Maksu par zemes nomu samazinās uz pusi?

Saeimā ir izskanējis revolucionārs paziņojums! Vai deputātiem izdosies aizstāvēt uz privātīpašnieku zemes esošo māju iedzīvotājus?

Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisija pieņēma, vārda vistiešākajā nozīmē, revolucionāru lēmumu. Pirmo reizi daudzu gadu laikā izskanēja ierosinājums samazināt gada nomas likmi privātīpašnieku zemei zem daudzdzīvokļu mājām. Ja pašlaik maksimālā nomas likme ir 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības, tad līdz 2020. gadam iedzīvotāju maksājumu plānots pakāpeniski samazināt līdz 3%.

Zeme nonākusi pārpircēju īpašumā

Latvijā uz privātīpašniekiem piederošas zemes uzceltajās daudzdzīvokļu mājās dzīvo tūkstošiem iedzīvotāju. Taču statistika liecina, ka tikai 10% no šiem zemesgabaliem atrodas pirmskara īpašnieku vai viņu tiešo mantinieku īpašumā. Pārējo zemi jau sen ir pārpirkuši vai turpina pirkt komersanti, kuri šajā procesā ieraudzījuši garantētu ienākumu avotu.

Spēkā esošais likums noteic, ka dzīvokļa un zemes īpašniekam ir pienākums savā starpā noslēgt zemes nomas līgumu. Protams, dzīvokļu īpašnieki ļoti vēlas, lai zemes īpašnieks būtu noskaņots labvēlīgi un vienotos par zemāku nomas procentu, bet īpašnieki tam visbiežāk pretojas. Ja puses nekādi nespēj vienoties par nomas maksas lielumu, tad zemes īpašnieks vēršas tiesā un pieprasa mājas dzīvokļu īpašniekiem piespriest maksāt likumā noteiktos 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības.

“Trekno gadu” atskaņas

Kāpēc nomas maksa ir noteikta tieši 6% apmērā? Šāda cipara noteikšanai ir gara priekšvēsture. Jāatceras, ka kādreiz Latvijā bija spēkā 5% nomas likme, taču zemes īpašniekus tas neapmierināja. Viņi tiesājās, un sūdzība nonāca Konstitucionālajā tiesā. Zemes īpašnieku loģika bija vienkārša un pamatota – viņi atsaucās un to, ka pat bankas par depozītnoguldījumiem maksā 6% gadā. Satversmes tiesu tas pārliecināja, un Latvijā tika noteikta vienota nomas likme (taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāji un zemes īpašnieki katrā konkrētā gadījumā nedrīkstētu kaulēties un savstarpēji vienoties par augstāku vai zemāku nomas likmi).

Ziemas saasinājums

Kopš vēsturiskā Satversmes tiesas sprieduma aiztecējis ne mazums ūdeņu, banku bāzes likmes pa šo laiku ir ”nokritušas” līdz nulles atzīmei, bet atsevišķos gadījumos – ar mīnusa zīmi. Taču zemju īpašnieki joprojām turpina saņemt dāsnu un garantētu peļņu. Jautājums īpaši saasinājās 2016.–2017. gada ziemā, kad lielākās zemes pārpircēju akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Normunds Šlitke nolēma sākt karu ar dzīvokļu īpašniekiem, kurus pats bija pasludinājis par parādniekiem. Pēc sabiedriskās organizācijas Tauta pret zemes baroniem aprēķiniem, akciju sabiedrība Pilsētas zemes dienests ir izsūtījis šādus apstrīdamus rēķinus 80 daudzdzīvokļu īpašniekiem Rīgā. Rēķini ir par parādsaistībām, kas izveidojušās laikā no 2008. līdz 2011. gadam.

Iedzīvotāji šādus rēķinus atteicās atzīt, iepriekšējie zemes īpašnieki nebija pat papūlējušies noslēgt zemes nomas līgumus. Aktīvākie un sadusmotākie apvienojās un izveidoja sabiedrisko organizāciju Tauta pret zemes baroniem. Pirmā dzīvokļu īpašnieku tikšanās ar zemes īpašniekiem, tostarp Šlitkes kungu personīgi, notika jau minētajā Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas sēdē.

– Daudzi zemes īpašnieki gadiem ilgi no saviem nomniekiem – dzīvokļu īpašniekiem – saņēma tik nožēlojami mazu ienākumu, ka nespēja pat samaksāt nodokļus! – žēlabaini klāstīja Šlitkes kungs, kad deputāti skāra jautājumu par likmes samazināšanu.

Tas saniknoja klātesošos dzīvokļu īpašniekus, un Šlitkem nācās uzklausīt loģisku jautājumu:

– Ja tas ir tā, tad kādēļ jūs, Šlitkes kungs, visā Rīgas teritorijā uzpērkat tik ”neizdevīgus” zemesgabalus?

Likmi samazināt pakāpeniski!

Tā kā Saeima nav vieta, kur skaidrot attiecības, tad deputāti pieprasīja abām pusēm nomierināties un ķērās pie galvenā jautājuma izlemšanas.

– Deputāts Sergejs Dolgopolovs piedāvāja samazināt zemes nomas gada likmi no 6% uz 5%, – paziņoja apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Tutiņš, – savukārt deputāts Andrejs Elksniņš izteica priekšlikumu likmi samazināt līdz 3% no zemesgabala kadastrālās vērtības. Piedāvāju pieņemt lēmumu par pakāpenisku pāreju, tādēļ maksimālo likmi sākt samazināt jau no 2018. gada. Šāds lēmums arī tika pieņemts.

Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisija piedāvā samazināt zemes nomas likmi pēc šāda plāna: 2018. gadā – līdz 5% no zemes kadastrālās vērtības; 2019. – līdz 4%, bet 2020. gadā – līdz 3%. Priekšlikums vēl tiks skatīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā.