Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultāte turpina ziemas uzņemšanu ar nekustamā īpašuma pārvaldību un vadīšanu saistītajās programmās. Šī izglītība patlaban ir ļoti aktuāla un pieprasīta, jo drīz vien diploms būs vajadzīgs ikvienam, kas vēlēsies strādāt šajā specialitātē (to nosaka jaunais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums). Tāpēc kopā ar jauniešiem, kas vēlas apgūt prestižo profesiju, studijas sāk arī pieredzējuši speciālisti, kas jau ilgus gadus strādā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas sfērā. Pieteikumus studijām RTU pieņems līdz 29. janvārim.
RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktore Ineta Geipele pastāstīja, ka patlaban Inženierekonomikas un vadības fakultātē mācās aptuveni 500 studentu, ieskaitot arī topošos dzīvojamo māju pārvaldniekus, kas iegūst 4. kvalifikācijas līmeni, un tos, kas nekustamā īpašuma pārvaldību apgūst bakalaura studiju programmā (5. kvalifikācijas līmenis) un maģistrantūrā.
– Kā redzat, fakultātē var apgūt trīs programmas. nekustamā īpašuma pārvaldības programma būtībā sadalīta divās daļās – dzīvojamo māju pārvaldība un nekustamā īpašuma pārvaldība kopumā. Pirmajā gadījumā studenti iegūst pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, otrajā beidz bakalaura profesionālo studiju programmu. Protams, visu veidu nekustamā īpašuma pārvaldniekam vajadzīgas plašākas zināšanas. Viņam jāprot aprēķināt investīcijas un vadīt projektus, viņam ir lielāka atbildība. Bet Eiropā šī profesija ir ļoti pieprasīta. Daļa mūsu studentu jau strādā citās Eiropas Savienības valstīs.
– Latvijā nesen pieņemts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas nosaka, ka nekustamā īpašuma pārvaldniekiem obligāta ir profesionālā izglītība. Kas mainījies kopš likuma stāšanās spēkā?
– Interese par mūsu programmām neapšaubāmi ir. Tā ir patiešām kvalitatīva izglītība. Programmas izstrādātas pirms pieciem gadiem. Tolaik tās pārbaudīja un akceptēja starptautiskie eksperti no Vācijas, Zviedrijas un Dānijas – valstīm ar bagātīgu pieredzi nekustamā īpašuma pārvaldīšanā.
– Tātad pēc pārejas perioda pārvaldnieks tiešām nevarēs strādāt, ja viņam nebūs diploma? Vai tas ir pareizi?
– Likums ir sakārtojis pārvaldības tirgu, kurā līdz šim valdīja mērens haoss. Pārvaldniekiem nevajadzētu justies aizvainotiem par šo dokumentu. Tas patiešām pasargās klientus no tā negatīvā, ko šajā sfērā ienesa atsevišķi cilvēki, kas ar pārvaldīšanu nodarbojās neprofesionāli. Bet problēma ir dziļāka. Latvijā ir pagarināta Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programma, kas paredz valsts līdzfinansējumu mājokļu energoauditam un renovācijas tehniskās dokumentācijas izstrādei. Valsts ir gatava dzīvokļu īpašniekiem segt līdz 80% šo darbu izmaksu. Ja Latvija krīzes laikā piešķir naudu šādiem mērķiem, tas nozīmē, ka situācija ir visai sarežģīta.
– Vai mums ir pamats bažām?
– 1998. gadā Latvija parakstīja Enerģētisko hartu un pieņēma attiecīgu likumu. Tagad runa ir par to, ka mājas jāsiltina nevis tāpēc, lai ietaupītu līdzekļus par apkuri, bet gan planētas glābšanai no globālās sasilšanas, dabas aizsardzībai. Latvija kā godīga valsts cenšas pildīt hartas nosacījumus. Ja nekļūdos, jau 2016. gadā mums jāsniedz pārskats par pirmajiem energotaupības pasākumu rezultātiem. Tas ir ļoti nopietni. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras veiktie pētījumi liecina, ka Latvijā mājas patērē vidēji 250–350 kilovatstundu enerģijas, bet Eiropā norma ir 100–150 kilovatstundu. Tātad mēs ievērojami pārkāpjam ES noteikto robežu. Bēdīgi, ka hartu esam parakstījuši pirms 12 gadiem, bet pamodušies tikai tagad. Pirms trim gadiem biju Polijā pieredzes apmaiņā, un jau toreiz tur bija daudz siltinātu skaistu māju. Bet mēs joprojām tikai grasāmies sākt masveida renovāciju. Laika atliek aizvien mazāk, nāksies strādāt ļoti saspringti.
– Kāds renovācijai sakars ar mājokļu pārvaldību?
– Vistiešākais. Pārvaldnieka pienākumi vienmēr ir bijuši sarežģīti, bet pēdējā laikā tie kļuvuši vēl daudzveidīgāki. Pārvaldniekam jāorientējas daudzās sfērās, tostarp jāprot organizēt kvalitatīvu renovāciju, likt lietā visas iespējas, ko iedzīvotājiem piedāvā valsts un ES fondi, un pēc tam arī sniegt pārskatus speciālajām iestādēm, kas kontrolē siltināšanas rezultātus. Lieta tāda, ka gadījumā, ja renovācija nav devusi plānoto efektu, dzīvokļu īpašnieki var nesaņemt ES atbalstu, ar kuru viņi ir rēķinājušies. Tāpēc ļoti liela nozīme ir pārvaldnieka pareizai rīcībai un kompetentumam.
– Jūsu fakultāte jaunus studentus gaidīs līdz 29. janvārim. Galvenais jautājums, kas interesē potenciālos studentus: vai viņi pēc universitātes beigšanas būs pieprasīti?
– Ne jau visi kļūs par pārvaldniekiem, jo ir daudz saskarīgo nozaru, plaša darba izvēle. Taču droši varu sacīt, ka prakses un darba vietas atrašana mūsu studentiem problēmas nerada. Viņi ir tik labi sagatavoti, ka tiek pieprasīti par citās valstīs.
– Vai šoziem jūs fakultātē gaidāt jauniešus, vai arī pieredzējušus pārvaldniekus, kas vēlas iegūt diplomu?
– Nāk gan vieni, gan otri. Šobrīd jaunie cilvēki mācās plecu pie pleca ar Latvijas triju lielāko pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociāciju vadītājiem un biedriem, pārņem viņu pieredzi. Vēlos dot padomu tiem, kurus interesē izglītība nekustamā īpašuma pārvaldības jomā: ja jūs nepaspējat iesniegt dokumentus līdz 29. janvārim, vienalga, dariet mums zināmu savu vēlmi mācīties. Mēs atradīsim iespēju risināt šo jautājumu individuālā kārtā.