Viss kas jāzin par savu māju!

Logi palīdz taupīt Drukāt E-pasts
Piektdiena, 20 februāris 2009 00:00

Atis JUMIĶIS,
firmas Rehau tehniskais konsultants

Ar ko sākt mājas siltināšanu – ar sienām vai logu nomaiņu? Pastāv uzskats, ka jaunu stikla pakešu logu ielikšana ir vienkāršs un ekonomisks paņēmiens, kā saglabāt daļu siltuma. Tā ir, taču atļaušos piebilst, ka sadalīt renovāciju trijos posmos nav izdevīgi. Logi un sienas energoefektivitātei vislabāk „strādā” kopā.

Kvalitatīvu logu lomu mājas siltināšanā nav grūti pierādīt ar skaitļiem. Caur veciem koka logiem izplūst 30–40% no tā siltuma, ko kopumā zaudē mūsu mājokļi. Ko darīt – vai mainīt logus? Jā. Bet mainīt ar prātu. Energoefektivitāte jauniem stikla pakešu logiem mēdz būt dažāda. To raksturo divi galvenie rādītāji. Pirmais – siltumvadītspēja, otrais – spēja laist cauri gaisu.

Par siltumvadītspēju teikšu pavisam īsi: jaunākās paaudzes stikla paketēm tā ir trīs četras reizes zemāka nekā vecajiem logiem. Iedomājieties, cik daudz siltuma varam saglabāt! Kas attiecas uz gaisu, te runa ir par mūsu rāmju hermētiskumu. Aprēķināts, ka caur spraugām daudzus gadus kalpojušajos padomju laika logos katru stundu izplūst līdz 10 kubikmetriem siltā gaisa. Jaunajām stikla paketēm šis rādītājs ir aptuveni 100 reižu zemāks.

Lasīt tālāk...
 
Lietpratēji no Irbest Drukāt E-pasts
Piektdiena, 20 februāris 2009 00:00

Pēdējā laikā zinātne spērusi lielu soli uz priekšu. Cilvēki ir izdomājuši aparātu, kas pasauli rāda infrasarkanā starojuma formātā. Sarkanā zona – vairāk siltuma, violetā zona – auksts objekts. Jauno aparātu nosauca par termovizoru un sāka izmantot daudzās jomās, sākot no veterinārijas un beidzot ar mūsu visuma starojuma izpēti. Pēc tam termovizorus savā arsenālā ņēma speciālisti, kas pārbauda mūsu mājokļu stāvokli. Jūs droši vien esat redzējuši krāsainus māju attēlus, kuros skaidri redzams, pa kurām spraugām no dzīvokļiem bēg siltums.

Bet Andrejs Nitijevskis, kas vada firmu Irbest, kura jau vairāk nekā trīs gadus nodarbojas ar termogrāfiju, uzskata, ka termovizorus var un vajag lietot daudz plašāk. „Aparāts rāda, kādā stāvoklī ir caurules, palīdz atklāt ēku iekšējos celtniecības defektus un glābj mājas no ugunsgrēkiem,” saka Andrejs. Palūdzām viņu sīkāk pastāstīt, kādu labumu var dot termogrāfiskā apsekošana.

Lasīt tālāk...
 
Noteikumi par darbības programmas „infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. Aktivitāti „daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” Drukāt E-pasts
Piektdiena, 20 februāris 2009 00:00

Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4. prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.4. pasākuma „Mājokļa energoefektivitāte” 3.4.4.1. aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” (turpmāk – aktivitāte);

1.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu (turpmāk – projekts) iesniegumu vērtēšanas kritērijus (turpmāk – kritēriji);

1.3. prasības projekta iesniedzējam;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību. [...]

Lasīt tālāk...
 
Cīņa ar vai par atkritumiem? Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Lai nu ko, bet atkritumus radīt Rīga prot. Mēs katrs saražojam vidēji 1,6 kubikmetrus sadzīves atkritumu gadā, un tā vēl nav robeža. Bet atkritumi ir jāizved. Firmas, kas veic šo cildeno darbu, gadā savos kontos apgroza ap 10 miljoniem latu. Pilsētai šī summa nav ne liela, ne maza, bet pilnīgi pietiekama, lai uzņēmēji par to rīkotu kautiņus. Kārtējais raunds sākās nupat šajās dienās. Samazgas tika visiem.

Pret operatoriem milzum daudz pretenziju

Pa galvaspilsētas Rātsnama kabinetiem jau vairākas nedēļas klīst jaunā atkritumu apsaimniekošanas koncepcija. Dokumentu aizstāvēt cēlies vicemērs Jānis Dinevičs, viņam palīdz Getliņu atkritumu poligona priekšnieks Imants Stirāns. Jau sen pienācis laiks ieviest kārtību pilsētas atkritumu laukumos, viņi uzskata.

Atkritumu izvešana Rīgā notiek ne šā, ne tā. Sāksim ar to, ka mūs apkalpo piecas sešas komercfirmas. Vienā un tai pašā pagalmā vienai mājai var būt līgums ar uzņēmumu A, otrai ar B. Un tad nav nekāds brīnums, ka visu rītu zem logiem šaudās un grabinās atkritumu vedēji.

Lasīt tālāk...
 
Seši soļi līdz labai dzīvei Drukāt E-pasts
Piektdiena, 20 februāris 2009 00:00

Mārcis EGLĪTIS,
Hipotēku bankas Mārketinga departamenta segmentu vadītājs

Vai Latvijā mājām ir vajadzīga renovācija? Mēģināsim to kopā noskaidrot. Bet vispirms gribu atgādināt iedzīvotājiem par siltuma ekonomijas galveno aspektu – naudu. Šobrīd mēs ļoti daudz naudas palaižam vējā, un apturēt šo izšķērdību var tikai siltināšana.

Paraudzīsimies uz renovāciju no finansiālā viedokļa. Pieņemsim, ka jums ir māja, ne vairs jauna un ne bez trūkumiem. Siltuma noplūdes tajā ir vērā ņemamas, un par tām kādam ir jāmaksā. Maksā parasti dzīvokļa saimnieks. Kas notiek, kad Rīgas siltums un citi siltuma piegādātāji paaugstina maksu par saviem pakalpojumiem? Pareizi, cilvēki turpina maksāt par velti izniekotajiem kilovatiem. Šobrīd ir zināms tikai viens paņēmiens, kā izbeigt līdzekļu šķērdēšanu, un šis paņēmiens ir renovācija.

Lasīt tālāk...
 
Kā atbrīvoties no liekiem krāmiem? Drukāt E-pasts
Piektdiena, 20 februāris 2009 00:00

Kas ir krāmi? Nu īsti filozofisks jautājums! Arī atbilde ir filozofiska: ja esi sapratis, ka ir lieki krāmi, uzskati, ka esi ticis no tiem vaļā... Jebkurai dzīvai radībai, vai tas būtu kukainis, putns vai cilvēks, piemīt tieksme vilkt savā alā un saglabāt visdažādākās lietas, kam alas iemītnieka skatījumā ir vērtība. Beigu beigās vairākumam cilvēku viņu alas jeb dzīvokļi ir piebāzti ar milzīgu daudzumu priekšmetu, kuru vērtība tiek apšaubīta tikai tad, kad notiek mājokļa ģenerāltīrīšana.

Ir pilnīgi bezcerīgi mēģināt noteikt, vai viens vai otrs priekšmets pieskaitāms krāmiem. Vienam sažuvuši tējas biezumi ir gruži, otram – vērtīgs mēslojums puķēm. Lielākajai daļai sieviešu sauja vecu sarūsējušu skrūvīšu, ko vīrs diez no kurienes atstiepis, pavisam noteikti ir krāmi, bet vīram tās ir visīstākie dārgumi, ko nevienā veikalā pat tagadējos laikos nevar nopirkt.

Katrā mājā ir lietas, ko lieto reti, un ir lietas, kuras nekad nebūs vajadzīgas. Tās gluži vienkārši stāv kaut kur saliktas, reizēm silda sirdi, reizēm vairs pat nesilda. Varam ieviest krāmu radikālu definīciju: krāmi ir lietas, kas nekad netiek lietotas un nesilda sirdi, tikai aizņem vietu un rada vēlēšanos noslēpt kur tālāk un aizmirst uz visiem laikiem.

Lasīt tālāk...
 
Gaidām risinājumus no studentiem! Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Apsveicam! Pārdaugavai atkal būs ko turēt: tā pārvērsta par lielu eksperimenta placdarmu. Šajās dienās turp devusies grupa Rīgas Tehniskās universitātes studentu – praktikantu. Uz uzņēmuma Kurzemes namu apsaimniekotājs bāzes jaunie cilvēki praksē sāks apgūt namu pārvaldnieka profesiju. Visa cita starpā praktikantu pienākums būs nolasīt ūdens skaitītāju rādījumus un tikties ar iedzīvotājiem. Tā ka gaidiet ciemiņus!

Tie nav nekādi joki. Pagājušajā gadā studenti jau strādāja pilsētas namu pārvaldēs un naski pildīja savus pienākumus. Dažiem, piemēram, izdevās atklāt nelikumīgu iedarbību uz skaitītājiem (negodīgie dzīvokļu saimnieki gluži vienkārši nepaspēja novākt magnētus, jo negaidīja, ka praktikanti ielūkosies vannas istabā).

Lasīt tālāk...
 
<< Sākums < Iepriekšējā 281 282 283 284 285 286 287 288 289 290 Nākamā > Beigas >>

287 lapa no 295
© 2012 Darīsim KOPĀ!