Vai bedres dibens jau saskatāms? Drukāt
Pirmdiena, 20 jūlijs 2009 00:00

Pagājušajā nedēļā kompānija Latio paziņoja cenu prognozi nekustamā īpašuma tirgū. Pēc Latio vadītāja Edgara Šīna domām, sērijveida dzīvokļu segmentā drīz būs sasniegts bedres dibens. Tas notiks šā gada oktobrī, kad cena varētu kristies līdz 450 eiro par kvadrātmetru. Pēc tam Šīns prognozē drīzu dzīvokļu cenu kāpumu.

Kas noticis? Kur palicis mums visiem labi pazīstamais Šīns pesimists, kurš pagājušajā gadā prognozēja Latvijā tādu nekustamā īpašuma cenu kritumu, ka spekulantiem mati cēlās stāvus gaisā? Tobrīd Latio vadītājs pieļāva, ka sērijveida dzīvokļu cena varētu noslīdēt līdz 200 eiro par kvadrātmetru.

– Pēc šīs prognozes kāda banka atsūtīja vēstuli, pavēstot, ka atsakās no sadarbības ar Latio, jo nevēlas tik pesimistiski noskaņotu partneri, – pērnajā gadā piedzīvoto komentē Šīns.

Tagad eksperts miljonārs acīmredzot nolēmis laboties. Preses konferencē viņš nāca klajā ar drosmīgu paziņojumu, kādu Latvijā pagaidām neviens cits nav iedrošinājies izteikt: dzīvokļu cenas teju sasniegs lejupslīdes zemāko punktu un pēc tam atkal sāks celties.

– Pieaugums būs ievērojams, – paredz Šīns, – varbūt par 100 un varbūt pat par 200 procentiem. Jautājums tikai, vai valsts tam ir gatava, vai tā spēs gūt labumu no nekustamā īpašuma tirgus atdzīvošanās, reizē nepieļaujot jaunu „burbuli”? Šo jautājumu adresēju valdībai. Ja ministri vienā naktī spēj pārrakstīt tik daudz likumu, lai samazinātu budžetu par 500 miljoniem, viņi droši vien varētu pielabot arī tos normatīvos aktus, kas attiecas uz nekustamo īpašumu.

Tirgus kritums, pēc Latio galvenā analītiķa Māra Grīnberga domām, apstāsies jau šā gada oktobrī. Par to liecinot cenu lejupslīdes temps, kas pēdējā laikā jūtami mazinājies. Piemēram, šā gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju kvadrātmetra cena kritusies tikai par 5%.

– Mēs to uzskatām par svarīgu tendenci, – saka Grīnbergs. – Ja tā turpināsies, stabilizācija vairs nav aiz kalniem.

Pēc analītiķu teiktā, ir arī citas pazīmes, kas liecina par tuvojošos tirgus atveseļošanos. Latvijā strauji samazinājies pārdošanai piedāvāto dzīvokļu skaits. Dzīvokļu īpašnieki vairs nav ar mieru atbrīvoties no liekajiem kvadrātmetriem par tik zemu cenu. Savukārt pircēji ir gatavi investēt naudu nekustamajā īpašumā, bet piemērotu objektu nav daudz, tātad pārdevēji var diktēt savus nosacījumus.

Tāds ir Latio oficiālais viedoklis. Tikai ir vērts atcerēties, ka Edgars Šīns nav tas cilvēks, kas ies mētāties ar skaļām prognozēm, nedomājot par paša labumu. Kaut kas tamlīdzīgs notiek arī pašreiz. Šīns izteicis Latvijai pareģojumu, kurš pats par sevi, bez jebkāda ekonomiska atbalsta no ārpuses, var piebremzēt nekustamā īpašuma cenu kritumu. „Šīns zina, ko runā,” teiks daudzi potenciālie māju un dzīvokļu pārdevēji. „Ja reiz viņš saka, ka cenas teju sāks strauji celties, ar pārdošanu jānogaida.” Tādi cilvēki novāks savus pārdošanas sludinājumus, un tikai Šīna prognozes dēļ tirgus vēl vairāk sašaurināsies, kas droši vien tuvinās pieminēto „bedres dibenu”.

Jautājums tikai, vai tas tiešām būs īstais dibens, vai varbūt tikai tāds izcilnis, pret kuru cenas atsitīsies pirms tālākā krituma? Un vai tiešām būs jauns kolosāls dzīvokļu cenu kritums? Nekāda ekonomiska pamatojuma Edgara Šīna versijai taču nav: tauta strauji grimst nabadzībā, IKP krītas, 2010. gadā valsti gaida jauna budžeta apcirpšana...

– Mūs var glābt ārzemnieki, – pārliecināti saka Latio vadītājs. – Lai nekustamā īpašuma tirgus palīdzētu sildīt Latvijas ekonomiku, mums jāpārdod ārzemniekiem tikai 50 objektu dienā.

Pēc Edgara Šīna vārdiem, tas ir iespējams, jo daudziem ārzemniekiem ir interese par Latviju un viņi vēlētos te dzīvot. Taču mani nez kāpēc māc šaubas, vai tādu mūsu zemes mīļotāju varētu atrasties pietiekami daudz – vismaz 4000 gadā. Tāpēc paši skatieties, kā uztvert Latio pareģojumus. Atcerieties, ka gudrinieka Šīna teiktais arī agrāk ne vienmēr ir piepildījies.

Skaitļi

450 eiro – pie tādas atzīmes varētu stabilizēties kvadrātmetra cena otrreizējā tirgū.

2009. gada oktobris – laiks, kad nekustamā īpašuma tirgus, pēc ekspertu domām, sasniegs „dibenu”.

40–50 miljoni latu – tādu summu Latvijas iedzīvotāji katru mēnesi atdod bankām, atmaksājot hipotēkas kredītus.

59,2% – tāds ir bijis dzīvokļu cenu kritums laikā no 2008. gada jūnija līdz 2009. gada jūnijam.