldnieku sastāda remontdarbu plānu. Cik ātri var sākt veikt remontu?

– Prioritāro remontu sarakstu mēs veidojam mēnesi – divus. Tālāk mēs jautājam celtniecības kompānijām veicamo darbu tāmes, pēc tam iedzīvotāji var jau pieņemt lēmumu par termiņiem un remontu finansēšanu.

– Zināms, ka pēc likuma visi darbi mūsu mājās tiek veikti uz dzīvokļu īpašnieku rēķina. Kā jūs palīdzat iedzīvotājiem sakrāt nepieciešamos līdzekļus?

– Remontam iemaksu apmērs – tas ir otrs jautājums, ko pārvaldnieks apspriež ar dzīvokļu īpašniekiem. Pēc tam, kad mēs esam sastādījuši remontdarbu sarakstu un apsprieduši to izpildes termiņu, mēs piedāvājam iedzīvotājiem dažādus variantus uzkrājumiem. Iemaksas remontu fondā ir atkarīgas no kopējās dzīvokļu platības. Jo lielāka ir māja, jo, protams, iedzīvotājiem ir vieglāk ietaupīt naudu. Mūsu klienti ātri savāc naudu (arī lieliem darbiem). Piemēram, nesen viena māja, ko mēs apsaimniekojam Salaspilī, nolēma saremontēt jumtu. Gada laikā iedzīvotāji nolika pusi vajadzīgās summas, un šovasar mēs uzliksim jaunu jumtu. Pilnībā iedzīvotāji būs norēķinājušies par šiem darbiem pirms jaunā gada.

– Kas lemj, cik ātri mājas iedzīvotājiem jāsakrāj nauda?

– Šādu lēmumu pieņem paši iedzīvotāji kopsapulcē. Mēs ļaujam dzīvokļu īpašniekiem, kuri var atļauties, uzreiz norēķināties par darbiem, bet mazāk turīgiem – samaksāt par remontiem pa daļām.

– Ja iedzīvotāji pēc kopsapulces lēmuma krāj naudu jumta remontam, vai namu pārvaldei ir tiesības tērēt viņu naudu, piemēram, lai likvidētu cauruļvada avāriju?

– Likums ļauj pārvaldniekam tā rīkoties, bet praksē mēs cenšamies saskaņot šādus neplānotus tēriņus ar mājas vecāko. Pieņemsim, ka mājas iedzīvotāji krāja naudu kāpņu telpas kosmētiskajam remontam, bet pagrabā pārplīsa caurule, un daļa līdzekļu tika izlietoti avārijas remontam. Šādā gadījumā iedzīvotāji pieņēma lēmumu vai nu atlikt kosmētisko kāpņu telpas remontu uz vairākiem mēnešiem, vai palielināt iemaksu apmēru uzkrājumiem, lai veiktu remontu laikā.

– Bieži iedzīvotāji sūdzas, ka iepriekšējais pārvaldnieks uzkrājumus remontdarbiem novirza, lai dzēstu viņu kaimiņu parādus. Vai jūs tā darāt?

– Nē, tas nav pieļaujams pēc likuma. Katras mājas, ko mēs apsaimniekojam, iedzīvotājiem ir savs uzkrājumu fonds, atsevišķs no daļas iedzīvotāju parādiem par komunālajiem pakalpojumiem. Pieņemsim, ka mājā ir daži nemaksātāji, kuri ir parādā 2000 eiro, bet godīgie iedzīvotāji jau ir uzkrājuši remontfondā 2000 eiro, lai nomainītu durvis. Durvju maiņa obligāti notiks neatkarīgi no dažu iedzīvotāju parādiem.

– Mēdz būt, ka iedzīvotāji vēlas pēc iespējas ātrāk saremontēt jumtu, bet nevar tik ātri sakrāt naudu. Kā rīkoties šādā situācijā?

– Ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir apstiprinājusi darbu tāmi un uzkrājumu grafiku, tad mēs uzreiz sākam darbu, neprasot no iedzīvotājiem tūlītēju apmaksu. Vienīgais nosacījums, ka tas ir mājām ar pozitīvu bilanci. Ja iedzīvotāji ir apstiprinājuši, ka ir gatavi divus gadus katru mēnesi maksāt par jaunu jumtu 0,2 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru, tad remonts tiks veikts jau šovasar. Piemēram, nesen pie mums atnāca iedzīvotāji no Viestura prospekta 61. mājas Rīgā, kurai steidzami bija nepieciešams lifta remonts. Šos darbus mēs veicām uzreiz pēc grafiku saskaņošanas ar iedzīvotājiem.

– Zināms, ka dažas namu pārvaldes lūdz, lai iedzīvotāji piemaksātu tādu kā “kredītu”. Kā tas ir Rīgas namu apsaimniekotājs?

– Nē, par namu pārvaldes naudas izmantošanu mūsu klienti neko nemaksā, вet gadījumā, ja iedzīvotāji izvēlas apmaksāt remontdarbus pēc ilgstošā grafika, tad mēs izmantojam overdraftu.

– Vai jūs palīdzat saviem klientiem pretendēt uz mājas komplekso renovāciju?

– Jā, pirmo renovācijas projektu mēs veiksmīgi izpildījām jau 2014. gadā nelielā mājā Miera ielā 21 Salaspilī. Rezultāti ir brīnišķīgi, iedzīvotājiem maksa par apkuri ievērojami samazinājās. Agrāk vietējie iedzīvotāji maksāja par apkuri vairāk nekā jebkuras citas mājas iedzīvotāji Salaspilī, bet tagad maksā mazāk nekā visi pārējie. Iedzīvotāji Rīgā arī aktīvi interesējas par siltināšanu. Tagad mums uzreiz četras mājas gatavojas piedalīties konkursā, lai iegūtu līdzfinansējumu renovācijai no ES fondiem.

– Kas, jūsuprāt, ir izdevīgāka iedzīvotājiem – kompleksā vai pakāpeniskā renovācija?

– Kompleksā renovācija ir laba tādējādi, ka ļauj vienlaikus saremontēt savstarpēji saistītos mezglus vai komunikācijas. Piemēram, mājā Lāčplēša ielā 80 mūsu klienti uzsāka jumta un mansarda remontu, bet konstatēja, ka vienlaikus nepieciešams atjaunot arī fasādes balkonus un erkerus. Tā kā viņiem nav uzkrājumu, tad radās neparedzamas grūtības. Tas nav retums, kad mājas atjaunošana notiek pakāpeniski nevis uzreiz. Ja māja piedalās kompleksā renovācijā, tad šodien tā var saņemt līdzfinansējumu no ES fondiem 30 līdz 50 % apmērā no darbu cenas. Tas ir ļoti izdevīgi iedzīvotājiem. Taču, protams, tikai dzīvokļu īpašnieki mūsu pārvaldījumā pieņem gala lēmumu par to, kā labāk remontēt māju.

– Ko darīt, ja iedzīvotāji nevar vienoties par remonta uzkrājumiem vai to izmantošanu?

– Mājas iedzīvotājiem ar pārvaldnieka palīdzību jāatrod kompromiss. Mēs katrai situācijai atrodam individuālu pieeju. Piemēram, dažām mūsu mājām ir mainīga remonta uzkrājumu likme, kas atkarīga no gadalaika: apkures sezonas laikā māja var atlikt remontiem, piemēram, tikai 0,1 eiro par kvadrātmetru, bet vasarā, kad maksa par komunālajiem pakalpojumiem samazinās, iedzīvotāji uzkrāj 0,2–0,25 eiro par kvadrātmetru. Šim nolūkam nepieciešams kopsapulces vai mājas komitejas lēmums.

– Kā iedzīvotāji var pārliecināties, ka viņu pasūtītie remontdarbi patiešām ir izpildīti?

– Līgumā starp dzīvokļu īpašniekiem un namu pārvaldi Rīgas namu apsaimniekotājs teikts, ka mājas pārstāvjiem ir jāpiedalās remontdarbu pieņemšanā kopā ar pārvaldnieku.

– Tas nozīmē, ka bez mājas vecākā paraksta nauda par remontu netiks celtniekiem pārskaitīta?

– Jā, to arī var norādīt līgumā. Jebkurā gadījumā iedzīvotāju vēlmēm un pretenzijām mēs pievēršam uzmanību un kontrolējam, lai izpildītāji darbu pabeigtu.