Viss kas jāzin par savu māju!

Vidzemes priekšpilsēta: plāni ir, nauda – atradīsies Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Nesen Vidzemes priekšpilsēta tika pamatīgi sapurināta. Skandāls notika aizvadītā gada beigās, kad Rīgas domes deputāti atbrīvoja no darba izpilddirekcijas vadītāju Juri Viņķeli. Viņķelis, kas ilgus gadus vadījis rajonu, ir gatavs politiķu lēmumu apstrīdēt tiesā. Bet pagaidām, nu jau nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, pie Vidzemes priekšpilsētas stūres stāv cits cilvēks. Paviesojāmies pie Normunda Červinska, lai uzzinātu, kā izpilddirekcija kalpos rīdziniekiem 2009. gadā.

Laipni lūdzam sūdzēties!

Červinska kungs izpilddirekcijā strādā jau vairākus gadus, tātad Vidzemes priekšpilsētas problēmas viņam ir labi zināmas.

– Labiekārtosim rajonu, palīdzēsim iedzīvotājiem veidot dzīvokļu īpašnieku biedrības, rīkosim informatīvas sanāksmes, lai būtu lietas kursā par tām problēmām, kas satrauc mūsu cilvēkus, – viņš sola, runājot par plāniem.

– Iedzīvotājus vispirms jau satrauc ar mājokļu apsaimniekošanas kvalitāti un cenām saistītie jautājumi.

– Tas tiesa! Agrāk, kad Rīgas namu pārvaldes vēl nebija kļuvušas par komercorganizācijām, mēs uzraudzījām to darbību. Bet cilvēki pēc inerces joprojām nāk pie mums ar sūdzībām.

Lasīt tālāk...
 
Namu pārvaldnieka Bites planēta Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Kas ir atbildīgs par cauriem jumtiem un dīkā stāvošiem liftiem? Kam adresēt pretenzijas par netīrām kāpņu telpām un tumšiem gaiteņiem? Skaidra lieta – namu pārvaldniekam, kuru gribētos, kā saka, pazīt pēc sejas. Šodien vēlamies jūs iepazīstināt ar namu pārvaldes Purvciema nami vadītāju.

Namu pārvaldnieks – cilvēka draugs

„Es par jums namu pārvaldniekam sūdzēšos!” agrāk kaimiņi biedēja nogrēkojušos kaimiņu. Kaimiņš nobijās. Kliedzoši skaļās, viszinīgās un enerģiskās dāmas tēls filmā „Briljantu roka”, lai cik grotesks, lieliski atbilda tipiskam šā amata pārstāvim. Tagad ar namu pārvaldniekiem nevienu vairs nebaida. Ne jau tāpēc, ka viņi visi piepeši kļuvuši labiņi un atsaucīgi, gluži vienkārši vairākums no mums savu namu pārvaldnieku sejā nav redzējis. Kur viņš sēž, ko dara – mūs šie jautājumi nenodarbina, mēs ar savām problēmām esam paši par sevi, namu pārvaldnieks pats par sevi. Viņš mums ir tāds kā citplanētietis. Tiesa gan, pēdējā laikā situācija sākusi mainīties. Cilvēki sākuši interesēties, kas apsaimnieko viņu mājokļus, kas un kam iekasē viņu sūri grūti pelnītos grašus.

Lasīt tālāk...
 
Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Mājas renovācija aptver daudz dažādu darbu. Iemītniekiem jāsagādā jauni logi un durvis, kopā ar celtniekiem jāpārbauda jumts, jānokāpj pagrabā un jāsaskaita caurules, kurām vajadzīga izolācija... Taču neviens neņemsies apstrīdēt, ka galvenais uzdevums tomēr ir ārsienu siltināšana. Ja tas netiek darīts, tad renovācija nav nekāda renovācija! Un tieši šajā posmā daudzi iedzīvotāji apjūk: ārējo siltinātāju Latvijā ir ļoti daudz, kā izvēlēties vispiemērotāko?

Kopš mūsu avīzes pirmā numura esam izvirzījuši mērķi konsekventi iepazīstināt lasītājus ar dažādiem māju ārējai siltināšanai piemērotiem materiāliem. Jums jau ir stāstīts par modernajām nanotehnoloģijām, kas siltinātājus pārvērš par kaut ko krāsai līdzīgu: uzzied tādu uz sienas – un gatavs! Pēc tam stāstījām par materiālu KRITERM, kas māju ietērpj kā kažokā. Bet tie visi ir tirgus jaunumi. Spriest par šo materiālu efektivitāti pagaidām ir grūti, jo Latvijā tos sāka lietot nesen. Tāpēc šoreiz nolēmām pastāstīt par pašu klasiskāko siltinātāju – putu polistirolu.

Vecais labais putu polistirols ir sekmīgi lietots gan pirms desmit, gan divdesmit, gan visiem trīsdesmit gadiem. Siltināto māju iemītnieki it kā nežēlojas. Lai gan... Protams, žēlojas. Galvenais iebildums pret putu polistirolu agrāk bija tāds, ka ugunsgrēka laikā tas aizdegas viegli un ātri kā salmi, neatstājot lielas cerības uz mājas glābšanu. Turklāt degot tas izdalīja tik kodīgus melnus dūmus, ka viss rajons klepoja un šķaudīja. Bez tam putu polistirola pretinieki apgalvo, ka šim materiālam nav ilgs mūžs, pēc gadiem desmit tas zaudē daļu no izolācijas īpašībām.

Lasīt tālāk...
 
Līdzināties labākajiem! Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

„Avīzē visi sūkstās par tarifiem un slinkiem apsaimniekotājiem. Bet velti! Vispirms jau pašiem jāizdara kaut kas labs, lai uz citiem ar pirkstu rādītu. Mīļie ļaudis, ko jūs esat paveikuši savu māju labā? Visdrīzāk jau neko. Toties mūsu kaimiņiene Valentīna Levdika no Parādes ielas Daugavgrīvā ar „pliku” entuziasmu vien ir panākusi savas piecstāvu mājas labā visu, ko vēlējās!

Valentīna Levdika tik ilgi staigāja pie Rīgas domes ierēdņiem un zvanīja deputātiem, ka reiz zem mūsu mājas logiem sapulcējās vesels bars pilsētas tēvu. Ieradās domes priekšsēdētājs Jānis Birks, viņa vietnieks Jānis Dinevičs, Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs. Valentīna Levdika Rīgas saimniekiem parādīja mūsu mājas cauro jumtu, tiem acīmredzot nebija ar ko aizbildināties, un viņi apsolīja piešķirt naudu remontam (bet namu pārvalde visu laiku bija tikai atgaiņājusies – sak, nav jums nekādu uzkrājumu, tātad arī remonta nebūs).

Lasīt tālāk...
 
„Siltuma” pasi – katrai mājai Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Šogad mājas, kuru platība pārsniedz 1000 kvadrātmetru, sāks saņemt pases, protams, ne jau parastās, bet enerģijas pases. Tā noteicis Ministru kabinets. Pirmās rindā uz energoauditu uzaicinātas jaunbūves. Tām sekos lielie nami, ko izīrē vai pārdod. Pēc visa spriežot, nav palicis daudz laika arī līdz Latvijas dzīvojamā fonda vispārējai pārbaudei, jo ES prasības attiecībā uz energoefektivitāti ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas! Pašreiz daudzstāvu nama energoaudits Rīgā izmaksā vidēji no 250 līdz 400 latiem. Mēs centāmies noskaidrot, vai tas ir to vērts

Iedzīvotāji novērtējuši domes programmu

Jau vairākus gadus Rīgas dome palīdz apmaksāt energoaudita procedūru galvaspilsētas namiem. Pieteikumus dalībai projektā parasti iesniedz ap simt daudzstāvu namu, bet pilsētai naudas pietiek tikai pāris desmitiem.

Ķieģeļu mājai Baltajā ielā Iļģuciemā laimējās iekļūt pašvaldības programmā. No mājas pašas līdzekļiem pārbaudei tika piešķirti 250 lati, vēl 100 piemaksāja dome. Nesen rezultātus apsprieda dzīvokļu īpašnieku informatīvā sanāksmē.

Lasīt tālāk...
 
Vai ar kavējuma naudu soda maznodrošinātos? Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

„Esmu vientuļa pensionāre, man ir maznodrošinātas personas statuss. Parādus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem agrāk nepieļāvu, visus rēķinus namu pārvaldei maksāju laikus un pilnā apmērā. 2008. gada pavasarī saslimu un ilgstoši ārstējos. Par zālēm un vizītēm pie ārstiem tērēju lielāko daļu pensijas, un tā radās parāds namu pārvaldei, jo rēķinus labākajā gadījumā varēju apmaksāt uz pusi. Tagad cenšos parādu pamazām dzēst. Bet ko jūs domājat?! Namu pārvalde pa maksājumu termiņu un apmēru neievērošanu aprēķinājusi man līgumsodu. Tas nav nekāds mazais – 292 lati un 30 santīmi. Tagad, kad pārskaitu naudu par kārtējo rēķinu un parāda dzēšanai, namu pārvalde to vispirms ieskaita parāda un līgumsoda samaksai. Līdz ar to aizvien rodas jauns parāds un kopējo parāda summu nekādi neizdodas samazināt. Vai šim jautājumam ir kāds risinājums? Kas man būtu jādara?”

Iesakām vispirms uzrakstīt savas namu pārvaldes direktoram vēstuli, paskaidrojot visus lietas apstākļus, to maksājumu lielumu, kurus namu pārvalde ieskaita kavējuma naudas jeb līgumsoda dzēšanai, ar piebildi, ka šāda rīcība ir nelikumīga. Un tā patiešām ir nelikumīga! Namu pārvalde pārkāpj Rīgas domes priekšsēdētāja 2004. gada 30. marta rīkojumu Nr. 239.

Lasīt tālāk...
 
Advokāts pa līdzēs... bez maksas Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

„Dzīvoju saimnieka mājā ar daļējām ērtībām. Mums ir krāsns apkure, iedzīvotāji malku vienmēr ir glabājuši šķūnīšos, ko aptuveni pirms 30 gadiem uzbūvēja namu pārvalde. Bet nesen mājai uzradās jauns saimnieks. Viņš nojauca šķūnīšus un tai vietā ierīkoja maksas stāvlaukumu 30 automašīnām. Zinu, ka pēc likuma saimniekam nav tiesību liegt iedzīvotājiem vietu malkas turēšanai. Esmu vientuļš pensionārs, man nav tik daudz naudas, lai varētu nolīgt advokātu un risinā šo jautājumu tiesā. Esmu dzirdējis, ka maznodrošinātajiem pienākas bezmaksas juridiskā palīdzība. Ja tā ir taisnība, kur man to meklēt?”

Tiešām, saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 31. maija noteikumiem Nr. 326 Latvijā izveidota Juridiskās palīdzības administrācija, kurā maznodrošinātie iedzīvotāji var vērsties, ja viņiem vajadzīga advokāta palīdzība bez maksas.

Lasīt tālāk...
 
<< Sākums < Iepriekšējā 251 252 253 254 255 256 257 258 259 260 Nākamā > Beigas >>

256 lapa no 262
© 2012 Darīsim KOPĀ!