Paaugstināšana atkal atlikta Drukāt
Piektdiena, 19 aprīlis 2019 22:12

Nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības pielīdzināšana tirgus cenai atlikta līdz 2021. gadam. Tas nozīmē, ka draudi to izdarīt jau 2020. gadā ir attālināti par vienu gadu. Kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu?

Pateicoties vienalga kādiem augstākiem spēkiem, Latvijā kārtējo reizi ir atlikta jaunās īpašumu kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas ieviešana. Pēc Valsts zemes dienesta ekspertu prognozēm, ieviešana varētu sākties 2021. gadā. Savukārt Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa paskaidroja, ka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai tiks izmantotas 2019. gada kadastra bāzes cenas.

Atgādināsim, ka valdība par nepieciešamību pārskatīt nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību noteikšanas sistēmu runā jau piekto gadu. Jauninājumu mērķis – kadastrālo vērtību maksimāli pietuvināt tirgus cenai. Tas nevar atstāt vienaldzīgus iedzīvotājus, jo tieši kadastrālā vērtība kalpo par pamatu ikgadējā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam. Jo augstāka ir nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, jo lielāks ir arī nodoklis par to.

Patlaban nodokļa paaugstināšanu bremzē tikai politiski apsvērumi. Iepriekšējā sasaukuma Saeima pieņēma lēmumu, ka par nodokļa aprēķina bāzi jākalpo kadastrālajām vērtībām, kādas bija spēkā 2014. gadā. Sākumā tā bija paredzēta tikai 2016.–2017. gada nodokļu aprēķina periodam, taču joprojām kalpo par pamatu un sargā iedzīvotājus no nodokļa paaugstināšanas. Ja politiķi būtu lēmuši par iesaldēšanas atcelšanu, nodokļa kāpums būtu straujš, iespējams, pat šokējošs.

Par laimi iedzīvotājiem, valdība ar kadastrālo vērtību izmainīšanu nesteidzas, vēloties to apvienot ar jauno metodiku kadastrālās vērtības noteikšanai. Šai metodikai ir jābūt jau sagatavotai, lai Ministru kabinets to varētu apstiprināt tuvākajā laikā, taču tās spēkā stāšanās nav paredzēta ātrāk par 2021. gadu. Tas nozīmē, ka 2020. gadā nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības saglabāsies 2019. gada līmenī un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugums nav gaidāms.

■ ■ ■

Pašlaik Valsts zemes dienests turpina darbu pie jaunās kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas projekta noteikumiem, un Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa bija aicināta uz Saeimas Mājokļu apakškomisijas sēdi, lai informētu par darba gaitu.

– Mēs neizstrādājam principiāli jaunu pieeju, bet gan uzlabojam jau esošo metodiku, – precizēja ģenerāldirektore. – Mūsu priekšlikumi ir nodoti izdiskutēšanai Tieslietu ministrijā un pašvaldību pārstāvjiem, tādēļ es pieļauju, ka gala variants varētu būt atšķirīgs no sākotnēji sagatavotā projekta.

■ ■ ■

Neskatoties uz to, galvenās uzlabotās metodikas vadlīnijas ir jau zināmas. Pēc Solvitas Zvidriņas sacītā, tiek plānots, ka tiks saglabāta masveidīgā īpašumu novērtēšanas prakse. Pie šāda viedokļa zemes dienesta speciālisti ir nonākuši, analizējot starptautisko praksi.

– Atgādinu, ka saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikto visu objektu kadastrālajām vērtībām ir jābūt maksimāli pietuvinātām tirgus cenai, – paziņoja Solvita Zvidriņa. – Tas nenozīmē, ka nekustamā īpašuma nodokļa vērtības strauji palielināsies. Vairākās Eiropas valstīs nodokļa summas aprēķināšanai tiek izmantota nevis kadastrālā, bet gan speciāli noteikta objekta cena. Mēs savā projektā arī esam piedāvājuši ieviest speciālo objektu novērtēšanu. Patiesībā tas nav nekas jauns: līdzīgs modelis jau darbojas attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kur valsts ir noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma robežu.

Mēs no valsts sagaidām konceptuālu lēmumu, vai arī ražošanas uzņēmumiem, daudzdzīvokļu mājām, privātmājām un līdzīgiem objektiem tiks noteikta speciālās novērtēšanas kārtība. Tas ļautu regulēt nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu un novērstu tā nesamērīgas svārstības.

■ ■ ■

Tajā pašā laikā atsevišķi zemes dienesta ierosinājumi var paaugstināt māju un dzīvokļu kadastrālo vērtību. Piemēram, eksperti plāno atteikties no dažiem apgrūtinājumu veidiem, kas tika piemēroti nekustamajiem īpašumiem un pazemināja to vērtību.

– Patlaban dažādos normatīvajos aktos kopā varam saskaitīt apmēram 250 dažādus apgrūtinājumu veidus, piemēram, atsevišķos gadījumos par apgrūtinājumu kalpo pat elektrības ievads nekustamajā īpašumā, – skaidroja Solvita Zvidriņa. – Mēs vēlamies saglabāt apgrūtinājuma statusu tikai lielajām maģistrālajām komunikācijām. Tas nozīmē, ka īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai mēs ņemsim vērā tikai lielas inženiertehniskās komunikācijas vai iekārtas, pie kādām varētu pieskaitīt dzelzceļu, lielceļus, piesārņojumu u.c. Kopējais vērā ņemamo apgrūtinājumu skaits pārskatītajos normatīvos varētu samazināties līdz 60 veidiem.

■ ■ ■

Optimismu raisoši jaunumi attiecas uz zemēm, kas atrodas zem daudzdzīvokļu mājām. Patlaban daudzi iedzīvotāji nekustamā īpašuma nodokli par mājai piestiprināto zemi uzskata par netaisnu. Tas nav bez pamata – pašlaik gan skvēri, gan bērnu spēļu laukumiņi, gan sporta laukumi ir piestiprināti konkrētām mājām, bet tos izmanto visi, kas vēlas, – kaut visa rajona iedzīvotāji. Zemes dienests ir radis risinājumu un izstrādājis taisnīgāku šo zemju kadastrālo novērtēšanu.

– Noteikumu projektā esam ierosinājuši katrai mājai noteikt t.s. zemesgabala standartu, kas būs atkarīgs no mājas lieluma, augstuma utt. Tas nepieciešams, lai mājai piesaistīto zemi sadalītu divās daļās: mājas funkcionēšanai nepieciešamo un publisko, kur varētu būt izvietots visiem pieejams zāliens, atpūtas zona kā pieaugušajiem, tā bērniem utt. Šim publiskajam zemesgabalam varētu tikt piemērots koeficients, kas samazinātu tā kadastrālo vērtību. Pagaidām šis ir mūsu priekšlikums un vēl nav skaidrs, vai to atbalstīs ministriju eksperti, – stāsta Solvita Zvidriņa.

Tādu pašu divlīmeņu pieeju zemes vērtēšanai zemes dienests piedāvā ieviest arī attiecībā uz privātmājām. Piemēram, pašvaldība ir noteikusi, ka privātmājai piederošs ir 600 kvadrātmetru liels zemesgabals un tam ir noteikta viena kadastrālā vērtība. Ja īpašniekam ir zeme, kas pārsniedz šo robežu, tai var tikt piemērots cits koeficients vai noteikta speciāla cena. Par šo jautājumu joprojām debatē vairāku ministriju eksperti.

Nopietns jautājums, kas ļoti ietekmē objektu kadastrālo vērtību, ir ēku nolietojuma pakāpe. Labs piemērs tam ir apmēram pirms pusgada medijos apspriestā ēka Elizabetes ielā 51 Rīgā, kas no realitātē labā stāvoklī esoša nama negaidot uz papīra pārvērtās par graustu ar kadastra vērtību, vienlīdzīgu nullei. Lai izvairītos no līdzīgu blēdīgu īpašnieku gājieniem nākotnē, zemes dienests ir paredzējis ieviest automātisku namīpašumu nolietojuma pakāpes noteikšanu. Pirmais solis būs apbūves dalījums grupās pēc to uzcelšanas gada.

■ ■ ■

Pēc tam, kad Solvita Zvidriņa bija pabeigusi savu ziņojumu Saeimā, deputāts Viktors Valainis uzdeva jautājumu par tēmu, kas satrauc daudzus īpašniekus ne tikai Rīgā.

– Pēc ziņojumā teiktā es sapratu, ka zemes dienesta eksperti veiks objektu masveida novērtēšanu kvartāla robežās un pamatosies uz pieejamām ziņām par dzīvokļu un māju tirgus cenām. Neaizmirsīsim, ka līdz šim darbojas likumsakarība: līdzko, vienalga kurā kvartālā, parādās jaunbūve ar dārgiem dzīvokļiem, tas uzreiz ietekmē arī apkārt esošo māju dzīvokļu cenas, turklāt sadārdzinājuma virzienā. Es nesaprotu, kādēļ jaunbūves dzīvokļu cenas un darījumi ar šiem īpašumiem ietekmē dzīvokļu cenas blakus esošajā 103. sērijas mājā?

– Nākotnē mēs piedāvājam visas mājas dalīt sešās kategorijās atbilstoši to uzcelšanas gadam, lai precīzāk noteiktu būves nolietojuma pakāpi, kas ietekmēs objekta kadastrālo vērtību, – paskaidroja zemes dienesta ģenerāldirektore.

■ ■ ■

Solvita Zvidriņa nespēja atbildēt uz jautājumu, cik ļoti paaugstināsies īpašuma nodoklis pēc jaunās kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas ieviešanas, jo jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa politiku ir Finanšu ministrijas kompetencē. Zemes dienesta ģenerāldirektore pauda savu viedokli, skaidrojot, ka nodokļa aprēķināšanā būtu par pamatu jāņem nevis kadastrālā, bet gan speciāli noteiktā zemes vai būves vērtība.

– Analīze parāda, ka liela daļa Eiropas valstu nodokļu aprēķinā balstās nevis uz kadastrālo vērtību, bet gan uz speciālo objektu vērtību, un speciālā vērtība var būt noteikts procents no īpašuma kadastrālās vērtības, – teica Solvita Zvidriņa.